Jaunumi
Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā šogad pirmo reizi Latvijā izmantota jauna pieeja – īpaši ieprogrammēts sirds defibrilators implantēts nevis pašā sirdī, bet nostiprināts zem krūšu kaula, kas ļaus ierīcei viegli piekļūt, kad laika gaitā to vajadzēs nomainīt.
Līdz šim izmantotais implantējamais sirds defibrilators ir ierīce, kura, tāpat kā daudziem zināmais ārējais defibrilators, spēj glābt dzīvību, ja sirds ritma traucējumu dēļ rodas kritiska situācija. Ja ierīce fiksē bīstamus sirds ritma traucējumus, tā spēj novērst pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos, atjaunojot normālu ritmu.
“Šī gada pavasarī pirmo reizi Latvijā mūsu pacientam implantējām cita veida sirds defibrilatoru, nostiprinot to zem krūšu kaula. Parasti ierīces sirdsdarbības atjaunošanai implantē tieši sirdī. Šādas operācijas bērnu un jauniešu vecumā veic pacientiem ar ģenētiski noteiktiem sirds ritma traucējumiem. Reizēm publiski izskan, ka pēkšņi miris kāds jauns sportists, jo viņam apstājusies sirds. Šādu gadījumu nav daudz, bet arī bērnu vecumā pēc pārbaužu un ģenētisko analīžu veikšanas reizēm nonākam līdz diagnozei, kad tiek pierādīts kāds no reti sastopamajiem sindromiem, kas nozīmē, ka šim pacientam draud pēkšņa nāve sirds ritma traucējumu dēļ. Šādos gadījumos veicām operācijas, apzinoties, ka intrakardinālais implants nav mūžīgs, un pacientam dzīves laikā būs nepieciešama nākamā operācija,” skaidro Valts Ozoliņš, Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs.
Ir zināma arī jaunāka tehnoloģija, kad implantējamā sirds defibrilatora elektrodus ievieto nevis sirdī, bet zem ādas. Tomēr konstatēts, ka šādi implantēta ierīce ne vienmēr darbojas precīzi nepieciešamo signālu uztveršanas traucējumu dēļ.
“Bērnu slimnīcā izmantojām pavisam jaunu pieeju, cita veida defibrilatoru nostiprinot aiz krūšu kaula. Šis implants tika iegādāts, pateicoties ziedotāju atbalstam. Ierīce atšķiras no iepriekš izmantotajām ar speciāli izstrādātu programmatūru, kas tai ļauj uztvert signālus bez elektrodu, kas ievadīti sirds asinsvados, palīdzības. Jaunā pieeja dod iespēju mūsu pacientam droši dzīvot, nedomājot par to, ka kaut kad būs jāveic sirds operācija. Protams, jebkura invazīva iejaukšanās ietekmē organisma darbību, bet, nomainot zem kaula piestiprinātu ierīci, riski ir daudz mazāki. Šī pieeja ļauj mums sākt veikt dzīvību glābjošas miniinvazīvas operācijas arī pacientiem ar nopietniem iedzimtiem sirds ritma traucējumiem,“ uzsver Valts Ozoliņš.
Jaunā pieeja tika īstenota sadarbībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas vadītāju Kasparu Kupicu.
“Šī ir jauna tehnoloģija, kas Latvijā tika pirmo reizi pielietota Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā. Ārpussirds defibrilatoriem galvenā priekšrocība ir tā, ka tie neatrodas sirdī, līdz ar to nav visas iespējamās blaknes, kādas ir iespējamas defibrilatoriem, kurus implantē sirdī. Bērnu slimnīcā veiktajā operācijā izmantotais defibirilators ir unikāls ar to, ka ir daudz mazāks nekā citi zemādas defibrilatori, un arī elektrods tiek implantēts zem krūšukaula, kas ļauj ar šo defibrilatoru izmantot bīstamu kambaru tahikardiju ārstēšanu ar to pārstimulāciju. Šāda īpašība ir tikai šī veida defibrilatoram, līdz ar to ārstēšanas metode paver jaunas iespējas novērst dzīvībai bīstamus ritma traucējumus," atzīst Kaspars Kupics, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas vadītājs.
Īpašais defibrilators, kas Latvijā ir izmantots pirmo reizi, nav iekļauts valsts apmaksāto ierīču klāstā. Tā izmaksas palīdzēja segt ziedotāju līdzekļi, kuri pieejami ārstniecības uzlabošanai Bērnu slimnīcā caur Bērnu slimnīcas fondu.
Jaunā pieeja līdz šim ir sevi attaisnojusi, gadā beigās ļaujot kardioķirurgiem atzīt, implantējamais defibrilators, kas ievietots zem krūšu kaula, strādā nevainojami. Tas dod iespēju labāk palīdzēt bērniem un jauniešiem, veicot miniinvazīvas operācijas arī iedzimtu sirds ritma traucējumu gadījumos.
