Nacionālais veselības dienests informē, ka no 2025.gada 12. maija diagnozes priekškambaru mirdzēšana un plandīšanās (I48), gadījumā tiek paplašināti izrakstīšanas nosacījumi KZS iekļautajiem  Dabigatranum etexilatum,  ļaujot ģimenes ārstam nozīmēt terapiju, ar izrakstīšanas nosacījumiem- kardiologa vai neirologa vai ģimenes ārsta kompetencē. Pacientiem ar ātriju fibrilāciju, kuriem terapija ar Warfarinum ir kontrindicēta vai 3 mēnešu Warfarinum terapijas rezultātā neizdodas stabilizēt mērķa INR 2,0 - 3,0 un 1) CHA2DS2-VASC ≥ 4, vai 2) anamnēzē kardioembolisks cerebrāls infarkts. Pirms terapijas ar Dabigatranum etexilatum uzsākšanas, jāizvērtē lietošanas pamatotība un riski. Papildus informējam, ka iekļautajiem SGLT2 inhibitoriem diagnozes Sirds mazspēja (I50) gadījumā arī tiek paplašināti nosacījumi (Empagliflozinum, Dapaglifozinum), ļaujot ģimenes ārstam nozīmēt terapiju, ar izrakstīšanas nosacījumiem - kardiologa vai ģimenes ārsta kompetencē 1) pacientiem ar hroniskas sirds mazspējas II–IV FK (pēc NYHA klasifikācijas) un KKIF ≤40%, ja saglabājas simptomātika, neskatoties uz saņemto standarta terapiju; 2) pacientiem ar KKIF >40% ar NT-proBNP >220pg/ml vai BNP>80pg/ml un kreisā priekškambara tilpuma indeksu >34 ml/m2, ja saglabājas simptomātika, neskatoties uz saņemto standarta terapiju.

  Lai uzlabotu infarktu ārstēšanas kvalitāti Latvijā, piektdien, 9.maijā notika konference "Akūts koronārs sindroms. Kur esam un kup ejam?" Konferencē uzstājās Stradiņa slimnīcas invazīvie kardiologi prof. Andrejs Ērglis, prof. Sanda Jēgere, prof. Gustavs Latkovskis, prof. Kārlis Trušinskis, dr. Inga Narbute, sirds ķirurgs prof. Pēteris Stradiņš, kardioloģes dr. Aija Mača Kalēja un dr. Svetlana Ratobiļska. Prof. Sanda Jēgere prezentēja Veselības Inspekcijas rīkotās tematiskās pārbaudes par akūta koronāra sindroma (AKS) pacientu aprūpes kvalitāti Latvijā rezultātus. Audita veikšanā piedalījās PSKUS kardiologi Prof. Andrejs Ērglis, Prof. Sanda Jēgere, Dr. Vilnis Dzērve, Dr. Svetlana Ratobiļska, Dr. Iļja Zakke, Dr. Arnis Laduss un Iveta Bajāre. Konferencē piedalījās teju 100 kardiologu, slimnīcu uzņemšanas nodaļu speciālistu no dažādām Latvijas slimnīcām un VM pakļautībā esošo iestāžu darbinieku, lai kopīgi meklētu risinājumus veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai.     Konferenci organizēja Veselības Ministrija sadarbībā ar Metodiskās vadības institūciju kardioloģijas jomā.  

