Februārī tiek atzīmēts vēža profilakses mēnesis, un varbūt šis ir piemērots brīdis, lai atteiktos no smēķēšanas, kas izraisa gan sirds, gan plaušu slimības, aicina “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Kā sev palīdzēt atmest smēķēšanu?
Tuvojoties pavasarim, par kuru vēsta zemes smarža un siltāki vēji, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot un nopurināt ziemas nogulsnes. Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk – plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji.
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Tabakas degšanas blakusprodukti, kurus ieelpo ne tikai smēķētājs, bet arī viņa līdzcilvēki – pasīvie smēķētāji, ir līdzvērtīgi ķimikāliju ražotnei. “Ķīmisko vielu kokteilis, ko ieelpo smēķētājs, ir viens no bagātīgākajiem pasaulē – tas satur ap 4000 dažādu sastāvdaļu, no kurām vairums ir indes.
Ik pēc astoņām sekundēm pasaulē kāds priekšlaicīgi mirst no smēķēšanas izraisītajām sekām,” brīdina “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Nesmēķē pats un neindē citus
Pastāvīgiem smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi, infarktu, sirds mazspēju un citām
potenciāli nāvējošām slimībām. Viena izsmēķēta cigarete saīsina dzīvi par aptuveni 11 minūtēm, turklāt regulārs smēķētājs.
Jāņem vērā, ka cigaretes aizstāšana ar citu tabakas izstrādājumu nebūs risinājums – veselībai ir kaitīgi visi tabakas produkti, arī ūdenspīpes, šņaucamā vai košļājamā tabaka, cigāri, elektroniskās cigaretes. Turklāt veselības apdraudējums nav vienīgais risks: neuzmanīga smēķēšana izraisa aptuveni trešo daļu no visiem ugunsgrēkiem.
“Vairums cilvēku zina, ka smēķēt nav labi, taču daudz retāk atceramies par pasīvo smēķēšanu, kas ir ne mazāk kaitīga. Ieelpotie cigarešu dūmi kairina elpošanas ceļus un plaušu audus, paaugstina risku saslimt ar vēzi un sirds slimībām, pastiprina astmas simptomus un var izraisīt astmu arī veseliem cilvēkiem. Īpaši bīstama pasīvā smēķēšana ir grūtniecēm, jo paaugstina spontāna aborta risku, un bērniem, kuru plaušas vēl tikai attīstās,” stāsta Ieva Zvagule.
Lai kļūtu par pasīvo smēķētāju, nemaz nav jāstāv blakus smēķējošam cilvēkam, jo cigarešu un tabakas dūmi saglabājas gaisā stundām ilgi. Tāpēc, ja ģimenē ir smēķētājs, jāvienojas, ka mājās smēķēšana nav atļauta – sevišķi tad, ja ģimenē aug bērni.
Dzīve bez tabakas paver jaunus apvāršņus
Atmetot smēķēšanu, var nākties saskarties ar nepatīkamām fiziskām izpausmēm, taču tās ir pozitīvu pārmaiņu vēstneši. “Klepus un sausa mute liecina, ka plaušas attīrās no darvas. Nikotīns nomāc apetīti, tāpēc, pārtraucot smēķēšanu, varat sajust lielāku izsalkumu. Ēdiet augļus un dārzeņus, košļājiet košļājamo gumiju pret sausumu mutē un dzeriet daudz ūdens. Ieteicams arī ierobežot kafijas un stipras tējas daudzumu uzturā, jo nikotīns ietekmē smadzeņu darbību, tāpēc, pārtraucot to lietot, var rasties miega traucējumi. Uzturieties svaigā gaisā – iespējams, pirmajās dienās jutīsiet reiboņus, jo oglekļa dioksīda vietā smadzenes saņems vairāk skābekļa. Taču šiem simptomiem vajadzētu pāriet pēc dažām dienām,” iesaka farmaceite.