Stenti sirds vainagartērijās: uzzinām vairāk par tiem! / la.lv

Ja kādā no sirds artērijām izveidojies sašaurinājums, kas apgrūtina vai bloķē asiņu plūsmu, šajā vietā implantē stentu – no īpaša metāla pinuma gatavotu īsu caurulīti, kas izpleš asinsvadu un turpmāk ir balstošā konstrukcija, lai problēma neatkārtotos.

* Vēsturiski pirmais invazīvais paņēmiens asinsvadu sašaurinājumu novēršanai bija paplašināšana ar speciālu katetru, kam galā ir baloniņš, kura diametrs ir vien 2,5–5 milimetri. Platumu izvēlas invazīvais kardiologs atbilstīgi asinsvadam un bojājumam. Veicot dūrienu cirkšņa vai rokas artērijā, balonkatetru var aizvadīt līdz sašaurinājumam sirds vainagartērijā un uzpūst, to paplašinot. Pēc tam balonkateru izņem. Lai tajā pašā vietā atkal neveidotos sašaurinājums un artērija neslēgtos, tika izgudroti stenti, ar ko asinsvada sieniņu nostiprināt, skaidro invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis.

* Stenta implantācijas operācija notiek līdzīgi. Stents ir uzmontēts uz balonkatetra un tiek aizvadīts līdz sašaurinājumam. Piepūšot baloniņu, izplešas arī implantētais stents, kas pamazām saaug ar artērijas sieniņu. Tāpat kā balona katetriem, arī stentiem ir dažādi izmēri. Sašaurinājumi veidojas ne tikai sirds asinsvados, bet arī, piemēram, kāju artērijās un miega artērijās galvā, kur nepieciešami lielāki stenti.

* Stenta implantācija ir valsts apmaksāta operācija, kas ilgst 40–60 minūtes. Vispārējā anestēzija nav nepieciešama, jo tiek izdarīts vien neliels dūriens artērijā, ko invazīvais kardiologs izmanto kā tuneli, caur kuru nokļūst līdz sašaurinājumam. Dūriena vietā injicē anestezējošu šķidrumu, lai pacients nejustu sāpes, bet viņš ir nomodā un spēj sazināties ar ārstiem. Stenta iedēstīšanas laikā var rasties smaguma sajūta krūtīs, jo, piepūšot balona katetru, asinsvads uz īsu mirkli tiek slēgts.

* Stentus vibiežāk izmanto miokarda infarkta un stenokardijas gadījumā. Pamatiemesls, kāpēc veidojas sašaurinājumi un rodas nepieciešamība implantēt šo protēzīti, ir ateroskleroze jeb holesterīna izgulsnēšanās asinsvadu sieniņās. To dēļ veidojas sašaurinājums.

* Miokarda infarkts, kas parasti izpaužas kā pēkšņas, spēcīgas sāpes krūtīs, ir asinsapgādes traucējumi kādā sirds muskuļa daļā. To iemesls ir vainagartērijas sašaurinājums vai slēgums. Infarkta gadījumā stents jāievieto pēc iespējas ātrāk, jo, apasiņošanas traucējumu dēļ nesaņemot barības vielas un skābekli, sirds šūnas iet bojā. “Tā ir akūta operācija, tāpēc ļoti nepieciešams, lai vismaz lielākās slimnīcas spētu nodrošināt sirds asinsvadu stentēšanu 24 stundas diennaktī. Pašlaik tas notiek pie mums, Stradiņos, kā arī Gaiļezera slimnīcā,” stāsta Kārlis Trušinskis.

* Stenokardija parasti liecina par nopietnu sirds vainagartēriju aterosklerozi. Stenokardijas galvenais simptoms ir sāpes, spiedoša vai diskomforta sajūta krūškurvja vidusdaļā fiziskas slodzes laikā, piemēram, kāpjot pa kāpnēm. Tad palielinās sirds šūnu vajadzība pēc skābekļa, bet asinsvada sašaurinājums liedz tam pieplūst pietiekamā daudzumā.

* Ja ir stenokardijas pazīmes, jāveic koronārā angiogrāfija jeb izmeklējums, kas ļauj noskaidrot, kurā vietā un cik lielā mērā vienā vai abās sirds vainagartērijās izveidojies sašaurinājums. Procedūras laikā sirds asinsvados ievada kontrastvielu un ar rentgenaparatūru tos nofilmē reālajā laikā.

