Metodiskās vadības institūcija Kardioloģijas jomā (MVI KJ) sadarbībā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju un Metodiskās vadības institūciju Ģimenes medicīnā 2025. gadā radīja sirds un asinsvadu slimību (SAS) riska noteikšanas algoritmu, izmantojot SCORE2, kā arī rekomendācijas ģimenes ārstiem turpmākajai terapijai.
Jaunā metode tika veidota, balstoties uz ģimenes ārstu aptauju un diskusijām par esošā SAS riska noteikšanas algoritma SCORE ieguvumiem un trūkumiem.
2026.gada pavasarī 137 ģimenes ārstu prakses pieteicās izmēģināt algoritmu un rekomendācijas, kā arī izteikt savu vērtējumu un ieteikumus īpašā šim nolūkam veidotā anketā. Šobrīd ir apkopoti testēšanas rezultāti un sākts darbs pie viedokļu un ieteikumu analīzes.
Plānots, ka 2026. gada rudenī sadarbībā ar ģimenes ārstu asociācijām un Metodiskās vadības institūciju Ģimenes medicīnā tiks pieņemta SCORE2 algoritma un rekomendāciju gala versija, kas tiks prezentēta īpašā seminārā visiem Latvijas ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem.
SAS riska noteikšana, izmantojot SCORE2 metodi prognozē 10 gadu risku piedzīvot kardiovaskulāru nāvi, nefatālu miokarda infarktu vai insultu un ir rekomendēta pacientiem vecumā no 40 līdz 69 gadiem, bet neattiecas uz pacientiem ar jau zināmu aterosklerotisku slimību, jo šo pacientu riska izvērtēšana un uzraudzība veicama regulārās aprūpes ietvaros, un viņi automātiski uzskatāmi ļoti augsta riska pacientiem.
MVI KJ uzdevumu veic Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas līguma ietvaros.
Metodiskās vadības institūcijas Kardioloģijas jomā (MVI KJ) eksperti tikās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komandu, lai pārrunātu uzlabojumus akūta koronāra sindroma pacientu aprūpes procesā – no pirmā izsaukuma līdz ārstēšanai slimnīcā.
.
Viens no būtiskākajiem soļiem ir darbs pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta digitālā koridora ieviešanas Stradiņa slimnīcā.
.
Tas ļaus Neatliekamās medicīnas centram un kardiologiem vēl pirms pacienta ierašanās elektroniski saņemt svarīgāko informāciju par viņa veselības stāvokli, kardiogrammu un iespējamo diagnozi. Tas palīdzēs komandai savlaicīgi sagatavoties pacienta uzņemšanai un nepieciešamās ārstēšanas uzsākšanai.
.
Tikšanās laikā vienojāmies arī par ciešāku datu apmaiņu kvalitātes uzraudzībai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesaisti Metodiskās vadības institūcijas Kardioloģijas jomā kvalitātes auditos.
.
Vienlaikus turpinās darbs pie akūta koronāra sindroma klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu pilnveides, lai pacientiem visā Latvijā nodrošinātu vēl kvalitatīvāku un savlaicīgāku aprūpi.
.
MVI KJ uzdevumu veic Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas līguma ietvaros.
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) notikusi 50. sirds transplantācija Latvijā. Sirds pārstādīta vīrietim, kurš īpaši priecājas, ka atkal varēs būt aktīvs tētis un pavadīt laiku ar bērnu. Sirds ķirurgi šo sauc par Latvijas medicīnas veiksmes stāstu. Pēc sirds pārstādīšanas pacientu dzīves kvalitāte uzlabojas. Un rekords ir 19 gadi, kas nodzīvoti ar jaunu sirdi.
Kad Kaspars Bergholcs saņēma ziņu no Stradiņiem, ka viņa neārstējami slimajai sirdij ir donors, viņš atzīst – nobijās.
"Bija zvans. Un dūša papēžos. Aprunājos, izrunājām visu," atcerējās Bergholcs.
