Jaunumi

20.07.2021.
Jaunākais sirds ķirurgs Latvijā. Kristiāns Meidrops
Es jau no pašiem sākumiem zināju, ka tā būs ķirurģija, kas mani ļoti saista. Es jau vidusskolā domāju, ka sirds ir tā, kas mani visvairāk fascinē. Tā saka Kristiāns Meidrops, kurš ir jaunākais sirds ķirurgs Latvijā. Vairāk par to kā Kristiāns kļuva par sirds ķirurgu un kāda ir viņa darba ikdiena, pastāstīs Uldis Birziņš. [embed]https://www.youtube.com/watch?v=P05vDtML-DI&feature=emb_logo[/embed]
Lasīt vairāk
20.07.2021.
Latvijā 30. sirds transplantācija – orgānu atved ar helikopteru
Veicot orgāna pārvešanu ar helikopteru no Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspilī, Stradiņa slimnīcā Rīgā veikta 30. sirds pārstādīšana Latvijā. Pacients pēc tās jūtas labi un no intensīvās terapijas jau pārvests uz nodaļu. Bet sirds ķirurgi uzsver, ka šis sirds lidojums aktualizē būtisku problēmu – medikoptera trūkumu. Tādēļ vienmēr palīgā jāaicina bruņotie spēki vai robežsardze. [embed]https://www.youtube.com/watch?v=mqVD-PAAow0&t=10s[/embed]
Lasīt vairāk
29.06.2021.
Mēģinājums izskaidrot holesterīnu. Pēteris Apinis.
Pēteris Apinis, ārsts Mēģinājums izskaidrot holesterīnu – izstāsti, mums vīriešiem, par holesterīnu, un tik tēlaini, lai mēs saprastu! –, mani palūdza redaktors. – kādai amatā augstu sēdošai ministrijas darbiniecei ir suns, it kā vācu aitu suns, tikai garu spalvu. Itin jauns. Šim tik ļoti gribas visu grauzt, ka jau ir nograuzis vārtu stabu, galda kāju un kaimiņa mašīnas riepu, bet tuvākajā laikā nolēmis kāju nograuzt arī pastniekam. Reiz cienījamā ministrijas ierēdne nāk no darba mājās un redz – viņai uz lieveņa nomests cirvis. Caur galvu izskrien baisas domas – māja uzlauzta, tuvinieki noslepkavoti, ledusskapis iztīrīts un sudraba karotītes nozagtas. Kas tev deva. Mājā viss kārtībā – tuvinieki tikai sāk atgriezties no darba, neskarts ledusskapis un karotītes. Kaimiņiene saka – tavā mājā nu nekad neviens zaglis neienāks – suns visu dienu ar cirvi pa pagalmu nēsājās. – bet kur tad te holesterīns?  –, jautāja galvenais redaktors. – cirvis. Nu it kā mājas sardzē, bet suns jau ar to cirvi nesitīs. Bet nevietā un nelaikā pats var kalpot zaglim un slepkavam. Vai saprati? – nē –, atbildēja redaktors. Šo nesapratu es un nesapratīs arī lasītāji. – labi, pamēģināšu citu līdzību. Iedomājies, Tu redzi ugunsgrēku, tam apkārt skraida ugunsdzēsēji. Pēc nedēļas Tu redzi citu ugunsgrēku, un tur arī rosās ugunsdzēsēji. Un vēl pēc laika Tu atkal redzi ugunsgrēku, kam atkal apkārt skraida ugunsdzēsēji. Un Tev sākt likties, ka tie ugunsdzēsēji kaut kādā mērā ir vainīgi pie tā ugunsgrēka. Saprati? – sapratu. Man iekšā ir ugunsgrēks –, teica redaktors, izvilkdams no kabatas lielu lapu ar „Centrālajā laboratorijā” veiktu analīžu cipariņiem, no kuriem daļa bija pasvītrota –, man ir paaugstināts holesterīns un Jūs ārsti esat vainīgi. – tieši tā holesterīnu saprot pacienti, Saeimas