Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (Stradiņa slimnīca) 21 gadu jaunam pacientam veikta perkutānā transkatetrāla pulmonālā vārstuļa implantācija (TPVI), kas ir efektīva un mazinvazīva pieeja pulmonālā vārstuļa nomaiņai caur lielajiem asinsvadiem. TPVI ļauj izvairīties no augsta riska atvērtām sirds operācijām jauniem cilvēkiem ar iedzimtām sirdskaitēm, kuriem, sasniedzot pilngadību, nereti veiktas jau vairākas atvērta tipa sirds operācijas. Operācija veikta sadarbībā ar ekspertu no Minhenes Sirds ķirurģijas centra Vācijā. TPVI pasaulē tiek plaši izmantota un ir atzīta par zema riska alternatīvu metodi ķirurģiskai operācijai. Ar šo pieeju ārstē plaušu vārstuļa sašaurinājumu (stenozi) vai plaušu vārstuļa nepietiekamību, kas galvenokārt sastopama pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm kā atsevišķa patoloģija vai kādas sarežģītākas iedzimtas sirds patoloģijas sastāvdaļa. Pieaugušo vecumā šāda veida operācijas visbiežāk ir nepieciešamas pacientiem vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Stradiņa slimnīcas ārste kardioloģe Agnese Štrenge par cilvēkiem ar iedzimtu sirdskaiti stāsta: “Pateicoties bērnu kardioloģijas un bērnu sirds ķirurģijas attīstībai pasaulē un Latvijā, ap 80% bērnu ar iedzimtu sirdskaiti mūsdienās nodzīvo līdz pieaugušo vecumam un lielākā daļa dzīvo normālu dzīvi. Tas nozīmē, ka pieaugušo kardioloģijā un sirds ķirurģijā bieži saskaramies ar šo pacientu ārstēšanu un tādas metodes kā TPVI būtiski uzlabo pacientu dzīves kvalitāti, samazina mirstību un invaliditātes risku.” Savukārt Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs un operācijas invazīvais kardiologs profesors Andrejs Ērglis uzsver: “Medicīnā ir nepieciešama pēctecība – ja bērnam ir iedzimta sirds slimība un ir nepieciešama ārstēšana, tad tā būs nepieciešama arī jaunieša un pieaugušā vecumā. Ir būtiski ne tikai sākt, bet arī turpināt ārstēšanu visaugstākajā iespējamajā līmenī, kad bērns kļūst par pieaugušo un no bērnu kardiologa nonāk pieaugušo kardiologu rokās.” TPVI Stradiņa slimnīcā pirmo reizi tika veikta 2022.gada jūnijā – to veica pieredzējuša medicīnas komanda, kurā piedalījās starptautiski plaši atzīts eksperts iedzimto sirds kaišu ārstēšanā profesors Peters Everts (Prof. Dr. med. Peter Ewert) no Minhenes Sirds ķirurģijas centra Vācijā (German Heart Center), Stradiņa slimnīcas invazīvie kardiologi: profesors Andrejs Ērglis, dr. Inga Narbute, profesors Peters Everts, dr. Agnese Štrenge un dr. Ainārs Rudzītis, kā arī Invazīvās kardioloģijas laboratorijas virsmāsa Aļona Grāve. Pacientei, kurai tika veikta pirmā TPVI, bija 21 gads un dzīves laikā bija veiktas jau trīs atvērtās sirds operācijas. Sieviete vēlējās grūtniecību, kas bez atkārtotas vārstuļa protezēšanas pacientei nebūtu iespējama – šobrīd jaunā sieviete gaida bērniņu un Stradiņa slimnīcas kardiologu komanda vēl viņai un mazulim veselību. Pasaulē pirmā TPVI operācija tika veikta Francijā 2000.gadā. Lai gan pasaulē tā ir pieejama kā aprobēta ārstniecības metode, Latvijā tā vēl nav iekļauta kompensējamo operāciju sarakstā un attiecīgi būtiski samazina metodes pieejamību pacientiem Latvijā. TPVI būtiski samazina pacientiem nepieciešamo atvērto sirds operāciju skaitu dzīves laikā, tādējādi ievērojami samazinot arī pacientu mirstību. TPVI samazina organisma traumu, pacienta uzturēšanās laiku slimnīcā un nodrošina ātru atgriešanos ikdienas dzīvē. Stradiņa slimnīcā līdz šim kopumā veiktas divas šāda veida operācijas. Iedzimtas sirdskaites ir biežākais iedzimtais defekts un galvenais iemesls saslimstībai un mirstībai pacientu vidū ar iedzimtām malformācijām. Pasaulē iedzimtu sirdskaišu izplatība ir