Jaunumi

17.07.2022.
IN MEMORIAM. GEORGS ANDREJEVS (30.10.1932.-16.07.2022.)
Katrai paaudzei medicīnā ir savi Dižie profesori. Divdesmitā gadsimta otrās puses medicīnas zvaigznāju līdztekus Ilmāram Lazovskim, Viktoram Kalnbērzam, Jūlijam Anšelēvičam, Jānim Volkolakovam, Vladislavam Korzānam tagad papildinājis Georgs Andrejevs. Šī profesoru paaudze bija vienaudži, kas lielā mērā radīja to, ko mēs šodien saucam par Latvijas medicīnas skolu. Un tomēr – pat šajā zvaigznājā Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Georgs Andrejevs bija īpašs. Latviešiem ir maz lietu, ko mēs esam devuši pasaulei, mēs ne vienmēr protam lepoties ar savu pienesumu, tādēļ allaž atrodas kāds, kas savu veikumu spēj parādīt labāk. Tas, ka mūsdienās visas pasaules neatliekamās palīdzības dienestu ārsti pārvietojas mikroautobusos, lielā mērā notiek pateicoties Georga Andrejeva spējai būt īstajā laikā un vietā. PSRS reanimatoloģijas dibinātājs, Maskavas patofiziologs Vladimirs Ņegovskis pagājušā gadsimta sešdemitajos gados bija Georga Andrejeva skolotājs. Ņegovskis bija pasaulē ļoti atzīts un cienīts, tikai slikti zināja svešvalodas, tādēļ uz pasaules kongresiem līdzi ņēma Georgu Andrejevu, kuram piemita spēja savaldzināt savus pasaules kolēģus ar savu smaidu, stilu, svešvalodu prasmēm, vispusīgām zināšanām un pasaules skatījumu. Sešdesmito gadu sākumā Ņegovskis bija pārņemts ar domu, ka mākslīgā plaušu ventilācija cietušajiem pacientiem jāveic jau ātrās palīdzības mašīnā, un izvēlējās šim nolūkam palielu autobusiņu ПАЗ. Izrādījās, ka šis busiņš bija lēns, iestiga ne tikai lauku dubļainos ceļos, bet arī Maskavas pagalmos. Sešdesmito gadu sākums bija laiks, kad ātrās palīdzības brigādes pārvietojās ar Škodas vai Volgas pikapiem, bet Rīgas Autobusu fabrikai RAF bija uzticēts sākt ražot mikroautobusus. Georgs Andrejevs, kurš studiju gados kā feldšeris un arī kā jauns ārsts bija strādājis Rīgas Ātrajā palīdzībā, devās uz rūpnīcu un ar ideju – izveidot reanimobili mikroautobusā – aizrāva ne tikai ministru Vilhelmu Kaņepu, bet arī rūpnīcas vadību un valsts plāna komiteju. Tā radās pirmie eksperimentālie reanimobīļi mikroautobusos “Latvija”, un pati ideja izplatījās ne tikai visā Padomju Savienībā (par medicīnas mašīnām pārvērta UAZ tipa busiņus), bet arī visā pasaulē. Bet idejas realizācija – ievietot reanimācijas aparatūru mikroautobusā – pieder Georgam Andrejevam. Šodien katrs NMPD busiņš ir daudzkārt labāk aprīkots par slaveno pirmo reanimobīli (vēlāk ārstu vidē dēvētu par ātrās palīdzības 1. brigādi), bet Georga Andrejeva ideja iezīmēja pāreju uz augstāka līmeņa automašīnu, kur ārsts var intubēt, ārēji masēt sirdi (un ir zināms gadījums, kad Rīgā šajā busiņā ir veikta pat torakotomija un tieša sirds masāža). Georgs Andrejevs ir vairāk nekā 270 zinātnisko rakstu, 4 monogrāfiju, 10 izgudrojumu autors vai līdzautors. Savulaik plašu atzinību guva viņa izstrādātā plakanā maska, diemžēl no Padomju Savienības izgudrojums nesasniedza vadošās pasaules rūpnīcas, un anestezioloģijā ienāca citi, līdzīgi risinājumi. Tomēr pagājušajā gadā Covid–19 krīzes apstākļos plakanā maska nodemonstrēja savas priekšrocības salīdzinājumā ar intubācijas caurulīti. Diemžēl šo masku pasaulē vairs nebija daudz, un tās netika ražotas kā vienreizējas medicīnas