Jaunumi

29.09.2023.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā veikta trešā pediatriskā sirds transplantācija Latvijā
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā veikta trešā pediatriskā sirds transplantācija Latvijā.
.
Paldies Sirds ķirurģijas centra komandai:
Sirds ķirurgi: U. Strazdiņš, I. Putniņš, K. Meidrops, V. Ozoliņš (BSKUS)
Operāciju māsas: V. Siliņa, G. Docenko, U. Garkeviča
Anesteziologi: E. Strīķe, I. Freiberga, E. Zellāns
Anestezijas māsa: I. Riekstiņa
Perfuzionisti: B. Mozule, I. Rubene
Kardiologi: G. Vēvere, B. Barone
Intensīvās terapijas nodaļas ārsti un māsas virsārstes B. Arkliņas vadībā.
Operācija noritējusi veiksmīgi, pateicoties Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Sirds ķirurģijas centra, BKUS Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas un reģionālās slimnīcas mediķiem, Latvijas Transplantācijas centra darbiniekiem un Valsts robežsardzes atbalstam. 14 gadus vecajai pacientei savā dzīvē nācies daudz pārciest iedzimtas slimības dēļ, kura viņai tika konstatēta viena gada vecumā. Kopš tā laika meitenei sirds mazspēja ārstēta BKUS. Bērniem ar sirds mazspēju pašu sirdis palielinās tik ļoti, ka tas ļauj atrast saderīgu pieaugušo donoru. BKUS Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs Valts Ozoliņš norādīja, ka pusaudzei ir ļoti reti sastopama ģenētiski pārmantojama slimība: "Bijām izmēģinājuši visu, ko piedāvā mūsdienu medicīna, tai skaitā savulaik arī cilmes šūnu transplantāciju, kas izrādījās neefektīva. Pēc tam ilgstoša sirds mazspējas terapija pacientei bijusi modernākā, kāda pasaulē ir, esam piesaistījuši mediķus no Vācijas Šaritē klīnikas. Zinājām, ka meitenei būs nepieciešama transplantācija. Tas ir ilgstošs darbs – sagatavoties tam, lai transplantācija būtu iespējama. Tāpēc paralēli medikamentozai terapijai pirms trim gadiem pacientes sirdī mazinvazīvā operācijā implantējām īpašu ierīci, kas savieno sirds labo un kreiso priekškambari, lai izlīdzinātu spiedienu. Šo ierīci vēlreiz paplašinājām, bet pirms gada visas iespējas bija izsmeltas, atlika tikai transplantācija."

Donora sirdi uz Rīgu atgādā ar robežsardzes palīdzību

BKUS norādīja, ka meitenei donora sirds jau piedāvāta iepriekš, tomēr ārsti, izvērtējot orgāna atbilstību, to bija spiesti noraidīt. Visā pasaulē bērniem transplantācijas rindā ir prioritāte, meitene sagaidīja brīdi, kad kolēģi no PSKUS Sirds ķirurģijas centra deva ziņu, ka BKUS ķirurgiem tuvāko stundu laikā jābūt gataviem piedalīties operācijā. Transplantēšanas procesu organizēja PSKUS Sirds ķirurģijas centra transplantācijas komandas vadītājs, Latvijas Universitātes profesors Uldis Strazdiņš. Viņš pastāstīja, ka brīdī, kad mediķi vienā no reģionu slimnīcām ņēma ārā donora sirdi, jau otra mediķu grupa Rīgā vēra vaļā pacientes krūškurvi, gatavojot vietu jaunajai sirdij. Savukārt PSKUS galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Eva Strīķe piesaistīja Valsts robežsardzi, kas nodrošināja operatīvu sirds transportēšanu no attālās reģiona slimnīcas uz Rīgu. Valsts robežsardze orgāna transportēšanā piedalījusies trešo reizi. Ārsts Strazdiņš atklāja, ka kopš 2002. gada piedalījies visās sirds transplantācijas operācijās. Tās Latvijā notiek aptuveni divas reizes gadā, bet bērniem līdz šim veiktas tikai trīs šādas sirds pārstādīšanas. Diemžēl viena no tām bija neveiksmīga un bērns mira. "Katra no tām ir īpaša, bet, kamēr rit darbs, koncentrējamies tikai uz to. Emocijas jūtu vēlāk, kad saprotu, kā tas viss ir noticis. Ja sirds tiek transplantēta bērnam, gandarījums par izdošanos ir daudz lielāks. Kad vēl iedomājos, ka pašam ir dēls šajā pašā vecumā, no visas sirds priecājos, ka meitene turpinās dzīvot," sacīja Strazdiņš.