Veselības ministrija sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības institūciju kardioloģijā aicina uz semināru “AKŪTS KORONĀRS SINDROMS. KUR ESAM un KURP EJAM?” Norises laiks: 9.maijs, plkst. 9:30 – 16:00 Reģistrācija: no plkst. 9:00 Norises vieta: Riga Islande hotel, Ķīpsalas ielā 2, Rīgā. Priekšroka dalībai seminārā ir ārstniecības iestāžu vadītājiem, darbiniekiem, kuri nodrošina pakalpojumus kardioloģijā un uzņemšanas nodaļā, kā arī VM un pakļautības iestāžu pārstāvjiem. . PROGRAMMA 9:00 Reģistrācija. 9:30 Atklāšana. Prof. Andrejs Ērglis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Metodiskās vadības institūcijas kardioloģijā vadošais eksperts 9:45 Kāpēc akūts koronārs sindroms ir svarīgs? Aktualitāte, epidemioloģija un slogs veselības aprūpes sistēmai. Prof. Andrejs Ērglis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Metodiskās vadības institūcijas kardioloģijā vadošais eksperts 10:15 Kāpēc akūts koronārs sindroms ir svarīgs? Patofizioloģisks skatījums. Prof. Kārlis Trušinskis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs, Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības vadītājs 10:45  Kāpēc akūts koronārs sindroms ir svarīgs? Klīniskās un elektrokardiogrāfiskās nianses. Dr. Svetlana Ratobiļska, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs 11:05 Tematiskās pārbaudes par akūta koronāra sindroma (AKS) pacientu aprūpes kvalitāti Latvijā rezultāti. Prof. Sanda Jēgere, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas invazīavis kardiologs, Metodiskās vadības institūcijas kardioloģijā vadošais eksperts 11:30 Diskusija. Kur mēs esam? 12:00 Kafijas pauze 12:30 Kā ārstēsim AKS? Sākotnējā stratēģija pacientiem ar AKS ASTE. Dr. Artis Kalniņš, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs, RAKUS Sirds asinsvadu slimību klīnikas vadītājs 12:50 Kā ārstēsim AKS? Sākotnējā stratēģija pacientiem ar AKS BSTE. Dr. Deniss Vasiļjevs, Daugsvpils Reģionālās slimnīcas invazīvais kardiologs, DRS direktors izglītības un zinātnes jautājumos 13:10 Antitrombotiskās, tai skaitā fibrinolītiskās jeb trombolītiskās terapijas standarts un alternatīvās iespējas. Dr. Aija Mača Kalēja, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs 13:30 Lipīdu līmeni pazeminošā terapija pacientiem ar AKS. Prof. Gustavs Latkovskis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs, Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra vadītājs 13:50 Diskusija. Kur mēs ejam? 14.10 Kafijas pauze 14.30 Revaskularizācijas loma AKS ārstēšanā: invazīvā kardiologa viedoklis. Dr. Inga Narbute, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs 14.50 Revaskularizācijas loma AKS ārstēšanā: sirds ķirurga viedoklis. Prof. Pēteris Stradiņš, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs, PSKUS Sirds ķirurģijas centra vadītājs 15.10 AKS un kardiogēns šoks. Prof. Andrejs Ērglis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Metodiskās vadības institūcijas kardioloģijā vadošais eksperts 15:30  Klīniskie ceļi. Algoritmi. Vadlīnijas. Prof. Andrejs Ērglis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Metodiskās vadības institūcijas kardioloģijā vadošais eksperts 15.45 Diskusija. Noslēgums.   Semināru vadīs Anda Ķīvīte-Urtāne, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore Dalībniekiem būs iespēja iesaistīties diskusijās un uzdot interesējošos jautājumus. Dalībniekiem būs iespēja saņemt 6 TIP!  

---

Reģistrācija ir slēgta. Ja vēlaties piedalīties, lūdzu, rakstiet ieva@onplate.lv vai zvaniet 29423020.

---

  Informējam, ka semināra laikā tiks filmēts un fotografēts! Viesnīcas teritorijā ir pieejama bezmaksas autostāvvieta! Jautājumu gadījumā lūgums sazināties, rakstot uz e-pasta adresi ieva@onplate.lv vai zvanot pa tālruni 29423020.   Gaidīsim Jūs seminārā! Latvijas Republikas Veselības ministrija Tālr.: +371 67876000, +371 67876010 E-pasts: pasts@vm.gov.lv Tīmekļvietne: www.vm.gov.lv

Atzīmējot Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra 10 gadu jubileju, kā arī lai diskutētu par jaunākajiem kardioloģijas sasniegumiem augsta holesterīna un citu lipīdu izraisītu slimību ārstēšanā Latvijā, 11. aprīlī notika pirmā starptautiskā Rīgas Lipīdu konference (Riga Lipid Conference 2025), kas pulcēja vairāk nekā 200 nozares ekspertu no Baltijas un citām pasaules valstīm.

2015. gadā, sadarbojoties Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūtam (LU KRMI) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Latvijas Kardioloģijas centra ekspertiem, Valsts pētījuma programmas ietvaros tika izstrādāts ģimenes hiperholesterinēmijas diagnostikas algoritms, uzsākta pacientu aprūpe atbilstoši starptautiskiem standartiem un izveidots Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistrs (LĢHR).

Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir ģenētiska slimība, kad ģimenē pārmantojas ļoti augsts holesterīna līmenis. To ir ļoti svarīgi diagnosticēt pēc iespējas agrākā vecumā, lai varētu uzsākt profilaktiskos pasākumus pirms attīstās nopietnas sirds-asinsvadu slimību izpausmes, kas nereti sākas jau 30 – 40 gadu vecumā.

“Ģimenes hiperholesterinēmija skar 1 no 250 – 300 cilvēkiem, kas nozīmē, ka Latvijā šobrīd varētu būt vismaz 7000  pacientu ar šo slimību. Diemžēl vairums – un tā ir problēma visā pasaulē – šo pacientu par savu slimību pat nenojauš, jo nekad nav pārbaudījuši holesterīna līmeni asinīs vai nav aizdomājušies, ka tāda problēma var pārmantoties no vecākiem,” uzsver Gustavs Latkovskis, LĢHR vadītājs, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs.

ĢH slimības agrīnai diagnostikai tiek izmantoti kompleksi risinājumi, to skaitā pacientu atpazīšana un pareiza izvērtēšana, ģimenes locekļu pārbaude (kaskādes skrīnings). Īpaši svarīgs ir arī bērnu un jauniešu skrīnings, kura ieviešanu Latvijā tiek plānots aprobēt ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu Vienotās rīcības projekta JACARDI ietvaros.*

LĢHR izveide ir nozīmīgs sasniegums, būtiski uzlabojot ģimenes hiperholesterinēmijas pacientu aprūpi Latvijā. Pacientiem tas sniedz iespēju saņemt konsultācijas pie zinošiem ārstiem, kuri var precizēt diagnozi un izvērtēt, vai ir nepieciešams uzsākt ārstēšanu, kā arī palīdz noskaidrot, vai šī slimība ir pārmantota arī pacienta ģimenes locekļiem.

Pateicoties reģistra darbam, desmit gadu laikā ir būtiski uzlabojušās Latvijas ārstu zināšanas par ĢH, un šobrīd šī slimība ir diagnosticēta jau 680 Latvijas iedzīvotāju, kas saņem atbilstošu aprūpi valsts finansējuma iespēju robežās.

“Lai informētu par šo tēmu kolēģus, kardiologus un ģimenes ārstus, sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību rīkojām īpašu konferenci, kur zināšanās un pieredzē dalījās starptautiski labi zināmi jomas līderi. Šo gadu laikā ir izveidoti cieši kontakti ar starptautiskiem ĢH ekspertiem, un vairāki no viņiem bija arī Rīgas Lipīdu konferences lektori,” saka prof. Latkovskis.

Pastāvīgi tiek meklēti arī jauni risinājumi, lai uzlabotu slimības diagnostiku un ārstēšanu, piemēram, ar Nacionālā Veselības dienesta projekta atbalstu un sadarbībā ar Biomedicīnas Pētījumu un studiju centru tiek testēta slimības ģenētiskās diagnostikas jaunas metodes ieviešana Stradiņa slimnīcā.**

Riga Lipid Conference 2025 organizēja Latvijas Kardiologu biedrība ar Metodiskās vadības institūcijas kardioloģijā atbalstu un tā notiks angļu valodā.

PROGRAMMA IR PIEEJAMA ŠEIT

  Foto: Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra komanda no kreisās: Vita Šaripo, Rūta Meiere, Gunda Skudriņa, Rihards Jankovskis, Elizabete Tērauda,  Daiņus Gilis, Gustavs Latkovskis (nav klātesoši: Ralfs Zuzāns, Georgijs Ņesterovičs, Marta Anna Ozoliņa) Foto: Kaspars Teilāns

____________________

* Eiropas Komisijas ceturtās Veselības programmas Vienotās rīcības projekts „Kopīgā iniciatīva pret sirds un asinsvadu slimībām un diabētu” (angļu val. „Joint Action on CARdiovascular diseases and DIabetes „JACARDI”) https://jacardi.eu/

** “Sirds-asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā” pilotprojekts Nacionālā veselības dienesta projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija” ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds (Nr. NVD-9/96-2024)