Šobrīd jau deviņās veselības aprūpes jomās ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas (MVI), lai visā Latvijā nodrošinātu vienotus veselības aprūpes standartus un mazinātu atšķirības ārstniecības praksē starp ārstniecības iestādēm un reģioniem. Otrdien, 24. martā, Ministru kabinets iepazinās ar Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sasniegto progresu vienotas profilakses, ar izstrādātajām slimību ārstēšanas metodikām pamatotas diagnostikas un digitalizētas veselības aprūpes kvalitātes sistēmas izveidē un ieviešanā”. MVI darbojas kā kompetences un atbalsta centri konkrētās jomās, apvienojot klīnisko praksi, akadēmisko kompetenci un metodisko vadību. Šāda pieeja ir būtiska, lai visā valstī ieviestu vienotus kvalitātes principus un stiprinātu pacientu drošību. Pacienti neatkarīgi no dzīvesvietas vai izvēlētās ārstniecības iestādes var saņemt salīdzināmu, prognozējamu un vienotiem kvalitātes standartiem atbilstošu veselības aprūpi. Starptautiskā pieredze apliecina, ka šādu institūciju izveide ir nozīmīga mūsdienīgas veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa. Daudzās Eiropas valstīs noteiktās jomās darbojas izcilības un metodiskie centri, kas nodrošina vienotus standartus, datu analīzi un mērķtiecīgu nozares attīstību. Latvijā MVI ieviešana atbilst šai pārbaudītajai pieejai. MVI ir izveidotas:

• onkoloģijā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā;
• kardioloģijā – Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā;
• psihiatrijā – Nacionālajā psihiskās veselības centrā;
• pediatrijā un bērnu psihiatrijā – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā;
• ģimenes medicīnā – Rīgas Stradiņa universitātē;
• traumatoloģijā un ortopēdijā – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā;
• radioloģijā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā;
• rehabilitācijā – Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”.

Pirmais darbības gads iezīmējis arī vairākus izaicinājumus – jāuzlabo normatīvais regulējums attiecībā uz MVI tiesībām apstrādāt medicīniskos datus, atsevišķās jomās pilnveidojama iekšējā sadarbība starp MVI un dažādām jomas organizācijām, kā arī starp ārstniecības iestādēm, lai mazinātu atšķirīgo metodisko materiālu ieviešanas tempu. Pakāpeniski plānots ieviest vienotu MVI darbības izvērtēšanas sistēmu, izstrādājot galvenos darbības rādītājus (KPI), attīstīt modeļus vienotai MVI izstrādāto materiālu piekļuvei un veicināt stabilāku administratīvo atbalstu. Pirmajā darbības gadā MVI izstrādājušas metodiskos materiālus, t.sk. digitālos risinājumus, klīniskos ceļus, algoritmus un kvalitātes kritērijus, rekomendācijas, īstenojuši apmācības, kā arī identificējušas galvenās problēmas un attīstības virzienus attiecīgajās ārstniecības jomās. Tas veido pamatu sistemātiskai kvalitātes uzlabošanai valsts līmenī. Taču  viens darbības gads ir pārāk īss periods, lai pilnvērtīgi izvērtētu metodisko centru kopējo pienesumu, jo to darbs ietver sistēmiskas pārmaiņas – datu analīzi, metodisko materiālu izstrādi, speciālistu apmācību un šo risinājumu ieviešanu praksē. 2025. gadā vairākas MVI ir sasniegušas būtiskus rezultātus. Piemēram, MVI pediatrijā un bērnu psihiatrijā izstrādāti interaktīvi algoritmi drudža un UDHS gadījumos, kuros iekļauti medikamentu devu kalkulatori un rīcības soļi ārstiem. Plašu lietojamību īsā laikā iemantojis interaktīvs intensīvās terapijas ceļvedis pediatrijā. MVI traumatoloģijā un ortopēdijā 2025. gadā klātienē novērtēja traumatoloģiskās palīdzības nodrošināšanu 29 ārstniecības iestādēs, sniedzot ieskatu par situāciju valsī kopumā un priekšlikumus jomas pilnveidei. Tāpat atzīmējams MVI traumatoloģijā un ortopēdijā uzsāktais darbs pie pacientu ziņoto rezultātu (PROM) sistēmas izveides pēc noteiktām endoprotezēšanas operācijām, kas ļaus objektīvi izvērtēt ārstēšanas rezultātus. MVI ģimenes medicīnā 2025. gadā uzsāka darbu pie Profilaktisko apskašu modeļa attīstības, kur šogad plānots pilotprojekts, savukārt MVI onkoloģijā veidoja pieeju integrētai uzraudzībai pacientiem ar augtu iedzimta krūts vai olnīcu vēža risku. Vairākas 2025. gadā MVI darbības ietvaros uzsāktās aktivitātes pēctecīgi tiek turpinātas 2026. gadā, piemēram, SCORE2 algoritma ieviešana kardioloģijas jomā vai psihiatrijā atjaunotās vadlīnijas depresijas diagnostikas un ārstēšanai. MVI darbībā būtiska ir arī starpinstitūciju sadarbība -  MVI psihiatrijā kopā ar Tieslietu ministriju pērn strādāja pie Metodisko ieteikumu izstrādes par medicīniskajiem kritērijiem, atbalstu un pielāgojumiem personām ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekli (MRPL) pirmstiesas un tiesas procesā. MVI darbības nodrošināšanai 2024. gadā no valsts budžeta tika piešķirti 185 020 eiro, 2025. gadā – 3,88 miljoni eiro, bet 2026. gadā paredzēti 4,4 miljoni eiro. MVI darbība sniedz ieguvumus visām iesaistītajām pusēm – pacientiem tā nodrošina drošāku un vienmērīgāku veselības aprūpi, ārstiem un speciālistiem – profesionālu atbalstu un vienotus darba principus, savukārt valstij – kvalitatīvāku datu analīzi un ilgtspējīgu pārvaldību veselības aprūpē. Veselības  ministrija uzsver, ka MVI modeļa attīstību ir jāturpina, nodrošinot pakāpenisku kvalitātes sistēmas nostiprināšanu un caurskatāmu rezultātu izvērtējumu.