aptuveni deviņi gadījumi uz 1000 jaundzimušajiem, taču šī izplatība var ievērojami atšķirties dažādos reģionos. Kaut gan smagu iedzimtu sirds defektu izplatība kopumā samazinās daudzās Rietumu jeb attīstītās valstīs augļa skrīninga un grūtniecības pārtraukšanas dēļ, izplatība pasaulē pieaug. Latvijā, ņemot vērā 2022.gada Centrālās statistikas pārvaldes datus, pacientu skaits ar iedzimtu sirdskaiti, kas sasnieguši pieaugušo vecumu, sasniedz 9180. Attēlā no kreisās puses: Stradiņa slimnīcas invazīvie kardiologi, kuri piedalījās operācijā - prof. Andrejs Ērglis, dr. Inga Narbute, prof. Peters Everts, dr. Agnese Štrenge un dr. Ainārs Rudzītis.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Veselības inspekciju ir uzsācis pētījumu “Medicīniski novēršamas mirstības mazināšanas iespējas pacientiem ar kardiovaskulārajām saslimšanām”, kas tiek realizēts Valsts pētījumu programmas ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu. Šobrīd Latvijā un pasaulē piecu gadu mirstība pēc kāju asinsvadu revaskularizācijas pārsniedz 50%, neskatoties uz straujo medikamentu attīstību un pielietošanu. Pētījuma mērķis ir izvērtēt jaunu tehnoloģiju sirds-asinsvadu patoloģijas noteikšanai pacientiem pēc kāju asinsvadu revaskularizācijas. Pacientiem, kuriem iepriekš nav bijušas sirds-asinsvadu operācijas un koronāras sūdzības, tiks veikts neinvazīvs datortomogrāfijas izmeklējums sirds asinsvadiem. Pēc tam šis izmeklējums tiks apstrādāts projekta partnerorganizācijā HeartFlow (Kalifornija, ASV) ar superdatoru, iegūstot pilnu sirds-asinsvadu karti, kas parādīs ne tikai iespējamos asinsvadu bojājumus, bet arī šo bojājumu ietekmi uz sirds muskuli. Pacientiem, kuriem speciāli izveidota speciālistu komanda lems par nepieciešamību sirds-asinsvadu revaskularizācijai atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, tiks nodrošināts “zaļais koridors” patoloģijas tūlītējai ārstēšanai. Pētījums notiek Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī pētījuma sadarbības slimnīcās Lietuvā, Dānijā, Holandē, Polijā un ASV. Kopā pētījumā plānots iesaistīt līdz 600 pacientu, lai pierādītu šīs tehnoloģijas un pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas efektivitāti. Pētījums tiks veikts, sadarbojoties multidisciplinārai speciālistu komandai: asinsvadu ķirurgiem, radiologiem, kardiologiem, invazīvajiem kardiologiem, anesteziologiem un sirds ķirurgiem. Iepriekšējā pilotprojektā ar šo pacientu ārstēšanas tehnoloģiju, kura pirmo reizi pasaulē tika pielietota Latvijā, piecos gados pēc perifēro asinsavadu operācijas, kardiovaskulārā mirstība un miokarda infarktu skaits samazinājās par vairāk nekā 85%, būtiski samazinot arī kopējo pacientu mirstību. Pētījuma zinātniskais vadītājs prof. Dainis Krieviņš par pētījumu saka: “Šis pētījums pacientiem, ārstiem un valstij kopumā būs liels ieguvums! Pirmkārt, ieviesīsim jaunu tehnoloģiju, kas neinvazīvā veidā spēj diagnosticēt “slēptu” sirds-asinsvadu patoloģiju un, otrkārt, izveidosim iespējamos pacientu ceļus, lai, savlaicīgi atpazīstot problēmu un ārstējot sirdi, mēs izvairītos no priekšlaicīgas pacientu nāves vai saslimšanas ar miokarda infarktiem. Ja šis pētījums apstiprinās mūsu iepriekšējos novērojumus, tas varētu mainīt arī starptautiski vispārpieņemtās vadlīnijas asinsvadu patoloģijas pacientu menedžmentā.” Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselības" apstiprinātā projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējums, kardiovaskulārās un onkoloģijas mirstības mazināšana pacientiem ar perifēro asinsvadu patoloģiju multidisciplinārā komanda” ietvaros. Projekta numurs: VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2023/3-0004.