Paciente jūtas ļoti labi, tagad liela nozīme medikamentiem

Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs Ozoliņš norādīja – transplantācija neesot pati sarežģītākā no sirds operācijām, bet, ja to sāk, atpakaļceļa vairs nav. "Kad pacientam izņemta viņa paša sirds, ir tikai divas iespējas – jaunā sirds spēs atsākt strādāt un veikt savas funkcijas, vai arī – ne," viņš skaidroja. Komandai bijis milzu gandarījums redzēt, ka sirds pēc operācijas spēj veikt savas funkcijas. Šobrīd pacientes pašsajūta ir ļoti laba, bet kādu laiku viņai būs jāpaliek slimnīcā. "Tagad meitenei ir būtiski saņemt imūnsupresīvo terapiju, lai viņas imūnā sistēma nesāk atgrūst svešo orgānu. Tā kā imunoloģiskās reakcijas var notikt arī ilgtermiņā, ļoti precīzi jālieto nozīmētie medikamenti. Tieši pusaudžu vecumā tas ir sarežģītākais, jo bērni jūtas patstāvīgi un vēlas paši pieņemt lēmumus, ko darīt vai nedarīt. Taču šajā situācijā precīzai medikamentu lietošanai ir dzīvības cena,tāpēc būtiski, ka Bērnu slimnīcā meitenes veselības situācija tiek monitorēta un pacientei palīdzību sniedz ne tikai bērnu kardiologs, bet arī bērnu psihologs, rehabilitologs un fizioterapeits," pauda Ozoliņš. Sirds transplantācijas komanda izteikusi arī pateicību donora piederīgajiem, kuri piekrita transplantācijai. Tas piederīgajiem nekad nav viegls lēmums, ja cilvēks apzināti nav pieņēmis to dzīves laikā, reģistrējot piekrišanu transplantācijai. Vienlaikus Ozoliņš atzina, ka sirds transplantācija ir unikāla metode, bet ne brīnumlīdzeklis: "Ir pacienti, kuri ar transplantētu sirdi dzīvo gadu desmitiem. Taču vienmēr pastāv augstāks risks, ka var rasties sirds veselības problēmas." Pēc operācijas bērns var kļūt arī uzņēmīgāks pret infekcijām, tomēr bērniem, kuri tiek reģistrēti orgānu transplantācijai, tā ir vienīgā iespēja, kā izdzīvot. Šobrīd neviens cits bērns sirds gaidītāju rindā nav uzņemts. Teksts: lsm.lv .
No kreisās: Valts Ozoliņš, Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs, LU asoc. prof. Uldis Strazdiņš, PSKUS Sirds ķirurģijas centra transplantācijas komandas vadītājs, un PSKUS Sirds ķirurģijas centra operāciju māsa Vineta Siliņa.
. Donora orgāna atgādāšanā uz Rīgu tika iesaistīta Valsts robežsardze. Foto: Valsts robežsardze.
Lasīt vairāk
29.09.2023.
