Kāda mēdz būt kardiomiopātija un kā to ārstē? Ginta Kamzola / veselam.la.lv

Sirdsslimības ir izplatītākais nāves cēlonis pasaulē – ik gadu ar sirds un asinsvadu slimībām nomirst miljoniem cilvēku, no kuriem daudzi ir darbspējīgā vecumā. Arī Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības iemesls. Kardiomiopātija dažādos tās veidos ir viena no bieži sastopamām problēmām.

Vaina sirds muskulī

Kardioloģe Ginta Kamzola skaidro: kardiomiopātijas ir sirds muskuļu slimības. Pamatā tās ir četru veidu – dilatācijas, hipertrofiska, restriktīva un labā kambara aritmogēna kardiomiopātija. Visbiežāk sastopama dilatācijas kardiomiopātija: sirds muskulis, īpaši kreisais
kambaris, paplašinās, orgāna spēja sūknēt asinis samazinās, un attīstās sirds mazspēja. Savukārt hipertrofiskas kardiomiopātijas gadījumā sirds muskuļu sieniņas ir sabiezinātas bez cita acīm redzama iemesla.

Hipertrofiskas kardiomiopātijas gadījumā var attīstīties dažādi, arī dzīvībai bīstami sirdsritma traucējumi. Restriktīva kardiomiopātija sastopama retāk – šajā gadījumā miokards jeb sirds muskulis nav tik elastīgs, un kreisajam kambarim ir grūtības uzpildīties, pārslodzes dēļ
paplašinās priekškambari.

Var pat nenojaust

Dilatācijas kardiomiopātija visbiežāk (aptuveni 30% gadījumu) ir ģenētiski pārmantota saslimšana. Precīzāk, pacientiem ir pārmaiņas gēnos,
kas kodē dažādus proteīnus, kuriem ir noteikta loma sirds muskuļu kontrakcijās. Dažos gadījumos kreisā kambara paplašināšanās jeb dilatācija var attīstīties arī citu iemeslu dēļ, teiksim, pēc pārciestām vīrusinfekcijām vai ja ir vairogdziedzera problēmas – hipertireoze jeb pastiprināta tā darbība. Tomēr tie ir sekundāri iemesli.

Primāra dilatācijas kardiomiopātija, kuras pamatā ir ģenētiskas pārmaiņas, var tikt konstatēta, jau bērniņam piedzimstot, bet sirds muskuļi
mēdz paplašināties arī pakāpeniski, gadu gaitā. “Kamēr slimība nav sākusi izpausties ar simptomiem – elpas trūkumu, ātru nogurdināmību, tūsku, straujāku pulsu –, pacients pie ārsta parasti nevēršas. Tas nozīmē, ka var mierīgi dzīvot, par savu slimību pat nenojaušot,” skaidro kardioloģe. “Ja ģimenē kādam ir šī saslimšana, nereti pie diagnozes var nonākt pirms simptomu parādīšanās, mērķtiecīgi veicot izmeklējumus un pārbaudot sirdi.”

Vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kam dilatācijas kardiomiopātija nav iedzimta, sirds dobumu paplašināšanās iemesls visbiežāk ir pavisam cits, piemēram, priekškambaru mirdzaritmija vai undulācija (sirdsritma traucējumi), var būt arī kambaru ritma traucējumi. Parasti šādos gadījumos pacients vēršas pie ārsta saistībā ar aritmiju, neregulāru sirdsdarbību. Veicot papildu izmeklējumus, tiek konstatēts,
ka pacientam ir paplašināti sirds dobumi.

Vajadzīga ehokardiogramma

Parastā elektrokardiogramma, uz kuru norīko ģimenes ārsts, aizdomas par dilatācijas kardiomiopātijas diagnozi, visticamāk, neradīs. To pietiekami precīzi ļauj noteikt ehokardiogramma: izmeklējums ar ultraskaņu sirds anatomijas un funkcijas izvērtēšanai. Nepieciešamības gadījumā veic arī datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.

Gaidāmā mazuļa sirdij tiek pievērsta uzmanība jau grūtniecības laikā – nepieciešamības gadījumā topošajām māmiņām izdara augļa ehokardiogrammu. Konstatējot pārmaiņas, pēc piedzimšanas bērnam atkārtoti veic ehokardiogrammu.