deputāti un Veselības ministrija. Pacientiem paaugstinās holesterīns, veidojas aterosklerotiskas pangas, vēlāk insults vai infarkts, bet par vainīgajiem tiek nosaukti ārsti, kas glābj dzīvību, vai rehabilitācijas speciālisti, kas mēģina atgriezt runu vai spēju staigāt. ❋ ❋ ❋ Tās pašas dienas vakarpusē iegāju pie sava drauga, profesora Andreja Ērgļa un aicināju viņu braukt uzspēlēt basketbolu (atklātā laukumā Pierīgā). Andrejs skumji nopūtās (jo bumbas spēle viņam patīk) un aizgāja uz angiogrāfijas kabinetu kādam augstu amatu ieņemošam čiekuram no koronārās artērijas vilkt laukā trombu. Jo visi Latvijas čiekuri uzskata, ka tas nav viņu pienākums rūpēties par savu veselību, pārstāt smēķēt un pārmēru rīt, bet tas ir Andreja Ērgļa pienākums viņus izglābt no četrām sirds traģēdijas epizodēm un salikt sirds artērijās tik daudz stentu, ka datortomogrāfijā sirds izskatās pēc ziemassvētku eglītes. Patiesībā čiekuru es pazinu, un nopriecājos, ka viņš savu infarktu bija dabūjis Rīgā, gana tuvu Stradiņa slimnīcai, bet man nenāksies iet uz bērēm. Un vēl zināma veiksme, ka trombs bija izvēlējies sirds artēriju nevis kādu no smadzeņu artērijām. Tadā gadījumā trombu būtu jāvelk laukā profesoram Kārlim Kupčam, bet smadzenes tomēr ir ļoti vārgi audi, ilgi bez skābekļa nedzīvo, un šādas tādas komplikācijas (piemēram – nekustīga roka un kāja, runas defekti) paliek ļoti bieži. Un vēl es padomāju, ka šis čiekurs bija viens no tiem, kas pusotru gadu varas gaiteņos kūla ūdeni par Covid–19, palīdzēja aizliegt sportošanu, veicināja smēķēšanu un alkohola dzeršanu, bet būtiski – pats nelietoja nozīmētos statīnus un pretspiediena zāles, bet arī citiem neļāva –, jo ierobežoja visu medicīnu, izņemot kovidēšanu. Tad nu es nolēmu uzrakstīt to, ko es domāju par holesterīnu. Par holesterīnu lasiet to, ko rakstījis Andrejs Ērglis vai Gustavs Latkovskis Šeit es nepārrakstīšu neko no tā, ko raksta šie divi profesori – esiet tik laipni, palūdziet padomu „Google”, un Jūs saņemsiet burvīgas akadēmiskas lasāmvielas. Bez tam profesors Andrejs Ērglis patiesi saprotami izskaidroja visu par holesterīnu manis vadītajā raidījumā Dr. Apinis. Tiesa, parasti lekcijās viņš poverpointā rāda burvīgu zīmējumu, kur artērija šķērsgriezumā izskatās pēc eklērkūkas – vairāk vai mazāk pilna ar aterosklerotiskām pangām, kas veidojušās no holesterīna. Raidījumā profesoram iemīļotais attēls nebija, bet holesterīnu viņš aprakstīja kā cilvēka pavadoni no dzimšanas līdz kapam, akcentēja, ka katram vecākam cilvēkam reizi gadā būtu lipīdi asinīs jānosaka, bet pirmoreiz holesterīns būtu jānosaka jau bērniem 12 gadu vecumā. Vārdu sakot, profesors Andrejs Ērglis raidījumā visu par holesterīnu izstāstīja labi, ļoti labi un interesanti, un man šķiet, ka neko jaunu es pateikt nevarēšu. Ja Jūs vēlaties dzirdēt visu par holesterīnu, apmeklējiet profesora Andreja Ērgļa lekcijas un lasiet viņa rakstus. Savukārt visiem