* Agrāk uzskatīja, ka ateroskleroze ir vecu cilvēku slimība. Tomēr neveselīga dzīvesveida dēļ aizvien biežāk ar aterosklerozes izraisītu stenokardiju vai miokarda infarktu pie kardiologa nonāk jau 30–35 gadus veci pacienti. Savukārt senioru vidū atrodami arī tādi, kuriem pat 90 gados asinsvadi ir gluži labā stāvoklī.

* Ja stenta implantācijas iemesls bijusi stenokardija, reizēm pacienti var doties mājup jau operācijas dienā. Ja bijis miokarda infarkts, slimnīcā parasti jāuzturas 3–5 dienas, jo atlabšana ir sarežģītāka.

* Ir trīs veidu stenti: parastie metāla, zālēm pildītie un bioabsorbējošie, zālēm pildītie stenti. “90% gadījumu būtu jālieto zālēm pildītie stenti, lai gan valstij tādi, protams, izmaksā dārgāk. Pēc implantācijas 2–4 mēnešus no tiem izdalās medikamenti, kas neļauj asinsvada iekšējā slāņa šūnām izaugt cauri stentam un atkal radīt nosprostojumu jeb tā dēvēto restenozi. Ievietojot parasto metāla stentu, atkarībā no pacienta un artērijas sašaurinājuma veida restenoze notiek 15–35% gadījumu, bet, izmantojot zālēm pildītu stentu, – vien 0–3% gadījumu. Tā ir milzīga atšķirība! Arī pacienti tagad ir ļoti labi informēti un bieži vien paši pieprasa zālēm pildītos. Stentu nomainīt nav iespējams, jo tas saaug ar asinsvada sieniņu, tāpēc, ja izveidojas restenoze, sašaurināto vietu atkal paplašināt ir daudz sarežģītāk. Protams, ir dažādas metodes cīņai pret to, piemēram, var ievadīt speciālu griezējbaloniņu (tam ir asas malas, ar kurām asinsvada sieniņas iespējams notīrīt) un apstrādāt sašaurinājumu ar zālēm pārklātu balonkatetru, lai kavētu turpmāku aizaugšanu. Tomēr lētāk un daudz efektīvāk būtu pirmajā sašaurinājuma rašanās reizē implantēt modernos stentus.”

* Bioabsorbējošie, zālēm pildītie stenti, kas gatavoti no īpaša materiāla un divu gadu laikā pilnīgi uzsūcas organismā, ne vien Latvijā, bet visā pasaulē tiek izmantoti tikai pāris gadu. “Tiem ir kāda būtiska priekšrocība. Parasto metāla stentu var salīdzināt ar metāla būri, taču sirds artērija, tāpat kā jebkurš asinsvads, būtībā ir dinamiska, proti, tā nepārtraukti saraujas un izplešas. No šā aspekta raugoties, bioabsorbējošais stents sirds asinsvados iederētos vairāk, jo, ar laiku uzsūcoties, izzūd un ļauj tiem brīvi funkcionēt,” uzskata Kārlis Trušinskis.

* “Ir svarīgi saprast, ka pat vislabākais stents nav panaceja, kas atrisina visas problēmas. Ateroskleroze nekur nepazūd. Ja cilvēks pēc operācijas veselības labā neko nedara, slimība nepielūdzami turpina attīstīties un sašaurinājums var izveidoties citā vietā.”

* Pēc stenta ielikšanas visu turpmāko mūžu nelielā devā jālieto aspirīns, jo tas šķīdina asinis. Parasti iesaka 75–150 miligramu dienā. Atkarībā no diagnozes pirmos 1–12 mēnešus jālieto asinis papildu šķīdinošs preparāts. Stenokardijas pacientiem parasti izraksta klopidogrelu, bet tiem, kuri pārcietuši miokarda infarktu, – tikagreloru, kas noteikti jālieto gadu.

* Jādzer arī holesterīna līmeni pazeminošs medikaments. “Nav tik būtiski, kāds ir holesterīna līmenis. Svarīgi, ka asinsvadi jau ir aizauguši, tātad vajadzīgas zāles, kas šo procesu var apturēt vai pat panākt uzlabojumu,” skaidro dakteris. Galvenokārt izraksta atorvastatīnu un rozuvastatīnu.

* Visas šīs zāles, izņemot aspirīnu, nopērkamas pret ārsta recepti. Par medikamentozo terapiju jākonsultējas ar kardiologu vai ģimenes ārstu, kurš ieteiks atbilstīgāko preparātu un devu.

* Protams, nedrīkst aizmirst, ka aterosklerozes attīstību veicina neveselīgs dzīvesveids: smēķēšana, mazkustība un pārāk daudz trekna ēdiena.

36,6 °C konsultants KĀRLIS TRUŠINSKIS, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs.