Jaunumi

26.11.2020.
Prof. Andrejam Ērglim pasniegta LZA Lielā medaļa
Mūsu prof. ANDREJAM ĒRGLIM šodien tika virtuāli pasniegta  Latvijas Zinātņu akadēmijas LIELĀ MEDAĻA par ieguldījumu medicīnas zinātnē! Apsveicam!  
Lasīt vairāk
26.11.2020.
Stradiņa slimnīcas ārsti un zinātnieki radījuši unikālu algoritmu, kas mainīs ārstēšanas vadlīnijas pasaulē!
2020. gada novembrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā ir noslēdzies vērienīgs starptautisks zinātnisks projekts, kura laikā iegūtās zināšanas uzlabos dzīves kvalitāti un samazinās mirstību pacientiem, kuriem veic miega artērijas un kāju artēriju operācijas, visā pasaulē. Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Sirds CTA-FFRct analīze un kardiovaskulārs menedžments perifēro asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez koronāras anamnēzes” pētījumā trīs gadu garumā tika iekļauti 300 pacienti, kuriem tika veiktas miega artērijas operācijas, un 270 pacienti, kuriem tika veiktas kāju asinsvadu operācijas. Sirds asinsvadus izmeklēja ar datortomogrāfu Latvijā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tālāk šo informāciju apstrādāja zinātnieki HeartFlow Inc. Kalifornijā, radot sirds trīs dimensiju modeli un veicot FFRct (fractional flow reserve) jeb sašaurinājumu funkcionālās nozīmes mērījumus. Tas tika darīts ar superjaudīgu datorsistēmu, kura tiek izmantota arī kosmisko kuģu lidojumu modelēšanā. Ar šo jauno tehnoloģiju ir iespējams neinvazīvā veidā noteikt, kuri sirds asinsvadi ir bojāti un var izsaukt miokarda infarktu vai pat pacienta nāvi. Pateicoties FFRct izmeklējumam, multidisciplinārai ārstu komandai (asinsvadu ķirurgiem, kardiologiem,anesteziologiem, sirds ķirurgiem, invazīvajiem kardiologiem) bija iespēja pieņemt precīzus lēmumus pacientu sirds visefektīvākajai ārstēšanai pēc asinsvadu ķirurģiskas operācijas. Projekta laikā no 250 pacientiem, kuriem nebija sirds slimības simptomu, 68% gadījumu konstatēja nozīmīgussirds asinsvadu bojājumus. Savukārt, no tiem 63% pacientu bija jāveic sirds asinsvadu ārstēšana ar mazinvazīvu pieeju vai veicot sirds asinsvadus šuntējošu operāciju. Tas tika veikts 3 mēnešu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas. Svarīgi, ka jau projekta ietvaros, pateicoties jaunajās tehnoloģijas iespējām un ārstu zināšanām, divos gados noiespējama miokarda infarkta izdevās glābt 22 pacientus, bet no iespējamas nāves – 30 pacientus, kas ir ievērojams sasniegums. Dainis Krieviņš, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors: “Līdz šim pacientu, kuriem veica miega artēriju vai  kāju artēriju operācijas, mirstība pasaulē slimnīcā bija līdz 5%, bet 4 gados nomira līdz 50% pacientu. Pacientiem veiksmīgi atjaunoja asinsriti kājās vai uz smadzeņu asinsvadiem – pacienti tika pasargāti no smadzeņu insulta vai kājas amputācijas, bet pēc operācijas mira sirds asinsvadu problēmu dēļ. Šī projekta laikā esam radījuši mūsdienīgu sirds asinsvadu un perifēro asinsvadu izmeklēšanas un ārstēšanas algoritmu pēc iespējas pilnvērtīgākai un precīzākai asinsvadu ķirurģijas pacientu izmeklēšanai un kardiovaskulārai ārstēšanai. Jau tuvākajā nākotnē ir plānoti lielāki pasaules multicentru pētījumi, lai nākotnē varētu mainīt pacientu ar perifēro asinsvadu patoloģiju ārstēšanas vadlīnijas gan Latvijā, gan pasaulē.” Andrejs Ērglis, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, uzsvēra: “Tas, ar ko Latvija izceļas citu valstu vidū, ir dažādu specialitāšu ārstu un zinātnieku spēja cieši, ātri un produktīvi sadarboties – vienā projektā kopā strādājot gan asinsvadu ķirurgiem, gan kardiologiem, gan radiologiem, pārstāvot gan Latvijas Universitāti, gan Rīgas Stradiņa Universitāti, sadarbojoties dažādām klīnikām Latvijā un, piemēram, ASV. Šis projekts ir izcils piemērs, kāpēc ir nepieciešams valsts finansējums medicīnas zinātnei – mēs esam ne tikai konkurētspējīgi pasaules zinātnē, mēs patiesībā spējam ietekmēt pasaules pētniecības ekosistēmu.” Jaunā tehnoloģija sirds asinsvadu izvērtēšanai jau ir iekļauta kā standarta izmeklēšana pacientam ar krūšu kurvja sāpēm Anglijā un Japānā. Taču tās pielietojums asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez sirds slimību simptomiem līdz šim pasaulē nebija pētīts. Projekta laikā ir tapušas zinātniskas publikācijas starptautiski augsti vērtētos un citētos žurnālos: Vascular Disease Management, Journal of Vascular Surgery, European Journal of Vascular and Endovascular Surgery, kā arī žurnālā Latvijas Ārsts. Publikācijas aicinām lasīt šeit: https://kardiologija.lv/kongresi/sirds-cta-ffrct/ Projekta autori tika uzaicināti un prezentēja pētījuma rezultātus 15 starptautiskās konferencēs: ASV, Dienvidkorejā, Izraēlā, Jaunzēlandē, Anglijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā un Vācijā. Projekta līdzfinansētājs: Latvijas Zinātnes padome. Pētījuma atbalstītāji: Latvijas Universitātes fonda mecenāts SIA MIKROTĪKLS un HeartFlow Inc. (ASV).    
Lasīt vairāk
17.11.2020.
Prof.Andreja Ērgļa uzruna Latvijas dzimšanas dienā
Lai Jums priecīgi Valsts svētki! [embed]https://www.youtube.com/watch?v=WJRE4VKV6GM&feature=emb_logo[/embed]
Lasīt vairāk
16.11.2020.
Kāpēc sirds operāciju laikā atbildību par mākslīgo asinsriti uzņemas cilvēki bez oficiālās profesijas? / LTV1
Perfuzionists ir cilvēks, kas sirds operāciju laikā ir atbildīgs par mākslīgās asinsrites nodrošināšanu tā, lai sirds neapstātos pat tad, kad tiek operēta. Bet par spīti lielajai atbildībai šāda profesija Latvijā oficiāli nemaz neeksistē. Un dažu speciālistu centieni desmit gadu laikā panākt tās atzīšanu aizvien nav vainagojušies ar panākumiem. Veselības ministrija vien pieļauj, ka par to atkal varētu diskutēt. [embed]https://www.youtube.com/watch?v=HWyDC95WTr0&feature=emb_logo[/embed]
Lasīt vairāk

Atbalstītāji