Pēteris Apinis: Pateiksim šodien PALDIES Latvijas kardiologiem un pacientu biedrībai „Par Sirdi”
29. septembris ir Pasaules Sirds diena. To 1999. gadā radīja Pasaules Sirds federācijas prezidents Antonijs Baie de Luna, un šī diena tika atzīmēta katra gada septembra pēdējā svētdienā kopš 2000. gada, bet 2012. gadā tika pārcelta uz katra gada 29. septembri. Šīs globālās iniciatīvas mērķis ir vairot izpratni par sirds slimībām un veicināt profilaktiskos pasākumus sirds un asinsvadu slimību apkarošanai. Sirds slimības ir galvenais mirstības cēlonis visā pasaulē, un šī diena ir būtisks atgādinājums par sirds veselības nozīmi. 2023. gada tēma ir “Lietojiet sirdi, iepazīstiet sirdi” (Use Heart, know Heart), tā mudina izmantot sirds emodži kā simbolu. Emodži ir universāls saziņas veids, kas pārvar valodas barjeras, padarot tos par spēcīgu līdzekli svarīgu vēstījumu nodošanai. Sirds emodži kalpo kā vizuāls sirds mīlestības, sirds aprūpes un sirds uzmanības pievēršanas simbols. Tomēr manuprāt nozīmīgāks virziens ir “iepazīsti sirdi” (Know Heart), kas uzsver zināšanas par sirds veselību. Nereti cilvēkiem trūkst būtiskas informācijas par sirds un asinsvadu veselību. Veicinot izpratni un izglītojot cilvēkus par viņu sirdi, zināšanas dod cilvēkiem iespēju kontrolēt savu labsajūtu. Kad cilvēki zina vairāk par savu sirdi, viņi var pieņemt informētus lēmumus un veikt aktīvus pasākumus sirds veselības saglabāšanai. Sirds un asinsvadu slimības ik gadu globāli prasa vairāk nekā 20 miljonus dzīvību. Nozīmīgu daļu no šiem nāves gadījumiem izraisa infarkti, insulti un sirds mazspēja. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis visā pasaulē, un tās izraisa 30–35 % no visiem nāves gadījumiem pasaulē. Latvijā Pasaules Sirds dienas aktivitātes organizē Latvijas Kardiologu biedrība un Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrība, bet darba lielāko smagumu ceļ un apjomu veic pacientu biedrība “ParSirdi.lv”. Pacientu biedrība “ParSirdi.lv” apvieno sirds un sirds asinsvadu slimību pacientus, kā arī viņu tuviniekus un atbalstītājus. Manuprāt, šodien tieši pacientu biedrība “ParSirdi.lv” jāizceļ un jālavē. Pulcējot domubiedrus un sirds veselības entuziastus, šī biedrība izveidota 2011. gadā. Biedrības virsuzdevums ir mazināt sirds un sirds asinsvadu slimību izplatību Latvijā, veicinot sabiedrības izglītošanu un uzlabojot veselības aprūpes pieejamību. Biedrību vada “ParSirdi.lv” cilmes šūna (tieši tā viņa pati sevi dēvē) Inese Mauriņa, un man reti dzīvē gadījies sastapt tādu mūžīgo dzinēju (Perpetum mobile), kurā apvienotas zināšanas, organizatora dotības un publicista prasmes. Es šodien vēlos pateikties visiem Latvijas kardiologiem, kardioķirurgiem, kardioreanimatologiem, invazīvajiem kardiologiem, aritmologiem, internistiem un ģimenes ārstiem. Tieši šie ārsti katru dienu glābj daudz vairāk dzīvību nekā kopumā bija apdraudējis „Covid–19”. Uzskaitīt un ar slavinājuma tekstu atzīmēt visus kardiologus ir neiespējami, taču man gribas pieminēt trīs dižos profesorus (Profesores Magnifices), kas mūs šodien māca, kas paši ikdienā strādā, operē, veic manipulācijas, konsultē pacientus, nozīmē terapijas, ziņo pasaules dižākajos kongresos un ar savām publikācijām cildina Latvijas vārdu pasaulē – Andreju Ērgli, Oskaru Kalēju un Pēteri Stradiņu. Visiem daudzajiem kardiologiem, ko pazīstu kā izcilus savas jomas speciālistus un sabiedriski aktīvus cilvēkus, šoreiz jāiztiek bez sava vārda publikācijas, jo visus