Taču 16 gadus dzīvot ar slimu sirdi bija vēl grūtāk. Tā Kaspars kļuva par 50. cilvēku Latvijā, kuram pārstādīta donora sirds.
"Gāju pie ārstiem, cīnījos, bija trombs, šķīdināja. Tā es to ceļu gāju," viņš stāstīja un piebilda – pēc operācijas jūtas ļoti labi.
"Ar šādu ārstu komandu jau nevar nejusties labi," piebilda pacients.
Noturīga mediķu komanda
Komanda kopš pirmās sirds transplantācijas 2002. gadā gandrīz nav mainījusies. PSKUS Sirds ķirurģijas centra virsārsts Uldis Strazdiņš piedalījās arī pirmajā pārstādīšanā.
Tieši viņa rokas turēja arī Kaspara jauno sirdi.
"Praktiski visās esmu piedalījies. Tas skats, kad tā sirsniņa sāk pukstēt. Es to uzskatu par brīnumu! Joprojām," pauda virsārsts.
"Tie ir svētki! Mums, ārstiem, pacientiem, un tie ir svētki Latvijai," teica PSKUS sirds ķirurgs Romans Lācis.
"Ja mēs skatāmies uz lieliem centriem, 50 ir nedaudz. Bet mums tas ir veiksmes stāsts, ar ko ir jālepojas. Un tā ir komanda. Visas slimnīcas komanda!" uzsvēra PSKUS Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš.
"Tie pacienti atgriežas dzīvē! Tāpēc jau tā transplantācija ir, lai varētu turpināt savu dzīvi! Un daudz labākā kvalitātē," pauda PSKUS Sirds ķirurģijas centra virsārste, kardioloģe Baiba Barone.
Dzīvo labi ar pārstādītu sirdi
"Es esmu sagaidījis savus mazbērnus! Septiņus!" – tā savukārt teica Andrejs Līcis, angļu valodas pasniedzējs, kurš ar pārstādītu sirdi dzīvo 15. gadu. Dzīvi pirms operācijas viņš raksturoja ar vārdu "eksistence".
"Mani pārvietoja tikai no Stradiņiem uz mājām. Un atpakaļ. Ar ātrajiem. Es biju biežs viesis Stradiņos, Un uzreiz intensīvajā terapijā. Es lūdzu dievu, lai man būtu donora sirds," pauda Līcis.
Viņš šovasar satiks visus mazbērnus. Savukārt Kasparu ārsti šonedēļ plāno izrakstīt mājās un viņš atkal varēs būt aktīvs tētis.
Pērn Latvijā pārstādītas piecas sirdis. Un arī tas ir Latvijas rekords.
Ehokardiogrāfija ir viens no nozīmīgākajiem izmeklējumiem sirds slimību diagnostikā un ārstēšanas plānošanā. Tāpēc auditā tiek izvērtēta izmeklējumu dokumentācijas kvalitāte ārstniecības iestādēs visā Latvijā, identificējot gan labās prakses piemērus, gan jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
2026. gada martā Nacionālais veselības dienests veica nejaušinātu ambulatoro ehokardiogrāfijas izmeklējumu atlasi no 2025. gadā veiktajiem izmeklējumiem. Izlasē iekļautās ārstniecības iestādes iesniedz anonimizētus protokolus, attēlus un videofailus drošā datu vidē, kur eksperti veiks to izvērtēšanu.
Šobrīd norit datu ievade datubāzē un drīzumā MVI KJ eksperti uzsāks kvalitātes novērtēšanu.
Audita rezultāti palīdzēs pilnveidot ehokardiogrāfijas izmeklējumu kvalitātes standartus, veicināt vienotu pieeju visā Latvijā un izstrādāt priekšlikumus digitālo risinājumu attīstībai. Ieteikumus plānots iesniegt Veselības ministrijai 2026. gada nogalē, kā arī prezentēt nozares speciālistiem.
MVI KJ uzdevumu veic Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas līguma ietvaros.