Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 2026.gada 11.februārī tiks skatīts Klīnisko universitāšu slimnīcu likumprojekts. Šis likumprojekts ir svarīgs visām Latvijas klīniskajām universitāšu slimnīcām – Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai (Stradiņa slimnīca), Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai.

Likumprojekts paredz universitāšu slimnīcu pārveidi par publiskām institūcijām ar skaidru misiju, modernu pārvaldību un ilgtspējīgāku finansēšanas modeli. Tas stiprinās slimnīcu spēju nodrošināt augstākā līmeņa ārstēšanu, vienlaikus attīstot izglītību, pētniecību un inovācijas, kā arī saglabājot gatavību krīzes situācijās.

Salīdzinājumā ar līdzšinējo kapitālsabiedrības modeli likumprojekts ievieš skaidrāku pārvaldību, lielāku autonomiju ikdienas lēmumos un profesionālu stratēģisko uzraudzību.

Pacientiem tas nozīmēs stabilāku augstākā līmeņa aprūpes kvalitāti un lielāku kapacitāti sarežģītu gadījumu ārstēšanā. Darbiniekiem – skaidrāku attīstības virzienu un prognozējamāku profesionālo vidi. Savukārt sabiedrībai kopumā – noturīgāku veselības aprūpes sistēmu, kas spēj nodrošināt nepārtrauktu aprūpi arī krīzes apstākļos.

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis uzsver: Šis likumprojekts ir būtisks visām trim Latvijas klīniskajām universitāšu slimnīcām, jo rada skaidru un stabilu pamatu turpmākai attīstībai. Tas ir īpaši svarīgi Stradiņa slimnīcas nākotnei – lai mēs varētu mērķtiecīgi plānot izaugsmi, stiprināt kapacitāti un ieviest inovācijas. Galvenais ieguvējs būs pacients, kurš saņems vēl kvalitatīvāku un pieejamāku veselības aprūpi."

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norāda: “Latvijā klīniskās universitāšu slimnīcas pilda valsts mēroga funkcijas – nodrošina augstākā līmeņa ārstniecību, kritisko infrastruktūru, ārkārtas gatavību, medicīnisko izglītību un zinātni. Šīs funkcijas pēc savas būtības nav komercdarbība, tomēr šobrīd slimnīcas darbojas komercsabiedrību statusā. Tas rada strukturālu neatbilstību starp slimnīcām uzdotajiem pienākumiem un juridisko ietvaru, kādā tās strādā. Šobrīd daļa šo funkciju faktiski netiek pilnvērtīgi finansēta, bet tiek segta uz slimnīcu iekšējo rezervju un personāla pārslodzes rēķina. Ilgtermiņā tas apdraud gan kvalitāti, gan pieejamību.”

"Skaidrāks regulējums klīniskajām universitāšu slimnīcām ir nozīmīgs ieguvums mediķiem. Tas palīdzēs labāk organizēt ārstniecības procesu, stiprinās profesionālo vidi un radīs labākus apstākļus modernai, uz pierādījumiem balstītai medicīnai," norāda profesors Pēteris Stradiņš, Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs.

Savukārt Stradiņa slimnīcas Zinātniskā Institūta vadītājs profesors Dainis Krieviņš uzsver: “Klīnisko universitāšu slimnīcu likums ir nozīmīgs solis zinātnes un medicīnas izglītības attīstībā. Tas stiprinās sadarbību starp slimnīcām un universitātēm, veicinās pētniecību un palīdzēs sagatavot nākamo veselības aprūpes speciālistu paaudzi."

Klīnisko universitāšu slimnīcu likuma virzība iezīmē mērķtiecīgu soli uz skaidrāku un nākotnes izaicinājumiem gatavu veselības aprūpes sistēmu, stiprinot universitāšu slimnīcu spēju nodrošināt augsta līmeņa ārstēšanu un attīstību ilgtermiņā.

Atklājot sievietes sirds veselībai veltīto akciju "Nu, mīļā sirds!", kardioloģe Iveta Mintāle atgādina, ka svarīgi vērsties pie ārstiem, nevis nodarboties par pašārstēšanos!

Latvijas pieredze un atziņas ar ko dalīties — prof. Gustavs Latkovskis & prof. Maciej Banach | “Ļubļinas samits par kardiovaskulāro slimību profilaksi 2026”

Šajā bukletā pacienti var uzzināt, kas ir FFRct izmeklējums, kāpēc tas ir svarīgs pēc perifēro asinsvadu revaskularizācijas, kā neinvazīvā veidā tiek izvērtēts sirds asinsvadu stāvoklis, kā norit izmeklējuma process un kādi ir ieguvumi pacientam, tostarp infarkta riska mazināšana un precīzāka ārstēšanas plānošana. Materiāls sagatavots Nacionālā veselības dienesta finansēta pilotprojekta ietvaros, kura mērķis ir uzlabot sirds un asinsvadu slimību diagnostiku un ārstēšanu, ieviešot inovatīvas, uz pierādījumiem balstītas un pacientam saudzīgas diagnostikas metodes klīniskajā praksē Materiāls izstrādāts pilotprojekta ietvaros, kas īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3. reformu virziena “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana” 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” projekts «Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija» ietvaros. Iepazīstieties ar materiāla saturu šeit