Lai palīdzētu pacientiem, kuriem vienlaikus ir sirds, nieru un vielmaiņas saslimšanas, digitālās medicīnas klīnika Medon sadarbībā ar pacientu biedrību ParSirdi.lv uzsāk pilotprojektu, kura mērķis ir veicināt savlaicīgu piekļuvi speciālistu konsultācijām visā Latvijā – arī reģionos, kur šobrīd pieejamība ir ierobežota. Biežas, bet nepietiekami koordinētas blakusslimības Sirds, nieru un vielmaiņas slimības bieži neattīstās izolēti – tās ir savstarpēji saistītas un viena otru pastiprina. Zinātniskā literatūrā šādu stāvokli sauc par sirds-nieru-vielmaiņas traucējumiem, un tie skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku visā pasaulē. Pētījumi liecina, ka: aptuveni 30% no sirds mazspējas pacientiem ir arī 2. tipa cukura diabēts; 33–64% no šiem pacientiem ir hroniska nieru slimība; savukārt 50% diabēta pacientu attīstās nieru bojājumi. Šis pilotprojekts vērsts uz to, lai savlaicīgi palīdzētu cilvēkiem ar šādu veselības problēmu kombināciju, nodrošinot koordinētu pieeju un iespēju ātrāk saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Savlaicīga palīdzība – izšķiroša pacientu veselībai Sirds mazspēja, diabēts un nieru slimības var būtiski pasliktināt cilvēka dzīves kvalitāti, ja tās netiek atklātas un ārstētas savlaicīgi. Diemžēl realitātē pacientiem bieži nākas gaidīt mēnešiem ilgi, lai saņemtu konsultāciju pie speciālista. Šis projekts paredz reālu risinājumu – attālinātu konsultāciju formātā. "Pēc pieredzes redzam, ka savlaicīga speciālista iesaiste ārstēšanas plānošanā var būt izšķiroša, īpaši pacientiem ar hroniskām un multisistēmiskām saslimšanām. Mūsu mērķis, attīstot Medon platformu, ir padarīt šo procesu būtiski pieejamāku – ātru, strukturētu un medicīniski efektīvu," uzsver Medon līdzdibinātājs, veselības aprūpes vadītājs un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurģijas centra sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis. Konsultācijas pieejamas visā Latvijā Pilotprojekts piedāvā pacientiem iespēju attālināti konsultēties ar kardiologu, endokrinologu vai nefrologu neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Tas būtiski uzlabo veselības aprūpes pieejamību, īpaši ārpus Rīgas un citām lielākajām pilsētām. Konsultāciju saņemšanai pacientus projektam piesaka projektā iesaistītie ģimenes ārsti, izvērtējot saslimšanas smagumu un iespējamos riskus. Katra konsultācija ilgst 30 minūtes – pietiekami, lai ārsts iepazītos ar dokumentāciju, sniegtu rekomendācijas un atbildētu uz pacienta jautājumiem. "Ļoti bieži pacienti līdz savlaicīgai diagnozei un ārstēšanai nenonāk garo rindu dēļ uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, nereti pietrūkst arī informācijas par citiem saistītiem slimību riskiem, kas, savlaicīgi nediagnosticēti, var radīt būtiskas veselības komplikācijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai arī Latvijā šiem augsta riska pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, cukura diabēts un/vai nieru slimība, būtu pieejama koordinēta veselības aprūpe, kas ietver pieejamas un savlaicīgas speciālistu konsultācijas. Attālinātās konsultācijas ir perspektīvs veids, kā uzlabot gan ārstu sadarbību un koordinētu rīcību pacientu ārstēšanās ceļā, gan nodrošināt pacientiem speciālistu pieejamību," norāda ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa. Solis pretī ilgtspējīgai aprūpei Pilotprojekta ietvaros tiks apkopota pieredze un vērtēta šīs pieejas piemērotība plašākai integrācijai veselības sistēmā. Mērķis – radīt ilgtspējīgu modeli, kas palīdzētu uzlabot hronisko pacientu aprūpi, mazinātu sistēmas noslodzi un nodrošinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu pieejamību veselības pakalpojumiem visā Latvijā.