nekad nosaukt nevar. Un tomēr – atzīmējot Pasaules Sirds dienu, es vēlos noslēpties aiz Mg.sc.sal. Ineses Mauriņas vārda un zināšanām un saīsinātā veidā publicēt viņas izcilu publikāciju. Lieta tāda, ka nevajag rakstīt labas lietas, ja kāds to jau ir uzrakstījis labāk nekā tu pats jebkad spētu. Inese Mauuriņa: lielāks finansējums sirds veselībai – vairāk izglābtu dzīvību Kā atklāj 2023. gada rudenī publiskotais Eiropas Kardiologu biedrības (EKB) un Oksfordas Universitātes kopīgais pētījums, sirds un asinsvadu slimības (SAS) Eiropas Savienībai (ES) 2021. gadā izmaksāja aptuveni 282 miljardus eiro. Šī summa ir līdzvērtīga aptveni 2% no ES iekšzemes kopprodukta un pārsniedz visu ES budžetu, kas paredzēts pētniecības, lauksaimniecības, infrastruktūras un enerģētikas finansēšanai. Pētījuma ietvaros SAS izraisītie izdevumi 27 dalībvalstīm tika sadalīti trīs kategorijās: 1. Veselība un sociālā aprūpe. Šī kategorija veido 155 miljardus eiro (55%) no kopējām izmaksām un atbilst 11% no ES kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. 2. Neformālā jeb tuvinieku aprūpe. Radinieki un draugi sniedza aptuveni 7,5 miljardu stundu neapmaksātu aprūpi personām, kuras skārušas SAS. Pārrēķinot šīs stundas darba izmaksās, “neformālā” jeb tuviniekiem sniegtās aprūpes izmaksas visā ES sastādīja vismaz 79 miljardus eiro. 3. Produktivitātes zudums. Zaudētie vai potenciāli negūtie ienākumi sirds-asinsvadu slimību dēļ visā ES veidoja 15 miljardus eiro. SAS priekšlaicīgas nāves rezultātā tika zaudēti 1,3 miljoni darba gadu un radīti produktivitātes zaudējumi 32 miljardu eiro apmērā. Pētījuma ietvaros apkopotie dati par Latviju liecina, ka SAS slogs uz vienu iedzīvotāju 2021.gadā vidēji veidoja 516 euro. Inese Mauriņa: vai “viss ir slikti” kardioloģijā? Šī ir bezkaislīga statistika – faktiskie apmēri visdrīzāk pāsniedz šos skaitļus, jo ne visās valstīs ir pieejami detalizēti slimību reģistri, informācija par sociālajām izmaksām un zināmi individuālie izdevumi. Tomēr aiz katra skaitļa stāv cilvēka dzīvība un veselība. Un mēs Latvijā ik gadu zaudējam daudz par daudz cilvēkus, kuru sirdis pārstāj pukstēt priekšlaicīgi. Sirds veselības izpratnē esam augsta riska valsts. Latvijā 62% iedzīvotāju ir paaugstināts “sliktā” jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis, 36% paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs ir 27% Latvijas iedzīvotāju, bet paaugstināts ķermeņa masas indekss ir 63% iedzīvotāju. Nemaz nerunājot par to, ka esam līderos ar mirstību no SAS, kā arī ar vismazāk veselībā nodzīvotiem gadiem ES (sievietēm – 53,7 gadi, vīriešiem – 51 gads). Kad jautājam mūsu pacientiem, kādas ir biežākās problēmas sirds un asinsvadu ārstēšanā Latvijā, tiek nosaukta sliktā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība – gan fiziskā (garās rindas, speciālistu un izmeklējumu trūkums reģionos), gan finansiālā pieejamība, kā arī medikamentu pieejamība un līdzmaksājumi vai pilna maksa par jauniem nekompensētiem medikamentiem. Nav noslēpums, ka vairāk nekā 40% izdevumu par veselības izmeklējumiem cilvēki sedz no savas kabatas. Tāpat par medikamentiem līdzmaksājumos, kā arī maksājot pilnu summu par inovatīvām un valsts nekompensētām zālēm sakrājas summas virs 100 un vairāk eiro mēnesī. Inese Mauriņa: kāda ir vakcīna pret sirds slimību epidēmiju? Atšķirībā no citām slimībām, līdz pat 80% no SAS iespējams vai nu novērst, vai krietni attālināt ar izmaiņām dzīvesveidā. Tātad mūsu “sirdsspēju” veicina