"Kā labāk dzīvot": 80 procentos gadījumu insultu var novērst! Kārlis Trušinskis, Inese Mauriņa u.c. / LR1

80% insulta gadījumus varēja novērst, ja cilvēki būtu nedaudz pasekojoši līdzi savam veselības stāvoklim.

“Riska faktori, kas var izraisīt insultu un kurus var novērst, ir paaugstināts asinsspiediens un sirds ritma traucējumi. Vienkārša metode pārbaudei ir pulsa iztaustīšana sev. No rīta pamostoties pārbaudīt, cik tuva sirdsdarbība ir sekunžu rādītājiem. Ja jūt, ka nav ritmiska, tad der konsultēties ar ārstu, tas var būt arī ceļš mirdzaritmijas atklāšanai,” raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, RSU Iekšķīgo slimību katedras docents Kārlis Trušinskis.

Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa atklāj, ka aptauja liecina, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina, kā izmērīt sev pulsu.

“Insults vienmēr notiek pēkšņi, neviens to negaida. Pazīmes, kas liecina, ka cilvēks ir saslimis ar insultu ir pēkšņs vienpusējs ķermeņa notirpums, pēkšņs nespēks vienā ķermeņa pusē, pēkšņs nespēks, varbūt noslīdējis mutes kaktiņš,” atgādina neiroloģe, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas ārste Ilga Ķikule. Šādās reizēs apkārtējiem ir jāreaģē, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai mediķi var palīdzēt NO brīža, kad parādījās šie pirmie simptomi, pirmās 4,5 stundas ir būtiskākās palīdzības sniegšanai, kad var veikt specifisku ārstēšanu, lai atjaunotu asinsriti galvas smadzenēm.

Slimība skar arvien jaunākus cilvēku. Galvenais riska faktors ir neārstēts augsts asinsspiediens. Augsts asinsspiediens ir 70 – 80 % insulta pacientu.