Valdība otrdien, 10. martā, apstiprināja sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam. Tā mērķis ir samazināt sirds un asinsvadu slimību (SAS) izraisīto mirstību, uzlabot iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un mazināt nevienlīdzību veselības aprūpē. Plānā izcelti divi īpaši nozīmīgi pasākumi – "Score" riska izvērtēšanas metodikas pilnveide ģimenes ārstu praksēs un kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 2026.gada 11.februārī tiks skatīts Klīnisko universitāšu slimnīcu likumprojekts. Šis likumprojekts ir svarīgs visām Latvijas klīniskajām universitāšu slimnīcām – Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai (Stradiņa slimnīca), Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai.

Likumprojekts paredz universitāšu slimnīcu pārveidi par publiskām institūcijām ar skaidru misiju, modernu pārvaldību un ilgtspējīgāku finansēšanas modeli. Tas stiprinās slimnīcu spēju nodrošināt augstākā līmeņa ārstēšanu, vienlaikus attīstot izglītību, pētniecību un inovācijas, kā arī saglabājot gatavību krīzes situācijās.

Salīdzinājumā ar līdzšinējo kapitālsabiedrības modeli likumprojekts ievieš skaidrāku pārvaldību, lielāku autonomiju ikdienas lēmumos un profesionālu stratēģisko uzraudzību.

Pacientiem tas nozīmēs stabilāku augstākā līmeņa aprūpes kvalitāti un lielāku kapacitāti sarežģītu gadījumu ārstēšanā. Darbiniekiem – skaidrāku attīstības virzienu un prognozējamāku profesionālo vidi. Savukārt sabiedrībai kopumā – noturīgāku veselības aprūpes sistēmu, kas spēj nodrošināt nepārtrauktu aprūpi arī krīzes apstākļos.

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis uzsver: Šis likumprojekts ir būtisks visām trim Latvijas klīniskajām universitāšu slimnīcām, jo rada skaidru un stabilu pamatu turpmākai attīstībai. Tas ir īpaši svarīgi Stradiņa slimnīcas nākotnei – lai mēs varētu mērķtiecīgi plānot izaugsmi, stiprināt kapacitāti un ieviest inovācijas. Galvenais ieguvējs būs pacients, kurš saņems vēl kvalitatīvāku un pieejamāku veselības aprūpi."

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norāda: “Latvijā klīniskās universitāšu slimnīcas pilda valsts mēroga funkcijas – nodrošina augstākā līmeņa ārstniecību, kritisko infrastruktūru, ārkārtas gatavību, medicīnisko izglītību un zinātni. Šīs funkcijas pēc savas būtības nav komercdarbība, tomēr šobrīd slimnīcas darbojas komercsabiedrību statusā. Tas rada strukturālu neatbilstību starp slimnīcām uzdotajiem pienākumiem un juridisko ietvaru, kādā tās strādā. Šobrīd daļa šo funkciju faktiski netiek pilnvērtīgi finansēta, bet tiek segta uz slimnīcu iekšējo rezervju un personāla pārslodzes rēķina. Ilgtermiņā tas apdraud gan kvalitāti, gan pieejamību.”

"Skaidrāks regulējums klīniskajām universitāšu slimnīcām ir nozīmīgs ieguvums mediķiem. Tas palīdzēs labāk organizēt ārstniecības procesu, stiprinās profesionālo vidi un radīs labākus apstākļus modernai, uz pierādījumiem balstītai medicīnai," norāda profesors Pēteris Stradiņš, Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs.

Savukārt Stradiņa slimnīcas Zinātniskā Institūta vadītājs profesors Dainis Krieviņš uzsver: “Klīnisko universitāšu slimnīcu likums ir nozīmīgs solis zinātnes un medicīnas izglītības attīstībā. Tas stiprinās sadarbību starp slimnīcām un universitātēm, veicinās pētniecību un palīdzēs sagatavot nākamo veselības aprūpes speciālistu paaudzi."

Klīnisko universitāšu slimnīcu likuma virzība iezīmē mērķtiecīgu soli uz skaidrāku un nākotnes izaicinājumiem gatavu veselības aprūpes sistēmu, stiprinot universitāšu slimnīcu spēju nodrošināt augsta līmeņa ārstēšanu un attīstību ilgtermiņā.

Atklājot sievietes sirds veselībai veltīto akciju "Nu, mīļā sirds!", kardioloģe Iveta Mintāle atgādina, ka svarīgi vērsties pie ārstiem, nevis nodarboties par pašārstēšanos!