Jaunumi

19.01.2022.
Pēterim Stradiņam - Paula Stradiņa balva medicīnā! APSVEICAM! :)
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) informē, ka šogad Paula Stradiņa balva medicīnā tiek piešķirta RSU profesoram, LZA korespondētājloceklim, sirds ķirurgam Pēterim Stradiņam par izcilu ieguldījumu sirds ķirurģijas attīstībā, kā arī par nozīmīgu devumu Stradiņu dzimtas garīgā mantojuma saglabāšanā. Lēmumu par Paula Stradiņa balvas piešķiršanu Pēterim Stradiņam ir apstiprinājis RSU Senāts un LZA Senāts. Profesors Pēteris Stradiņš ir RSU Ķirurģijas katedras profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Sirds ķirurģijas centra vadītājs un PSKUS Medicīnas padomes loceklis. Profesors Pēteris Stradiņš ir organizējis un veicis daudzas unikālas sirds operācijas, izmantojot multidisciplināru pieeju, to skaitā 2009. gadā Latvijā pirmo sirds vārstuļu hibrīdoperāciju. Viņš ir ieviesis akūtās sirds ķirurģijas pakalpojumus un izveidojis ambulatoro dienestu kardioķirurģijā, kā arī aizsācis mūsdienīgu sirds vārstuļu plastikas operāciju programmu. Ikdienā Pēteris Stradiņš veic plaša spektra sirds operācijas, to skaitā pieaugušajiem ar iedzimtām sirdskaitēm. Viņš ir apmācījis un ievirzījis praktiskajā darbā jaunu kardioķirurgu paaudzi. Nozīmīgs ir profesora Pētera Stradiņa ieguldījums sirds ķirurģijas studiju procesā un pētniecībā. Viņš docē studiju kursus vispārējā, sirds un torakālajā ķirurģijā, ir vadījis piecus promocijas darbus. Profesors P. Stradiņš līdzdarbojies deviņos valsts nozīmes pētniecības projektos, tostarp vadījis trīs valsts pētījumu programmu sadaļas. Ir divu izgudrojumu un piecu grāmatu līdzautors. Viņš ir vairāk nekā 100 zinātnisko rakstu autors un līdzautors, piedalījies četru profesionālo vadlīniju izstrādē. Profesors ir 12 profesionālo organizāciju biedrs, dažās – arī vadītājs. Profesors P. Stradiņš ir arī Latvijas Zinātnes padomes eksperts bioloģijā, medicīnā un ķirurģijā. Līdztekus darbam sirds ķirurģijā profesors Pēteris Stradiņš ir devis nozīmīgu ieguldījumu Stradiņu dzimtas atstātā intelektuālā mantojuma saglabāšanā. Viņš organizē akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933–2019) lasījumus (2020, 2021). Tāpat profesors ir aktīvs Sēlijas, no kurienes nāk Stradiņu dzimta, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas un attīstības atbalstītājs, Sēlijas 10. kongresa organizators, kā arī Stendera biedrības valdes loceklis. Stendera biedrības mērķis ir popularizēt apgaismības laikmeta izcilā teologa un literāta G. F. Stendera (1714–1796) intelektuālo mantojumu, saglabāt Stenderu dzimtas piemiņu, Sunākstes baznīcu un mācītājmuižas parku kā kultūrvēsturisku unikalitāti. Profesors ir ikgadēju Sunākstes mācītājmuižas parka sakopšanas talku organizators un dalībnieks. Talku laikā, piemēram, ir izveidota Bilžu ābeces taka un Augstas gudrības taka, kā arī atjaunota vēsturiskā liepu aleja. Paula Stradiņa balva. Balvas autors - tēlnieks Jānis Strupulis.
Lasīt vairāk
13.01.2022.
Donora sirdi Latvijā gaida 16 cilvēku, dzīvnieka orgāns būtu neatsverama iespēja
Nedēļas sākumā Baltimoras slimnīcas ārsti pavēstīja par vēsturē pirmo veiksmīgo ģenētiski pielāgotas cūkas sirds pārstādīšanu cilvēkam. Patlaban donora sirdi Latvijā gaida jau 16 cilvēku, – dzīvnieka orgāns būtu neatsverama iespēja.
57 gadus vecajam Deivam Benetam ārsti solīja vēl sešus mēnešus dzīves. Viņa veselības stāvoklis neļāva stāties rindā uz cilvēka sirds pārstādīšanas operāciju. Pašam pacientam piekrītot, ārsti veica eksperimentālu operāciju, pie kuras pētījumi notikuši jau gadiem – cūkas sirds transplantēšanu cilvēkam.