tiem, kam dzimtā vai rados ir bijis ievērojami paaugstināts holesterīns, kam rados hiperholesterinēmija beigusies  ar insultu vai infarktu, es ieteiktu klausīties profesora Gustava Latkovska lekcijas vai lasīt viņa publikācijas, jo pārmantotu austu holesterīna līmeni mēs mēdzam saukt par ģimenes hiperholesterinēmiju. Profesors Gustavs Latkovskis ir ģimenes hiperholesterinēmijas guru ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas līmenī. Visiem, kas vēlas samazināt holesterīna līmeni ar dzīvesveidu un uzturu, iesaku lasīt profesores Ivetas Mintāles rakstus, bet tiem, kam ir pēc kovidgada kaut nedaudz saglabājusies interese par savu sirds  veselību, iesaku portālu „parsirdi.lv” Patiesībā par holesterīnu ir sarakstīts vairāk nekā izlasāms, pie kam dažkārt pretrunīgi. Pacienti, kam tas būtu svarīgi, par holesterīnu nelasa un nedomā. Lieta tāda, ka pacienti kaut kā nav līdzestīgi holesterīna līmeņa mazināšanai ar zālēm, proti, statīnus izdzer vienu blisteri, vienu mēnesi vai vienu gadu, bet tad piemirst lietot, pārtrauc iegādāties un lietot. Būtiski, ka holesterīna līmeni samazina ne tikai statīni. Kardiologu iespējas pēdējā laikā pieaug. Tiem, kam statīni nelīdz, mūsdienās var injicēt PCSK9 inhibitorus, kas ir jaunāka grupa ar holesterīna līmeni pazeminošām zālēm. Tie darbojas, ļaujot vairāk ZBL receptoriem palikt aknās, tādējādi ļaujot aknām izslaucīt vairāk ZBL holesterīna no asinsrites. Pierādīts, ka PCSK9 inhibitori pazemina ZBL holesterīna līmeni par aptuveni 60%.  Nacionālā veselības dienests kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļāvis – PCSK9 inhibitoru evolocumabu, kas tiek kompensēts augstākā riska pacientiem ar sevišķi augstu holesterīnu un kam nav iespējams sasniegt atbilstošus holesterīna mērķus. Jaunais medikaments ir pierādījis augstu efektivitāti ZBLH jeb sliktā holesterīna līmeņa pazemināšanai pacientiem, kuriem līdz šim standarta terapija (maksimāli panesamās statīnu devas kombinācijā ar ezetimību) nav bijusi pietiekama un nav sasniegti ārstēšanās vadlīnijās noteiktie holesterīna mērķi. Īpaši aktuāli tas ir pacientiem ar pārmantoti ļoti augstu holesterīna līmeni. Manuprāt, kompensācijas apjoms ir nepietiekams, kā arī – ir vēl daži inovatīvi medikamenti, kas būtu iekļaujami kompensējamo zāļu sarakstā. Vai Covid–19 psihopandēmija paaugstināja vai pazemināja holesterīna skaitļus? Atļaušos apgalvot, ka mājsēde, psihopandēmija, divi metri, maska, ziepes un citi mantrām līdzīgi valdības paģērējumi palielināja sirds-asinsvadu incidenci un slimību risku. Kariņš un Viņķele 2020. gada pavasarī aizliedza pacientiem apmeklēt ārstus, rakstīt kardiogrammas un ehokardiogrammas, saņemt nosūtījumus uz analīzēm. Veselības ministrija un prese cilvēkiem iestāstīja, ka cilvēki slimo un mirst tikai no Covid–19. Jebkura  cita kaite vairs netika uzskatīta par slimību. Lai pagaida citu slimību receptes un diagnostika! Pat pēc