Dzeršana gadā nobendē 770 cilvēku

To, ka šī ir Eiropas alkoholisma kaitējuma mazināšanas nedēļa, var just, jo arī Latvijā par alkoholisma ierobežošanu tiek runāts gan valdībā, gan arī Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB). Šis jautājums tiek aktualizēts no gada gadā, taču sabiedrības attieksme pret grādīgajiem dzērieniem ir nemainīga – cik gribu, tik dzeru!

Kaut gan speciālisti vakar LĀB rīkotajā konferencē “Par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu Latvijā” atzina, ka alkohola reklāmu ierobežošanai būtu diezgan liela loma, lai samazinātu grādīgo dzērienu patēriņu jauniešu vidū, tomēr vienlaikus tika secināts, ka krietni iespaidīgāks ierocis cīņā pret jaunatnes nodzeršanos būtu gan sporta stundu palielināšana skolās, kā arī veselības mācības ieviešana.

LĀB prezidents Pēteris Apinis: “Latvijai vajadzētu ņemt piemēru no Somijas. Tur līdz 80. gadu vidum bija mums līdzīgas ar alkoholismu saistītas problēmas. Pirmo reizi Somijā biju 1988. gadā un publiskās vietās redzēju ļoti daudz piedzērušos cilvēku. Tagad mūsu ziemeļu kaimiņvalstī tādas ainas tikpat kā nevar ieraudzīt. Somi panāca, lai ikviens bērns un jaunietis regulāri būtu piesaistīts sporta nodarbībām, un alkohola patēriņš jauniešu vidū samazinājās desmit reizes. Tas, ka mūsu valsts Izglītības un zinātnes ministrija pretojas veselības mācības ieviešanai skolās, sporta stundu palielināšanai, ir problēma visā mūsu valsts politikā. Somijas piemērs rāda, ka valsts attieksmei pret bērnu brīvo laiku ir ļoti liela nozīme.”

Statistikas dati liecina, ka 84% skolēnu ir lietojuši alkoholu, turklāt pusaudžiem nesagādā grūtības to iegādāties. Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja, ilggadējā narkoloģe Astrīda Stirna uzsvēra, ka skolēnus nevajadzētu tikt daudz noslogot ar eksaktajām mācībām, bet atrast laiku veselības mācībai kā atsevišķam mācību priekšmetam, nevis to iekļaut sociālo zinību blokā. “Kā narkoloģe esmu strādājusi gan profilaktiski, gan ārstniecības jomā un labi zinu, ka veselības mācības integrācija citās zinībās neko nedod,” sacīja daktere Stirna un uzsvēra, ka ne katrs pedagogs ir spējīgs diskutēt ar jauniešiem par šiem jautājumiem, tāpēc pedagogus vajadzētu apmācīt, kā tas darāms. Piemēram, Norvēģijā ar jauniešiem par alkoholisma sekām runājot nevis lekciju veidā, nevis izsniedzot tematiskas brošūras, jo pierādīts, ka tas nav efektīvi, bet gan diskusiju grupās, jo tas dod rezultātu.

Narkoloģe pārliecinājusies, ka jauniešiem ir tendence lietot visu ko – gan alkoholu, gan arī dažādas narkotiskās vielas un to patīk darīt kompānijā, nevis vienatnē. Jauniešus nevar ārstēt piespiedu kārtā, bet ārstiem nav arī jāprasa pacienta piekrišana ārstēties, ja redzams, ka viņš ir tādā stāvoklī, ka nepieciešama medicīniskā palīdzība. Daktere uzsvēra, ka diezgan liela problēma ir vecāku attieksme pret saviem bērniem, kuri, pārdzērušies vai pārlietojušies narkotikas, nonāk slimnīcā. “Nereti ir situācijas, kad kāds no vecākiem atbrauc pakaļ bērnam jau nākamajā vai aiznākamajā dienā un viņu pusapārstētu izņem no slimnīcas, jo nevēlas, lai kāds uzzina, ka viņa bērns ir kļuvis no alkohola atkarīgs. Arī skolas nav ieinteresētas, lai informācija izplatās, tāpēc klusē, ” pastāstīja narkoloģe. Savukārt, ja vecāki piekrīt ārstiem un atzīst, ka viņa bērnam radušās alkoholisma problēmas, un vēlas kaut ko mainīt, tad to var darīt, izmantojot gan alkohola nelietošanas motivācijas programmas, gan arī Jelgavā izveidoto speciālo pusaudžu nodaļu atkarību ārstēšanai.