Pārstādītas cūkas, paviāna, aitas sirdis

Zinātniskajā literatūrā atrodamas ziņas par vismaz deviņiem gadījumiem, kad cilvēkam pārstādīta cūkas, paviāna vai aitas sirds. Līdz šim nav bijuši labi rezultāti, skaidro speciālists. Nosacīti, veiksmīgākais piemērs saistīts ar meiteni, kura ar transplantētu paviāna sirdi nodzīvoja 20 dienas. “Bet, jāņem vērā, ka šī operācija tika veikta laikā, kad vēl nebija attīstīta gēnu inženierija un moderna imūnsupresija, kas ir divi būtiski priekšnoteikumi veiksmīgam rezultātam,” piebilst Meidrops. Tomēr aktuālais gadījums – kad cilvēkam pārstādīta īpaši ģenētiski izmainīta cūkas sirds – ir pirmo reizi. Tiesa, vēl esot daudz jautājumu, lai pateiktu, vai šī transplantācija būs aizsākums kaut kam lielam un unikālam. “Redzam, ka vismaz īstermiņā tas tiešām var darboties. Pārstādītā cūkas sirds spēj funkcionēt cilvēka ķermenī, tā spēj pilnībā nodrošināt cirkulāciju. Un vismaz īstermiņā nenotiek pārstādītā orgāna atgrūšana.” saka Meidrops.
Ja pacientam transplantē nesaderīgu sirdi, tā jau pirmo minūšu laikā var pārstāt pukstēt. Šajā reizē pārstādītā cūkas sirds darbojusies jau vismaz trīs dienas.

Cik ilgi sirds darbosies?

“Pamatjautājums ir par transplantētā orgāna spēju funkcionēt ilgtermiņā,” uzsver kardioķirurgs. Viņš atgādina, ka pirmajā veiksmīgajā sirds pārstādīšanā no cilvēka cilvēkam pacients nodzīvoja vien 16 dienas. Saistībā ar dzīvnieka orgāna pārstādīšanu rodoties arī daudzi citi jautājumi. Piemēram, kādas zāles būtu nepieciešamas turpmākai pacienta ārstēšanai. “Mēs arī nezinām, kā tas ietekmēs citas cilvēka orgānu sistēmas. Vai tas neradīs kādas citas izrietošas sekas? Jo nesaderīga orgāna ievietošana var izraisīt organisma atbildes reakciju, kas var izraisīt, piemēram, citas slimības. Tas prasīs vēl ilgstošu izpēti,” skaidro Meidrops.
Būtisks esot arī jautājums par operācijas izmaksām, lai tās būtu pieejamas plašākām pacientu grupām.

Bioprotēzes jau plaši izmanto

Tas, visticamāk, nav vien pāris gadu jautājums, – iespējas šāda veida operācijas veikt Latvijā vērtē  Meidrops: “Mums jārēķinās ar vairākiem gadiem, varbūt pat desmit gadiem, ja tiešām šī metode izrādīsies plaši pielietojama.” Un runa ir ne tikai par dzīvnieka sirdi, bet arī jebkura cita orgāna izmantošanu cilvēka veselībai vai dzīvības glābšanai. Biomateriāli jeb dzīvnieku izcelsmes materiāli kardioķirurģijā nav jaunums. Piemēram, plaši tiek izmantoti aizvietojamie, tā saucamie, bioloģiskie sirds vārstuļi. Pamatā tie ir veidoti no cūkas aortas vārstuļa vai liellopa perikarda. Šīs protēzes tiek īpaši apstrādātas, lai neitralizētu jebkuras dzīvās šūnas un šūnu virsmas olbaltumvielas, kas var izraisīt imūno reakciju. Līdz ar to nekādu cilvēka imūno atbildi tie neizsauc. Kā stāsta Meidrops, 90% Sirds ķirurģijas centrā veikto vārstuļu aizstāšanas gadījumu tiek izmantotas bioprotēzes. “Pirms operācijas pacientam izstāstu, ka tā ir bioloģiskā protēze. Un, ka tai diemžēl ir arī savi mīnusi, proti, tā nolietojas, un ar laiku būs jāmaina.”

Latvijā ne visi pacienti apzināti

Cilvēkiem ar beigu stadijas sirds mazspēju patlaban vislabākais risinājums ir cita cilvēka sirds transplantācija, – skaidro kardioķirurgs. Vēl cita iespēja ir mehāniskās palīgcirkulācijas ierīces jeb mākslīgā sirds kambara (LVAD – left ventricular assist device, angļu val.) implantācija. Galējais variants ir arī pilnībā mākslīgās sirds izmantošana. Tomēr mākslīgajai sirdij trūkstot būtisku bioloģiskās (tai skaitā, dzīvnieka) sirds priekšrocību, un tā var būt saistīta ar vairākām iespējamām komplikācijām, kas vēl aizvien tās pielietošanu nepadara plaši pieejamu.
Patlaban rindā uz sirds transplantāciju Latvijā gaida 16 cilvēki. Orgānu donoru trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc šīs operācijas nākas atlikt. Problēma ir aktuāla visur pasaulē. Taču Meidrops aktualizē arī citu problēmu, kas raksturīga Latvijai. Proti, nepietiekami koordinēta pacientu apzināšana: “Mēdz būt tā, kad pacienti ar ļoti smagu sirds mazspēju īsti nenonāk līdz nepieciešamajai ārstēšanai.” Caurmērā gadā Latvijā tiek veiktas divas līdz četras sirds pārstādīšanas operācijas, apmēram tikpat – mākslīgā sirds kambara ievietošanas. Dažkārt pacientiem, kam veikta mākslīgā kambara implantācija, vēlāk seko sirds transplantācija. ”Mums ir iespējas palīdzēt, un potenciāli šādu operāciju skaits Latvijā varētu būt lielāks,” rezumē kardioķirurgs Meidrops. Guntis Ščerbinskis / TV3 Ziņas / 13.01.2022.
Lasīt vairāk

Atbalstītāji