ierīces. Georgs Andrejevs radīja Latvijas anestezioloģijas skolu, vadīja Rīgas Medicīnas institūta katedru no 1962. līdz 1990. gadam, no 1972. gada – kā profesors. Ar Georga Andrejeva personību, harizmu un talantu Latvijā anestezioloģija un reanimatoloģija izveidojās par izcilu un patstāvīgu dienestu, un vēl līdz šai dienai Latvijas anesteziologi ir pasaulē pieprasīti un atzīti. Pateicoties profesoram, Latvijā anesteziologi ir apbruņoti ar ļoti plašām un dziļām zināšanām. Tādas lekcijas, kā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados lasīja profesors Georgs Andrejevs, tolaik nelasīja neviens – lekcijas bija ar izcilu vizuālo materiālu – tolaik slīdītēm, bet profesors lekcijā bija apdomājis katru vārdu, katru zilbi, katru pauzi un katru uzsvaru. Profesora organizatora talants izpaudās astoņdesmito gadu sākumā, veidojot Gaiļezera slimnīcas anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas – viņš izvēlējās izcilus, enerģiskus nodaļu vadītājus, jaunus enerģiskus ārstus un pašas inovatīvākās pasaules metodes un aprīkojumu. Ar Georga Andrejeva drosmi tolaik ne tikai Latvijā, bet visā PSRS ienāca hiperbārā oksigenācija un ekstrakoroprālās detoksikācijas metodes. Savukārt Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedra balstījās uz paša profesora diskusijām un literatūras jaunumu analīzi ar viņa diviem draugiem un domubiedriem, kam viņš nule pievienojās anestezioloģijas zvaigznājā – docentiem Egonu Dauguli un Aivaru Zirni. 1988. gadā Latvijas Ārstu biedrība tika dibināta Paula Stradiņa slimnīcas Reanimācijas nodaļas mācību istabā, to dibināja (tolaik) jauni ārsti ar profesoru Ilmāra Lazovska un Georga Andrejeva tiešu un netiešu atbalstu. 1990. gadā profesors Georgs Andrejevs balsoja par Latvijas neatkarību, un tieši RMI Anestezioloģijas katedra bija vienīgā akadēmiskā struktūra, kuru šajā balsojumā pārstāvēja divi deputāti. Profesors ar savām svešvalodu prasmēm, izcilajām diplomāta un diskutanta prasmēm pievērsās jaunās Latvijas valsts ārlietu dienesta veidošanai, kļuva par ārlietu ministru Ivara Godmaņa un Valda Birkava valdībās. No 1995. līdz 1998. gadam bija vēstnieks Kanādā. No 1998. līdz 2004. gadam bija Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē. 2004. gadā tika ievēlēts Eiroparlamentā un atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. Eiroparlamentā vadīja Veselības apakškomisiju, kas ir viens no augstākajiem līdz šim latviešu politiķu Eiropas amatiem. Šajā Komisijā profesors tika augsti respektēts, šīs komisijas deputāti pirms izteikt savu viedokli vai pieņemt lēmumu vienmēr atsaucās uz vajadzību konsultēties ar profesoru Andrejevu. Izcils cilvēks, skolotājs un draugs. Allaž gatavs palīdzēt, allaž pildīja solījumus. Allaž meklēja risinājumus un tos atrada. Visus apbalvojumus un goda nosaukumus, ko profesors dzīves laikā guvis, minēt nav vērts, bet mūsu atmiņā paliks Professor Magnificus. Viena no Latvijas zīmēm pasaulē, kura darīja Latviju gudrāku un labāku!
Pēteris Apinis, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors
2022. gada 17. jūlijā
Lasīt vairāk
25.06.2022.
Pirmā sirds transplantācija šogad / LTV1
Aicinām skatīties LTV1 sižetu ŠEIT. Paldies kolēģiem! Paldies donora tuviniekiem! Paldies Aijai Kincai un LTV1 komandai!
Lasīt vairāk
16.06.2022.
Sirds operāciju paraugstundas Stradiņos. Baltic Summer 2022
16. un 17. jūnijā Paula Stradiņa Klīniskājā universitātes slimnīcā un Latvijas Universitātē invazīvie kardiologi, sirds ķirurgi un elektrofiziologi no Latvijas un citām Eiropas valstīm tikās 4 operāciju zālēs, diskusiju studijā un zinātniskās lekcijās, lai Latvijas kardiologi savās zināšanās un pieredzē arvien būtu starp līderiem pasaulē un pacienti iegūtu visaugstākās kvalitātes ārstēšanu. Starptautiskais kongress Baltic Summer Latvijā tiek rīkots 19. gadu, pulcējot invazīvos kardiologus, sirds ķirurgus un elektrofiziologus no dažādām valstīm, lai praksē un diskusijās dalītos pieredzē. Pirmā diena tika veltīta sarežģītām invazīvās kardioloģijas, sirds ķirurģijas un šogad arī elektrofizioloģijas operācijām 4 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra operāciju zālēs ar mērķi vairot savstarpējās sadarbības un ārstēšanas kvalitāti ikdienā. Operāciju norise tika translēta uz īpašu kongresam sagatavotu studiju, kur notika tiešsaistes diskusijas starp operējošajiem ārstiem operāciju zālēs un ekspertiem studijā. Kongresa norise tika pārraidīta tiešsaistē Zoom. Konferences otrajā dienā ar lekcijām Latvijas Universitātē uzstājās kardiologi no Igaunijas, Japānas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas, Šveices, Vācijas un Latvijas. Kongresu tiešsaistē apmeklēja vairāk nekā 200 ārstu, medicīnas māsu un rezidentu. Sirds ķirurgi uzmanību veltīja minimāli invazīvām vārstuļu operācijām. Latvijas sirds ķirurgu komandai pievienojās speciālisti no Drēzdenes Sirds ķirurģijas centra Vācijā – prof. Uts Kaperts (Utz Kappert) un Dr. Manuels Vilbrings (Manuel Willbring). Vairākiem pacientiem tika veiktas operācijas, kas koriģēs aortas vārstuļa un mitrālā vārstuļa patoloģiju. Operācijas būs mazinavazīvas, kas nozīmē, ka ķirurģiskā trauma jeb ķirurģiskie griezieni būs ievērojami mazāki nekā tas notiek ierastajās jeb tradicionālajās sirds operācijās, arī operācijas izpildes laiks būs īsāks. Prof. Pēteris Stradiņš: “Pēdējos gados mazinvazīvas vārstuļu operācijas ir ieņēmušas būtisku lomu sirds ķirurģijā, jo svarīga ir ārstēšanas rezultāta noturība ilgtermiņā un pacientu dzīves kvalitāte. Ar mazinavzīvu sirds ķirurģiju Latvijā nodarbojamies jau vairākus gadus, taču tieši Drēzdenes ķirurgu izstrādātā pieeja šo sarežģīto operāciju padara salīdzinoši vienkāršāku un finansiāli pieejamāku, tāpēc uzskatām to par ļoti perspektīvu sirds ķirurģijas attīstības virzienu.” Elektrofiziologi kongresa laikā demonstrēja divas jaunas metodes aritmiju ārstēšanā, pielietojot jaunāko krioablācijas tehnoloģiju mirdzaritmijas ārstēšanai un ablācijas metodi supraventrikulāru aritmiju ārstēšanai. Abi aritmiju veidi ir bieži sastopami un ļoti simptomātiski un ir situācijas, kad augstāk minētās ārstēšanas metodes ir vienīgās, kas pacientiem var atgriezt dzīves kvalitāti. Dr. Kaspars Kupics: “Šajās dienās Stradiņa slimnīcā sadarbībā ar kolēģiem no citām valstīm apguvām arī attālinātu sirds stimulatoru programmēšanu. Turpmāk, izmantojot ļoti detalizētas un specifiskas datorizētas sistēmas, varēsim attālināti palīdzēt pacientiem ar sarežģītām aritmijām.” Invazīvie kardiologi veica virkni mazinvazīvu operāciju koronāro artēriju izpētei un ārstēšanai, kā arī vairākas netipiskas strukturālo sirdskaišu korekcijas. Prof. Andrejs Ērglis: “Pirms 20 gadiem berlīnē tikāmies ar Prof. Peteru Evertu (Peter Ewert), kurš tur vadīja bērnu invazīvās kardioloģijas nodaļu, daudz no viņa mācījāmies un sākām attīstīt aortas koarktāciju un citu iedzimtu sirdskaišu ārstēšanu arī cilvēkiem jau pieaugušā vecumā. Nākamā mūsu tikšanās bija 2008. gadā jau Rīgā. Šodien Prof. Everts ir Latvijā, tagad jau esot Minhenes Sirds Centra Iedzimto sirdskaišu un bērnu kardioloģijas klīnikas vadītājs, un palīdz mums attīstīt ļoti interesantu un vajadzīgu jomu – iedzimto sirds kaišu atkārtotu vai esošu ārstēšanu jau cilvēkiem pieaugušo vecumā. Tā ir pietiekami visaptveroša un liela, bet mazliet aizmirsta kardioloģijas sadaļa.  Nejauši, bet jau uzreiz pasaules interesi ieguva notikums, ka vienas darba dienas laikā četriem pacientiem mēs implantējām transkatetru vārstuli četrās dažādās vārstuļu pozīcijās, atgādinot, ka sirdij ir četri vārstuļi – aortālais, mitrālais, trikuspidālais un pulmonālais. Jāatzīmē, ka jaunākajai pacientei bija 20 gadi. Apsveicu mūs un mūsu pacientus ar atkārtotu sirds komandas stiprināšanu, iemaņu un zināšanu pilnveidi un – ar jaunajām iespējām un jaunu dzīves kvalitāti Latvijā!” Kongresu atklāja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš, valdes locekles Ilze Kreicberga un Eva Strīķe, Sirds ķiruruģijas centra vadītājs prof. Pēteris Stradiņš un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs prof. Andrejs Ērglis. . . . . . . .    
Lasīt vairāk

Atbalstītāji