A. Stirna uzskata, ka ģimenēs jāsāk strādāt ar bērniem nevis tad, kad viņi sāk skatīties uz pudeli, bet tad, kad vēl bērnudārzā neiet. “Reizēm bērnu no slimnīcas nodaļas atnāk izņemt piedzēries tēvs vai māte. Ko varam runāt par bērnu, ja viņš aug tādā vidē! Hokeju bez alus dzeršanas vairs nemākam skatīties, tas ir mūsu kultūras sastāvdaļa, diemžēl. Redzam, ka veikalā jauniešiem tirgo alkoholu un cigaretes, stāvam aiz muguras un nebilstam ne vārda. Esmu atļāvusies pieiet klāt pārdevējam un pavaicāt: vai jūs savam bērnam arī pārdotu grādīgos dzērienus un cigaretes, ja viņš gribētu?” atklāj daktere.

Slimību profilakses un kontroles centra (SKPC) atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne uzsvēra, ka visos sabiedrības slāņos ir augsts alkohola lietošanas atbalsta līmenis, ka grādīgo dzērienu patēriņš tiek uztverts kā ikdienas norma. Pēdējos desmit gados, ejot soli pa solim pret smēķēšanu, ir gūti zināmi panākumi, bet to nevar teikt par cīņu pret alkoholismu, kur nav nekādu panākumu. Pēc SKPC aprēķiniem, katrs iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem, gadā izdzer 10,4 litrus alkohola. Absolūtā alkohola patēriņa kritums bija vērojams tikai 2008. gadā – tas bija saistīts ar iedzīvotāju plānāku naudas maku un līdz ar to zemāku pirktspēju. Pagājušajā gadā no alkohola izraisītām saslimšanām ir miruši 770 iedzīvotāju, lielākoties vīrieši. Diemžēl grādīgos dzērienus lieto arī grūtnieces. No 600 grūtniecēm, kas piedalījās SKSC aptaujā, 17% lietojušas alkoholu mazuļa gaidīšanas laikā. A. Pelne atzina, ka reklāmas ir viens no instrumentiem, kas atbalsta un veicina alkohola lietošanu.

A. Stirna secināja, ka ārsti sastopas ar sekām, kas radušās vairāku gadu un pat gadu desmitu garumā, jo narkologu redzeslokā nonāk pacienti ar smagiem veselības traucējumiem. Viņi ārstu redzeslokā nonāk atkārtoti, jo trūkst naudas, par ko nopirkt medikamentus, – narkoloģisko palīdzību valsts nekompensē. “Ja gribam atslogot citu profilu mediķus, piemēram, gastroenterologus, kardiologus, tad dzērāji ir laikus jāārstē, jo 10 – 15% pacientu, kas nonāk to speciālistu rokās, kas nav narkologi, ilgstoši lietojuši atkarību izraisošās vielas,” pastāstīja daktere Stirna.

P. Apinis uzsvēra, ka alkohola patēriņu varētu samazināt, ja visas trīs Baltijas valstis vienotos par akcīzes nodokļa celšanu alkoholam. Pagaidām šie centieni nav sekmējušies. Eiropas valstis ir pierādījušas, ka alkohola ierobežošanas ierocis ir saprātīga tirgus regulācija, pieejamības ierobežošana un cenu politika.