No 22. līdz 24. maijam Kopenhāgenā, Dānijā notika Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kardioloģijas kongress - Nordic-Baltic Congress of Cardiology 2025. Kongresam ir nozīmīga loma mūsu reģiona ārstu un māsu tālākizglītībā, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas kvalitātes celšanā un kolēģu starpvalstu sadarbības veicināšanā. Latvijas sesijā uzstājās un pieredzē dalījās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsti:

• Prof. Gustavs Latkovskis ar lekciju "Personalized approach to hypercholesterolemia"
• Prof. Mārtiņš Kalējs ar lekciju "A tailored approach to aortic valve surgery within the minimaly invasive surgery paradigm" un lekciju "Single centre study of bilateral internal mammary composite"Y"graft usage in comparision to other surgical myocardial revascularization technique"
• Prof. Oskars Kalējs ar lekciju "Arrhythmogenic right ventricular cardiomyopathy or arrhythmogenic cardiomyopathy - a set of diseases with a predominant clinical manifestation"
• Dr. Kaspars Kupics ar lekciju "Atrial fibrillation begets atrial fibrillation and early ablation"
• Prof. Ainārs Rudzītis sniedza pārskatu par iniciālo pieredzi ar jauno medikamentu - sirds miozīna inhibitoru - mavacamten, kas Latvijā ir pieejams no 2024. gada novembra

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kongress notiek katru otro gadu kādā no Baltijas valstīm vai Ziemeļvalstīm. Iepriekš Latvijā kongress tika rīkots 2011. gadā un atgriezīsies Rīgā 2029. gadā. Savukārt 2027. gadā kongress notiks Gēteborgā, Zviedrijā. Vairāk informācijas par kongresu: https://nbcc2025.d  

Nacionālais veselības dienests informē, ka no 2025.gada 12. maija diagnozes priekškambaru mirdzēšana un plandīšanās (I48), gadījumā tiek paplašināti izrakstīšanas nosacījumi KZS iekļautajiem  Dabigatranum etexilatum,  ļaujot ģimenes ārstam nozīmēt terapiju, ar izrakstīšanas nosacījumiem- kardiologa vai neirologa vai ģimenes ārsta kompetencē. Pacientiem ar ātriju fibrilāciju, kuriem terapija ar Warfarinum ir kontrindicēta vai 3 mēnešu Warfarinum terapijas rezultātā neizdodas stabilizēt mērķa INR 2,0 - 3,0 un 1) CHA2DS2-VASC ≥ 4, vai 2) anamnēzē kardioembolisks cerebrāls infarkts. Pirms terapijas ar Dabigatranum etexilatum uzsākšanas, jāizvērtē lietošanas pamatotība un riski. Papildus informējam, ka iekļautajiem SGLT2 inhibitoriem diagnozes Sirds mazspēja (I50) gadījumā arī tiek paplašināti nosacījumi (Empagliflozinum, Dapaglifozinum), ļaujot ģimenes ārstam nozīmēt terapiju, ar izrakstīšanas nosacījumiem - kardiologa vai ģimenes ārsta kompetencē 1) pacientiem ar hroniskas sirds mazspējas II–IV FK (pēc NYHA klasifikācijas) un KKIF ≤40%, ja saglabājas simptomātika, neskatoties uz saņemto standarta terapiju; 2) pacientiem ar KKIF >40% ar NT-proBNP >220pg/ml vai BNP>80pg/ml un kreisā priekškambara tilpuma indeksu >34 ml/m2, ja saglabājas simptomātika, neskatoties uz saņemto standarta terapiju.

  Lai uzlabotu infarktu ārstēšanas kvalitāti Latvijā, piektdien, 9.maijā notika konference "Akūts koronārs sindroms. Kur esam un kup ejam?" Konferencē uzstājās Stradiņa slimnīcas invazīvie kardiologi prof. Andrejs Ērglis, prof. Sanda Jēgere, prof. Gustavs Latkovskis, prof. Kārlis Trušinskis, dr. Inga Narbute, sirds ķirurgs prof. Pēteris Stradiņš, kardioloģes dr. Aija Mača Kalēja un dr. Svetlana Ratobiļska. Prof. Sanda Jēgere prezentēja Veselības Inspekcijas rīkotās tematiskās pārbaudes par akūta koronāra sindroma (AKS) pacientu aprūpes kvalitāti Latvijā rezultātus. Audita veikšanā piedalījās PSKUS kardiologi Prof. Andrejs Ērglis, Prof. Sanda Jēgere, Dr. Vilnis Dzērve, Dr. Svetlana Ratobiļska, Dr. Iļja Zakke, Dr. Arnis Laduss un Iveta Bajāre. Konferencē piedalījās teju 100 kardiologu, slimnīcu uzņemšanas nodaļu speciālistu no dažādām Latvijas slimnīcām un VM pakļautībā esošo iestāžu darbinieku, lai kopīgi meklētu risinājumus veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai.     Konferenci organizēja Veselības Ministrija sadarbībā ar Metodiskās vadības institūciju kardioloģijas jomā.