tam, kad ambulatorās iestādes tika atvērtas, ļaudis baidījās iet pie ārstiem, jo bija pārliecināti, ka gan medicīnas iestādes, gan visi ārsti ir pārslogoti ar Covid–19 pacientiem, ka slimnīcās un veselības centros var iegūt Covid–19, ka jāpaciešas utt. Vārdu sakot – tie, kuriem bija jāuzmana savs holesterīna skaitlis, to pārtrauca monitorēt, tie, kuriem paaugstinātais holesterīna līmenis tiktu atklāts pirmoreiz, līdz ārstam nenonāca, bet pat smagu sirds slimību pacienti bažīgi nesauca ne ātro palīdzību, ne meklēja ceļu uz kardioloģijas nodaļu slimnīcā. Pateicoties Latvijas valdības pārmērīgām bailēm no Covid–19, Latvijas iedzīvotāji kopumā saīsināja savu paredzamo mūža ilgumu. Un īpaši samazināja tāpēc, ka valdība bļāva „paliec mājās” un aizliedza sportot. No mājās sēdēšanas pieauga resno un tuklo cilvēku skaits, un holesterīna skaitļi visai nopietni korelē ar lieko svaru. Tāpat jau – bez sportošanas un bez fizisku aktivitāšu aizlieguma rietumu dzīvesveidu dzīvojošiem cilvēkiem holesterīna līmenis vairākas reizes pārsniedz fizioloģiski nepieciešamo. Vienkārši – cilvēka organisms ir paredzēts lai skrietu pakaļ medījumam, meklētu ēdmaņu vai vismaz ganītu lopus, bet mūsdienu rietumnieciskais cilvēks visu dzīvi pavada datorā, gadžetā, pie kam ergonomiski ērtā krēslā kantorī vai savā dīvānā attālinātajā darba procesā. Dažkārt literatūrā un portālos raksta, ka nevienam dzīvniekam holesterīns neesot tik augsts kā cilvēkam. Nenoticēšu – cūkām, kuras saspiestas mazkustībā tiek turētas milzīgās fermās holesterīns noteikti pieaug daudz straujāk kā cilvēkam, bet cūkai neviens neļauj nodzīvot līdz infarktam vai insultam, cūka jau savā jaunībā pati ceptā vai vārītā veidā kļūst par taukvielu un olbaltumvielu bāzi cilvēkam. Pasaulē savvaļas zīdītāju (saskaitot kopā lauvas, vaļus, žirafes, vilkus, briežus, susurus un citas brīvas radības) kopsvars ir 15 reizes mazāks par mājlopu (galvenokārt – govju un cūku) kopsvaru, bet šie mājlopi galvenokārt kļūst par cilvēku ēdmaņu un savu pārmēra holesterīnu nodod cilvēkam. Tātad – Covid–19 psihopandēmija ar valdības gļukiem un preses ķērcieniem rūpes par sirds veselību izsvītroja no cilvēku dienaskārtības. To, ka Covid–19 ievērojami smagāk skāra sirds slimniekus, cukura diabēta pacientus, hipertonijas pacientus, mazkustīgus cilvēkus ar lieko svaru, to publiskajā telpā veselības ministrija centās slēpt. Un tomēr – tieši paaugstināts holesterīns bija iemesls nāvei, saslimstot ar Covid–19, bet statistiski pārliecinoši vieglāk slimoja un retāk no Covid–19 mira pacienti, kas lietoja statīnus un visus medikamentus, kas bija paredzēti savu hronisko slimību ārstēšanai. Es pat teiktu – statīni pierādīja sevi kā zāles, kas samazināja Covid–19 slimības smagumu. Izskaidrot vienkāršiem vārdiem to nudien nav vienkārši. Šeit lietošu nedaudz atšķirīgu terminu „hiperlipidēmija” (pārāk daudz tauku).  