Sirdij sajucis ritms: Kā atklāt, ārstēt vai neārstēt aritmiju. Skaidro kardioloģe Iveta Norko / vesel.la.lv
Aritmiju visbiežāk izraisa:
❥ paaugstināts asinsspiediens;
❥ koronārā sirdsslimība;
❥ miokarda infarkts;
❥ kardiomiopātija – sirds muskuļa bojājumi;
❥ vairogdziedzera slimības, it īpaši tā paātrināta darbība;
❥ veģetatīvā distonija un līdzīgi nervu sistēmas stāvokļi.
Kardiogramma – precīzāka
Reizēm sirds joņo, bet citkārt velkas kā gliemezis. Ātru sirdsdarbību parasti izjūtam kā sirdsklauves, elpas trūkumu un nemieru, bet reiboņi un samaņas zudums var liecināt, ka tā sitas pārāk lēni. Dažs uztraucas par katru sirds pārsitienu, taču cits nejūt pat izteiktu aritmiju. Bieži pacienti pie ārsta atnāk, kad tā jau izraisījusi komplikācijas.
Ārstu prakses Aritmija kardioloģe Iveta Norko iesaka veikt izmeklējumus katram, kuram ir aritmija – arī tad, ja pašsajūta ir laba. Tā var noskaidrot, vai sirdsdarbības traucējumus nav nepieciešams ārstēt.
Taustot pulsu, katrs pats var pārbaudīt, vai sirds darbojas ritmiski. Iveta Norko iesaka pārlieku neuztraukties, ja tas neatbilst ideālajai normai – 60 plus vai mīnus 5 sitieni minūtē. Cilvēks var justies labi un būt vesels arī ar lēnāku rādītāju, piemēram, 38 reizēm minūtē (kaut gan šādu skaitli uzskata par kritiski zemu) vai paātrinātu – līdz pat 90 sitieniem. Mirdzaritmijas vai ekstrasistoļu (sirds pārsitienu) gadījumā pulss būs haotisks un saraustīts.
Aritmiju var atklāt, mērot asinsspiedienu gan pie ārsta, gan mājas apstākļos, taču diagnozi iespējams noteikt, tikai veicot elektrokardiogrammu – sirds ritma pierakstu. Nereti nepieciešama Holtera monitorēšana, kad to reģistrē visu diennakti, piemēram, lai pierādītu mirdzaritmiju.