veselīgs uzturs (daudz dārzeņu un augļu, pilgraudu produkti, zivis, olīveļļa u.c.), regulāras fiziskās aktivitātes, atsacīšanās no kaitīgiem ieradumiem, īpaši smēķēšanas, veselīgs miegs, kā arī stresa mazināšana un mentālās veselības uzlabošana. Tomēr, pieaugot cilvēku vecumam, palielinās arī hronisko slimību risks, un šiem pacientiem jau šobrīd nepietiek ar veselīgu dzīvesveidu, bet nepieciešami arī regulāri veselības izmeklējumi, ārstu konsulācijas, medikamenti, operācijas un procedūras, rehabilitācija utt. Inese Mauriņa: lielāki valsts izdevumi iedzīvotāju veselībai – zemāki mirstības rādītāji Analizējot sirds un asinsvadu slimību mirstības rādītājus Eiropas valstīs, apstiprinās sakarība – jo lielāki veselības sektora izdevumi un augstāks IKP un iedzīvotāju ienākumu līmenis, jo zemāka ir novēršamā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat arī ir pierādījumi tam, ka lielāki izdevumi profilaktiskajai aprūpei nozīmē zemāku mirstību no profilaktiski novēršamajām sirds un asinsvadu slimībām. Pasaules Veselības organizācijas un OECD datu analīze pierāda arī to, ka zemāka mirstība vērojama tur, kur ir labāka veselības aprūpes speciālistu pieejamība, lielāki budžeta izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju, lielāki ieguldījumi veselības profilakses pasākumos un lielāki izdevumi stacionārajai un ambulatorajai veselības aprūpei. Inese Mauriņa: sirds un asinsvadu veselība – Latvijas prioritāte nr. 1 Nevar noliegt to, ka Eiropā kopumā sasniegts ievērojams progress mirstības mazināšanā no sirds un asinsvadu slimībām. Jāatzīst, ka šo kritumu pamatā ietekmējusi savlaicīgu veselības aprūpes pasākumu pieejamība (recepšu medikamenti, medicīniskās ierīces u.c.). Pateicoties zinātnei un tehnoloģijām, kardioloģiskā aprūpe strauji attīstās, un arī Latvijā arvien vairāk ir pieejamas mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī inovatīvi un efektīvi medikamenti, kas ļauj dzīvot ne tikai ilgāk, bet arī būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un pašsajūtu. Mēs regulāri dzirdam par pasaulē unikālām operācijām, ko veikušas mūsu sirds ķirurgu un invazīvo kardiologu komandas, atgriežot smagiem pacientiem viņu veselību un dzīvību. Mums arvien vairāk ir pacientu, kuri var turpināt dzīvot aktīvu dzīvi, rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem, pat ja bijis infarkts, diagnosticēta sirds mazspēja vai veikta sirds transplantācija. Taču tas iespējams tikai ar vienu lielu nosacījumu – ja veselības aprūpe savlaicīgi ir pieejama pacientiem gan fiziski, gan finansiāli. Šobrīd Veselības ministrijā ir uzsākts nopietns darbs pie Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna izstrādes 2025. –2027. gadam. Šajā plānā, sadarbojoties nozares vadošajiem ārstiem, sabiedrības veselības ekspertiem un pacientu organizācijām, tiek apkopoti priekšlikumi un risinājumi Latvijas iedzīvotāju sirds veselības uzlabošanai. Tam nepieciešamas gan investīcijas, gan politikas veidotāju iedziļināšanās. Ar sirds un asinsvadu slimībām saistītās mirstības samazināšanos var panākt tikai ar kompleksu pieeju, veicinot gan dzīvesveida izmaiņas (uztura, asinsspiediena, holesterīna, glikozes līmeņa un tabakas patēriņa kontrole), gan uzlabojot veselības aprūpes pieejamību. Tikai tad, ja būsim fiziski un garīgi stipri un veseli, varēsim parūpēties par sevi un saviem tuvajiem, varēsim aizsargāt mūsu valsti, veicināt labklājību un izaugsmi. la.lv
Lasīt vairāk
28.09.2023.
Sirds un asinsvadu ķirurģijas praktisko iemaņu laboratorija LU studentiem
Pasākumā “Sirds un asinsvadu ķirurģijas praktisko iemaņu laboratorija" Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vecāko kursu studenti operēja cūku sirdis, kas – ir līdzīgas cilvēka sirdij!
.
28. septembrī Latvijas Universitātes auditorija pārvērtās operāciju zālē, kur tika iekārtotas piecas darba stacijas jeb operāciju galdi. Topošie ārsti ar pieredzējušo kolēģu atbalstu veica: sirds vārstuļu protezēšanu un plastiju, koronāro artēriju stentu implantāciju, koronāro artēriju šuntēšanu un asinsvadu anastamožu veidošanu un šuvju uzlikšanu. Operācijās tika izmantotas cūku sirdis un aortas, īstas vārstuļu protēzes, stenti, asinsvadu protēzes, šuvju materiāli un īsti ķirurģiskie instrumenti.
.
“Šodien mēs ne tikai skatījāmies un vērojām, bet arī bez satraukuma mierīgos apstākļos izmēģinājām operēt īstu sirdi! Lai tiktu līdz cilvēka sirds operēšanai, var paiet daudzi gadi. Sākumā mēs tikai skatāmies, pēc tam drīkstam paturēt kādu instrumentu, tad drīkst sašūt zemādu pašā operācijas beigu stadijā un tikai tad, kad esi pierādījis, ka izproti procesus un tev var uzticēties, tu pamazām drīksti darīt ko nopietnāku. Tāpēc šādi pasākumi ir liela dāvana studentiem,” par gūto pieredzi teica Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6. kursa studente Vlada Beņuša.
.
Savukārt Prof. Andrejs Ērglis, atklājot pasākumu, novēlēja to izbaudīt un uzsvēra: “Tā ir skaista iespēja topošajiem ārstiem vēl kā studentiem pieskarties sirdij. Turklāt darīt to kopā ar pieredzējušiem ārstiem. Šādas skolas būtu jāapmeklē pilnīgi visiem jaunajiem mediķiem – vienalga kurā specialitātē ārsts strādās nākotnē.”
.
Operācijas vadīja un jaunos kolēģus skoloja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsti: sirds ķirurgs, LU asociētais profesors Uldis Strazdiņš, sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis un Artūrs Koris, invazīvais kardiologs Kārlis Griķis un asinsvadu ķirurgs Roberts Rumba.
.
Pasākums Latvijas Universitātē notika otro gadu un ir plānots to rīkot arī turpmāk - katru gadu Pasaules Sirds dienas nedēļā.
.
Paldies Arbor Medical Korporācija SIA par atbalstu materiāltehniskajam nodrošinājumam!
.
Foto: @Kaspars Teilans FOTO
.
. . . . . . .
Lasīt vairāk
18.08.2023.
Austrumu slimnīcas sirds komanda glābj pacientu, kuram bija teju visas iespējāmās sirds kaites
TV3 sižetu AICINĀM SKATĪT ŠEIT . Teksta atšifrējums: Kad vīrieti ar ātrajiem atveda uz slimnīcu, viņam bija izredzes izdzīvot vien dažas dienas. Taču tagad pēc veiksmīgās operācijas viņu jau drīz no slimnīcas izrakstīs.“Viņam faktiski te uz tā viena diedziņa turējās visa sirds asinsapgāde,” saka kardiologs Artis Kalniņš, TV3 Ziņām rādot attēlus no operācijas, kas izglāba dzīvību kādam 61 gadu vecam pacientam. Vienkāršojot, vīrietim bija teju visas iespējamās sirds kaites, pirms desmit gadiem pārciests pirmais infarkts, operēti sirds vārstuļi, asinsvados jau reiz ievietoti stenti. Austrumu slimnīcā viņu stacionēja akūtā stāvoklī, mediķiem uzreiz tapa skaidrs, ka klasisku sirds operāciju veikt nedrīkst, jo tas nozīmētu pacienta nāvi. “Pacientam bija ļoti smaga sirds mazspēja, turklāt pacientam anamnēzē jau bija divu sirds vārstuļu operācijas, kas faktiski izslēdza iespēju šo pacientu operēt vēlreiz, vienīgā iespēja bija viņam implantēt šos stentus, ievietot sirds ritma devēju ierīci, bet ar tik izteiktu sirds mazspēju mums bija nepieciešama atbalstoša sistēma, kas tagad tika arī izmantota,” stāsta Kalniņš.  8 attēli - skatīt galeriju Ārsti lēma veikt mazinvazīvu kardioloģisku operāciju, izmantojot iekārtu, ko sauc par EKMO – tā faktiski nodrošina mākslīgu asinsriti, bez krūškurvja atvēršanas pacientam. Oļegs Šuba, Austrumu slimnīcas anesteziologs-reanimatologs: “Tas bija mūsu uzdevums, šīs te invazīvās kardioķirurģijas operācijas laikā nodrošināt šo papildus drošību pacientiem ar augstiem riskiem, tajā skaitā sirds apstāšanās un dzīvībai bīstamo aritmiju gadījumā, kā dēļ pacientam varētu draudēt bojāeja. Vēl pirms šīs nestandarta operācijas, pacientam implantēts sirds defibrilators, jo lēkmes ar dzīvībai bīstamiem ritma traucējumiem varēja notikt jebkurā brīdī. Austrumu slimnīcas aritmoloģijas nodaļas vadītājs Juris Verbovenko stāsta: “Faktiski visas tās operācijas – gan defibrilatoru implantēšana sirds resinhronizācijai, gan stentu implantācijas, tā ir mūsu klīnikas ikdiena, bet ir ļoti smagie pacienti, un šis bija izcili smags, un faktiski viņu izglāba visu dienestu sadarbība, pareizi pieņemtie lēmumi, laicīgi izdarītie pasākumi un, protams, daktera Kalniņa operācija, es domāju – tas ir kaut kas!” Pacienta dzīvības glābšanā piedalījās 20 ārstu komanda  – anesteziologi, reanimatologi, kardiologi, invazīvie radiologi, asinsvadu ķirurgi un citi. Operācija ilga sešas stundas un mediķi ir gandarīti par kopīgiem spēkiem paveikto. Artis Kalniņš, Austrumu slimnīcas invazīvais kardiologs: “Mūsu slimnīcā šāda operācija tika veikta pirmo reizi, jo iepriekš mums nebija EKMO atbalsta iespējas, bet šādi pacienti laiku pa laikam gadās, viņu nav retums, tā kā mēs noteikti šādas operācijas veiksim arī nākotnē. Izglābtais kungs jau pārvests no intensīvās terapijas nodaļas uz vispārējo palātu, jūtas labi un ir bezgala pateicīgs ārstiem, kas devuši viņam vēl vienu iespēju dzīvot. “Ko gan es varu teikt, vēlos no sirds un no dvēseles pateikties visiem cilvēkiem, kuri piedalījās šajā operācijā. Grūti, pārāk daudz emociju..Nedomāju, ka tas notiks, bet tas ir noticis! Paldies visiem,” saka pacients Viktors.
Lasīt vairāk

Atbalstītāji