Hiperlipidēmija ir regulāciju jaucošs faktors slimības gaitā, kas nozīmē viena vai vairāku lipīdu (triglicerīdu, kopējā holesterīna, holesterīna esteru, fosfolipīdu) vai plazmas lipoproteīnu (ļoti zema blīvuma lipoproteīnu, zema blīvuma lipoproteīnu) pieaugums, kā arī pazemināts augsta blīvuma lipoproteīnu līmenis. Covid–19 ir RNS vīruss ar lipīdu apvalku. Tādēļ holesterīna biosintēzes ceļiem ir svarīga loma šo vīrusu daļiņu montāžā, replikācijā un inficētspējā. Holesterīnu modificējošas zāles, galvenokārt statīni, samazina holesterīna sintēzi, sistēmisko absorbciju vai uzrāda tiešu pretvīrusu aktivitāti, kas maina holesterīna līmeni mērķa šūnu membrānās. Statīni uzlabo endotēlija funkciju, aterosklerotisko pangu stabilizāciju, un tiem piemīt pretiekaisuma, imūnmodulējoša un antitrombotiska iedarbība. Tā nu statīnu lietošana izrādījusies pati labākā stratēģija Covid–19 ārstēšanai, šķiet labāka par hidroksihlorohīnu, kolhicīnu, tocilizumabu, ivermektīnu kopā skaitot. Lasot globālo literatūru, man radusies pārliecība, ka augsta riska pacientiem ar smagu Covid–19 slimību būtu jāuzsāk statīna terapiju, lai novērstu dzīvībai bīstamas sirds-asinsvadu komplikācijas. Vai Latvijā holesterīna skaitļi pieaug? 2019.–2020. gadā Kardioloģijas un reģeneratīvais medicīnas institūta pētnieki profesora Andreja Ērgļa un profesora Viļņa Dzērves-Taluta vadībā veica Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru epidemioloģisku šķērsgriezuma pētījumu. Ko slēpj šis sarežģītais nosaukums? Pētnieki kopā ar Centrālo Statistikas pārvaldi un „Gulbja laboratoriju” izveidoja nejaušinātu 6000 Latvijas iedzīvotāju izlasi vecumā no 25 līdz 74 gadiem, no šiem 6000 iedzīvotāju ar interviju palīdzību 4070 noskaidroja sirds-asinsvadu slimību riska faktorus un dzīvesveida paradumus, mērīja arteriālo asinsspiedienu un pētīja bioķīmisko izmeklējumu datus, t.sk., holesterīna un glikozes līmeni asinīs. Un beigu beigās apstrādāja un analizēja milzīgu datu bāzi. Būtiski, ka līdzīgs pētījums bija veikts tieši 10 gadus iepriekš – 2009.–2010. gadā, un rezultātus varēja salīdzināt. Mazinājies bija tāds riska faktors kā smēķēšana un paaugstināts asinsspiediens, bet pieaudzis bija tuklo un resno iedzīvotāju īpatsvars. Attiecībā pret pārmēra holesterīnu asinīs rezultāti bija visai iepriecinoši – hiperholesterinēmija bija mazinājusies 10 gadu laikā, (kopējais holesterīns vīriešiem mazinājies no 72% uz 60,7%, sievietēm no 78,0% uz 65,4%). Sevišķi svarīgi, ka tāda paša dinamika ir zema blīvuma lipoproteīdu skaitļos. Apkopojot minēto, iespējams spekulēt, ka konsekventa statīnu lietošanas veicināšana pateicoties ģimenes ārstu un speciālistu aktivitātei, kā arī to iekļaušana Valsts kompensējamo zāļu sarakstā, ir sasniegusi vērā ņemamus rezultātus. Diskusijā ar godājamiem profesoriem es tomēr norādīju, ka pētījums ietver tikai vecuma grupu līdz 74 gadiem, bet Latvijas iedzīvotāji mūsdienās dzīvo ievērojami garāku mūžu, un