Hroniska trombemboliska plaušu hipertensija (HTEPH) ir reta, bet nopietna slimība, kas bez atbilstošas ārstēšanas būtiski pasliktina pacientu veselības stāvokli. Šobrīd Latvijā HTEPH pacientiem ir pieejama tikai medikamentozā terapija, kuras efektivitāte ir ierobežota, īpaši smagākajos gadījumos. Projekts balona pulmonālās angioplastijas (BPA) ieviešanai hroniskas trombemboliskas plaušu hipertensijas (HTEPH) pacientu ārstēšanā ir viens no trīs projektiem pilotprojektiem, kas uzsākts pērn Stradiņa slimnīcā un turpināsies līdz pat 2026.gadam. Projekta mērķis — uzlabot diagnostikas un ārstēšanas iespējas HTEPH pacientiem Latvijā, nodrošinot ārstēšanum ar balona pulmonālo angioplastiju (BPA). Balona pulmonālā angioplastija ir moderna, minimāli invazīva metode, kas palīdz atjaunot plaušu artēriju normālu darbību, ievērojami uzlabojot pacientu funkcionālo kapacitāti, dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Šī procedūra ir starptautiski atzīta kā droša un efektīva HTEPH ārstēšanas stratēģija, un tās ieviešana Latvijā iezīmē būtisku soli pacientu aprūpes uzlabošanā. Par BPA ieviešanu un realizāciju Latvijā rūpējas pieredzējušais kardiologs Prof. Andris Skride, Stradiņa slimnīcas Reto slimību kabineta vadītājs, Latvijas PH/HTEPH centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesors, kura vadībā veiktie iepriekšējie pētījumi ir pierādījuši procedūras augsto efektivitāti. Prof. Skrides vadītās ekspertu komandas darbs nodrošina, ka šī ārstēšanas metode tiek īstenota ar augstāko profesionālo precizitāti un balstoties uz starptautiski atzītiem standartiem. Pilotprojekts īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3. reformu virziena “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana” 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” projekts «Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija» ietvaros.  

Pasākumā “Sirds un asinsvadu ķirurģijas praktisko iemaņu laboratorija” Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vecāko kursu studenti operēja cūku sirdis. 24. septembrī Latvijas Universitātes auditorija pārvērtās operāciju zālē, kur tika iekārtotas piecas darba stacijas jeb operāciju galdi. Topošie ārsti ar pieredzējušo kolēģu atbalstu veica: sirds vārstuļu protezēšanu un plastiju, koronāro artēriju stentu implantāciju, koronāro artēriju šuntēšanu un asinsvadu anastamožu veidošanu un šuvju uzlikšanu. Operācijās tika izmantotas cūku sirdis un aortas, īstas vārstuļu protēzes, stenti, asinsvadu protēzes, šuvju materiāli un īsti ķirurģiskie instrumenti. Prof. Andrejs Ērglis, atklājot pasākumu, teica: “Šādām ir jābūt medicīnas studijām - ne tikai nosaukumi, metodes un vadlīnijas, bet praktiskais darbs - pieskaršanās īstai sirdij, lai sajustu - saistīt savu dzīvi ar kardioloģiju vai nē. Lai jums šodien izdodas piedzīvot īstu medicīnu un pieņemt atbildīgu lēmumu!" Operācijas vadīja un jaunos kolēģus skoloja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsti: sirds ķirurgs, LU profesors Uldis Strazdiņš, sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis, invazīvais kardiologs Arnis Laduss, asinsvadu ķirurgs Vladislavs Strods, asinsvadu ķirurgs Edgars Šūpols un sirds ķirurgs Gvido Vārpiņš.   Pasākums Latvijas Universitātē notika ceturto gadu un ir plānots to rīkot arī turpmāk – katru gadu Pasaules Sirds dienas nedēļā. Paldies SIA Arbor Medical Korporācija un Ilsanta par atbalstu materiāltehniskajam nodrošinājumam! Kaspars Teilāns FOTO

Ģenētiskā diagnostika pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju ir viens no trīs pilotprojektiem, kas uzsākts Stradiņa slimnīcā. Projekts ir vērsts uz agrīnu un efektīvu sirds un asinsvadu slimību diagnostiku un ārstēšanu pacientiem ar retiem un sarežģītiem veselības traucējumiem. Smaga primāra hiperlipidēmija ir viens no biežākajiem pārmantotajiem nāves cēloņiem pieaugušajiem. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir izšķiroša. Ģenētiskā testēšana ir svarīga precīzas diagnostikas sastāvdaļa, kas līdz šim Latvijā bija pieejama tikai ierobežotā apjomā. Šī pieeja ļaus samazināt testa izmaksas un paātrināt diagnostiku, padarot to pieejamu plašākam pacientu lokam. Būtiski, ka izmeklējums būs pieejams uz vietas Latvijā un nebūs nepieciešams nosūtīt asins paraugus uz ārzemju laboratorijām. Hiperholesterinēmijas ģenētiskās diagnostikas pilotprojekta ekspertu grupas vadītājs ir Prof. Gustavs Latkovskis, Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, eksperts lipīdu jautājumos, kas 2015. gadā ir izveidojis Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistru sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Stradiņa slimnīcu. Pilotprojekts īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3. reformu virziena “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana” 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” projekts «Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija» ietvaros.