holesterīna skaitļi būtu jāpēta arī ļaudīm vecuma grupā no 74 līdz 100 gadiem, un jānovērš viņiem iespējamus insultus un infarktus. Bet atgriezīsimies pie statīniem. Ja cilvēkam ir palielināts holesterīna līmenis, viņam statīni un citi medikamenti būs jālieto no šī brīža līdz mūža beigām. Un atkal man jāatsaucas uz profesoru Andreju Ērgli – pasaules medicīnas zinātne jau ir ļoti tuvu jaunu holesterīnu mazinošu medikamentu izstrādei, kuri varbūt būs jālieto reizi pusgadā vai pat vēl retāk. Lieta tāda, ka milzīgais zinātnes izrāviens, veidojot m–RNS vakcīnas nozīmē arī jaunas iespējas medikamentu ievadē šūnā. Tāpat kā vīrusa daļiņas vakcīnā tiek ievadītas mikroliposomās (supermazās tauku lodītēs) arī holesterīns taču tiek pārvietots itin līdzīgi – lipoproteīnos. Es nevēlos solīt vakcināciju pret hiperholesterinēmiju, bet pasaules zinātnieki ir itin tuvu šādam risinājumam. Šādi tādi pastāsti par holesterīnu no maniem pierakstiem Holesterīns ir vaskaina, taukiem līdzīga viela, kas atrodama visās šūnās. Pasaulē vismaz katram trešajam pieaugušajam iedzīvotājam ir augsts holesterīna līmenis, bet veuma grupā virs septiņdesmit gadiem – diviem no trim. Hiperholesterinēmija kopā ar smēķēšanu un paaugstinātu asinsspiedienu ir galvenie insulta un infarkta iemesli. Mazāk nekā puse no hiperholesterinēmijas pacientiem Eiropā saņem ārstēšanu, lai pazeminātu holesterīna līmeni un aizsargātu savu sirds veselību, bet mazāk nekā puse no tiem, kas saņem – lieto šos medikamentus ilgstoši, līdzestīgi un precīzi nozīmētās devās Apgalvojums, ka holesterīns ir maznozīmīgs, nav korekts. Bez holesterīna dzīvot nevar. Grūtniecības laikā sieviešu holesterīna līmenis pieaug, un tiek uzskatīts, ka tas palīdz attīstīties bērnu smadzenēm. Mēs esam piedzimuši ar holesterīnu mūsu organismā, un zīdaiņi holesterīnu iegūst no mātes piena. tiek uzskatīts, ka ar holesterīnu bagāts mātes piens pasargā sirdsdarbību zīdaiņu vecumā. Holesterīns ir nepieciešams mūsu hormoniem un šūnām, lai organisms pareizi funkcionētu. Holesterīna līmeni var ietekmēt daudzas dažādas lietas, piemēram sportošana, diēta un stress. Augsts holesterīna līmenis var būt ģenētiski noteikts. Mūsdienās tiek deklarēts, ka 75% augsta holesterīna līmeņa nosaka gēni, bet 25% – diēta un kustības. Palikšu pie to autoru viedokļa, kas uzskata, ka ģenētika nosaka 50%, bet kustības un normāls uzturs – otrus 50%, bet ļoti liela daļa no šiem kopējiem procentiem pārklājas. Ja mēs uzskatām, ka ģimenes hiperholesterinēmija ir vienam cilvēkam no 200, tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nav iespējams pašiem bez zālēm tikt galā ar holesterīna pārprodukciju. Savukārt tiem, kas nemaz nekustas, audzē lieku svaru un pārmēru rij fāstfūdu, pat vislabākā ģenētika nepasargās no hiperholesterinēmijas. Un tādu noteikti ir vismaz 10% no Latvijas iedzīvotājiem, proti, katrs desmitais. Un tomēr, ja ģimenē kādam ir hiperholesterinēmija, ja ģimenē kādam insults vai infarkts ir bijis gados zem piecdesmit, noteikti ir mērķtiecīgi papētīt gan savu holesterīnu, gan – gēnus – vai nav ģimenes hiperholesterinēmija. Pat bērniem var būt augsts holesterīna līmenis. Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka augsts holesterīna līmenis ir tika pieaugušo problēma, bet tā nav – holesterīns visiem bērniem būtu jāpārbauda jau pirms 12 gadu vecuma sasniegšanas. Sieviešu holesterīna līmenis svārstās visā dzīves laikā. Šo lietu bija pamanījuši jau zinātnieki pagājušajā gadsimtā, tādēļ nereti saistīja holesterīna līmeņa svārstības ar garastāvokļa izmaiņām un kaprīzēm. Lai gan sieviešu holesterīna līmenis ir zemāks nekā vīriešu holesterīna līmenis, viņām tas dzīves laikā var piedzīvot amerikāņu kalniņus. Kā jau minēju – grūtniecības laikā sieviešu holesterīna līmenis pieaug, bet pēc grūtniecības holesterīna līmenim vajadzētu normalizēties. Pēc menopauzes sieviešu zema blīvuma lipoproteīdu līmenis pieaug, savukārt aizsargājošais augsta līmena lipoproteīdu līmenis samazinās. 75 gadu vecumā sievietēm jau ir augstāks holesterīna līmenis nekā vīriešiem. Tiesa, liela daļa vīriešu, kas dzīvē ir čakli smēķējuši, dzēruši alkoholu un riskējuši ar savu veselību, šos 75 gadus nav sasnieguši, tādēļ salīdzināšanai pāri palikuši tie, kas sportojuši un nav smēķējuši. Ir kāda lieta, par kuru parasti nerunā mani draugi kardiologi, bet man šķiet, ka tas ir pārbaudīts pieņēmums. Holesterīna mazināšanas ieskatā sportošana nenozīmē pastaigu vai gurķu dobes ravēšanu. Sportošana nozīmē slodzi, kad nevar sarunāties skrienot, kad ir normāla svīšana. Tas attiecas uz sportistiem no 2 līdz 100 gadu vecumam. Sportošana ar sviedriem palielina labā holesterīna līmeni, patiesībā es runāju par vidējas intensitātes treniņiem. Sports ir lielisks veids, kā saglabāt veselīgu ķermeni un prātu. Vienkārši vingrinājumi sekmē lokanību, izturību un spēku. Grupu spēles un sports nodarbina prātu, trenē kognitīvās funkcijas. Man tiešām šķiet, ka nav nekā labāka vecāka gadagājuma vīriem kā uzspēlēt basketbolu, hokeju vai futbolu, pat ja pastāv zināms traumu risks. Covid–19 laikā Japānas un Taivānas ārsti katru dienu aicināja cilvēkus spēlēt badmintonu, spīdmintonu, skvošu vai galda tenisu (nesēdēt mājās!), jo šie sporta veidi vispusīgi trenē dažādus muskuļus un locītavas, un trenē arī sirds-asinsvadu un elpošanas sistēmu. Esmu pārliecināts, ka ikdienas treniņi vismaz stundas garumā līdz sviedriem ir izcils līdzeklis sirds-asinsvadu slimību profilaksei. Pierādījumu literatūrā ir vairāk nekā laika un iespēju izlasīt. Mazliet pārliekot uzsvarus profesora Ērgļa un profesores Mintāles stingrajos ieteikumos, es ikdienas sportu vēl iesaku kombinēt ar diētu: aukstas jūras zivīm (nu kaut vai siļķi vai lasi), olīveļļu, pupām, riekstiem, sēklām, auzu pārslām, āboliem, greipfrūtiem, spinātiem. Man šķiet, ka šo kombināciju vēl uzlabos melna šokolāde un glāze vīna. Par šokolādi man ir pamatojums – melnā šokolāde satur ļoti daudz antioksidantu un aizkavē novecošanos. Šokolāde var pazemināt asinsspiedienu un holesterīna līmeni, bet vairot enerģiju. Esmu lasījis, ka arī sarkanvīns saturot uzmundrinošas vielas un antioksidantus, tas palīdzot pasargāt ķermeni no novecošanās. Nevaru to ne apstiprināt vai noliegt – man no sarkanvīna sāp galva. Patiesībā to visu pateikt un uzrakstīt ir vieglāk nekā izdarīt. Nav viegli pēc garas darba dienas kāpt uz velosipēda, skriet mežā vai spēlēt basketbolu, pie kam darīt to katru dienu. Vērojot, kā profesors Ērglis katru vakaru gatavojas doties uz treniņu, bet tieši tad viņam parasti atved smagu slimnieku, varu secināt, ka pat visrūdītākajam sporta fanam nav pa spēkam sevi dzenāt katru dienu. Ar to diētu, iespējams, ir vienkāršāk, ja vien nule Jāņos nebūtu vērojis normāla latvieša svētku ēdmaņu – šašliku, speķaraušus, tauku sieru, frī kartupeļus, saldējumu un baisi daudz saldmaņas gan ar gāzētiem saldinātiem dzērieniem, gan sulas dzēriena no pakām. Jā un vēl alkohols – vairāk nekā kardiologu ieteiktā viena sarkanvīna glāze. Kaut arī hiperholesterinēmijas ārstēšanā un profilaksē zālēm un farmakoterapijai ir galvenā nozīme, man šķiet, ka zināma nozīmē ir arī normālai smadzeņu funkcijai. Šķiet, ka stress nozīmīgi pazemina aizsargājošo augsta līmeņa lipoproteīdu līmeni, bet paaugstina zema blīvuma lipoproteīdu līmeni. Cilvēks ir komplicēta būtne, un bioķīmija lielā mērā ir saistīta ar nervu sistēmu. Ar lielu varbūtību hiperholesterinēmijas iemesls ir miega trūkums. Vairums cilvēku neguļ pietiekami. Miegazāles, trankvilizatori, stress, slimības un slikti gulēšanas ieradumi traucē veselīgu septiņu, astoņu stundu miegu, bet, šķiet, vienlaicīgi paaugstina holesterīna līmeni. Vēl vairāk – esmu gatavs noticēt, ka meditācija samazina holesterīna līmeni. Miers ir pretstats stresam. Kamēr stress kaitē veselībai, miers palīdz ķermenim atpūsties, uzkrāt spēkus un funkcionēt labāk. Šķiet, ka arī sekss ir vēlams holesterīna vielmaiņai. Sekss un pieskārieni ir labs pamats veselībai. Sekss palīdz ķermenim izstrādāt ķīmiskas vielas vai atbrīvo šūnās ieslēgtās, bet vajadzīgās substanes. Regulārs sekss paaugstina mūsu pašnovērtējumu un paildzina dzīvi. Un vēl kāda atziņa, kas atrodama globālajā literatūrā – prāta spēles samazina holesterīna līmeni. Ja iespējams, būtu jāizvēlas sabiedriskas spēles, kaut vai šahu, kolektīvās datorspēles vai kāršu spēli. Prāta spēles ir lielisks veids, kā izprast pasauli un trenēt domāšanu. Dažiem tas palīdzot uzlabot humora izjūtu, bet parasti tas neattiecas uz zaudētāju spēlē.  
Lasīt vairāk
28.06.2021.
Indulis Kumsārs ir kļuvis par profesoru!
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Invazīvās kardioloģijas laboratorijas virsārsts Indulis Kumsārs ir ievēlēts par profesoru! Apsveicam!
Lasīt vairāk

Atbalstītāji