- Randomizēts pētījums, lai novērotu selektīvas koronārās revaskularizācijas rezultātus pacientiem ar perifēro artēriju slimību (PAS) pēc kāju artēriju revaskularizācijas (SCOREPAD)
- Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošais novērtējums ārstniecības iestādēs SIRDS-ASINSVADU veselības jomā.
- Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošais novērtējums ārstniecības iestādēs ONKOLOĢIJAS jomā.
- Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošais novērtējums ārstniecības iestādēs MĀTES-BĒRNA veselības jomā.
- Instrumenta izstrādāšana un validēšana PĒCDZEMDĪBU DEPRESIJAS riska faktoru novērtēšanai.
LKB valde
Ievēlēta 2025. gada 31. oktobrī Valdes pilnvaras spēkā no 13.11.2025. - 12.11.2029. Prezidents: Prof. Andrejs Ērglis Viceprezidents: Asoc. prof. Iveta Mintāle Viceprezidents: Prof. Gustavs Latkovskis Atbildīgais sekretārs: Dr. med. Vilnis Dzērve Valdes locekļi: Asoc. prof. Sanda Jēgere Prof. Oskars Kalējs Dr. Artis Kalniņš Dr. Ginta Kamzola Dr. Kaspars Kupics Dr. Inga Narbute Asoc. prof. Ainārs Rudzītis Prof. Pēteris Stradiņš Asoc. prof. Kārlis Trušinskis Dr. Deniss Vasiļevs .LKB sertifikācijas komisija
Ievēlēta 2025. gada 31. oktobrī Valdes pilnvaras spēkā no 13.11.2025. - 12.11.2029. Priekšsēdētāja: Asoc. prof. Sanda Jēgere Priekšsēdētājas vietnieks: Prof. Andrejs Ērglis Sekretāre: Dr. Marija Tokmanceva Komisijas locekļi: Prof. Oskars Kalējs Doc. Artjoms Kaļiņins Dr. Ginta Kamzola Asoc prof. Indulis Kumsārs Asoc. prof. Iveta Mintāle Dr. Svetlana Ratobiļska LKB biedru sapulces protokols pieejams šeitPROGRAMMA
9.30 Atklāšana. Hosams Abu Meri, LR Veselības ministrs, Prof. Dainis Krieviņš, PSKUS Zinātniskā institūta vadītājs, Prof. Andrejs Ērglis, PSKUS Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs 9.45 Randomizēts pētījums, lai novērotu selektīvas koronārās revaskularizācijas rezultātus pacientiem ar perifēro artēriju slimību (PAS) pēc kāju artēriju revaskularizācijas (SCOREPAD) 9.45 "Kardiovaskulārās mirstības mazināšana pacientiem ar perifēro artēriju slimību." Prof. Dainis Krieviņš 10.15 "Asimptomātiskas koronāro artēriju slimības prevalence un revaskularizācija pacientiem ar perifēro artēriju slimību." Prof. Sanda Jēgere 10.35 "Ekstrakoronāras blakusatrades FFR-CT izmeklējumos." Dr. Dāvis Sīmanis Putriņš 10.55 Ekspertu paneļdiskusija. Prof. Dainis Krieviņš, prof. Andrejs Ērglis, prof. Sanda Jēgere, prof. Gustavs Latkovskis, prof. Pēteris Stradiņš, dr. Ligita Zvaigzne 11.30 KAFIJAS PAUZE 12.00 Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošais novērtējums ārstniecības iestādēs SIRDS-ASINSVADU veselības jomā. Pētījuma ziņojums. Prof. Andrejs Ērglis, prof. Sanda Jēgere 12.20 Ekspertu paneļdiskusija. Prof. Andrejs Ērglis, prof. Sanda Jēgere, Dr. Aija Mača-Kalēja, Jana Lepiksone 13.00 Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošais novērtējums ārstniecības iestādēs ONKOLOĢIJAS jomā. Pētījuma ziņojums. Dr. Antons Rudzāts 13.20 Ekspertu paneļdiskusija. Prof. Elīna Sīviņa, dr. Aija Geriņa, dr. Andrejs Pčolkins, dr. Antons Rudzāts 14.00 KAFIJAS PAUZE 14.30 Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošais novērtējums ārstniecības iestādēs MĀTES-BĒRNA veselības jomā. Pētījuma ziņojums. Dr. Zane Krastiņa 14.50 Ekspertu paneļdiskusija. Prof. Dace Rezeberga, Zane Krastiņa, dr. Santa Markova, dr. Irēna Zahare 15.30 Instrumenta izstrādāšana un validēšana PĒCDZEMDĪBU DEPRESIJAS riska faktoru novērtēšanai. Pētījuma ziņojums. Dr. Ance Aumeistere 15.50 Ekspertu paneļdiskusija. Prof. Elmārs Rancāns, dr. Ance Aumeistere, dr. Zane Krastiņa 16.30 NOSLĒGUMSAICINĀM REĢISTRĒTIES DALĪBAI NOSLĒGUMA KONFERENCĒ ŠEIT
Projekta noslēguma konferencē aicināti piedalīties:- veselības jomas valsts iestāžu un institūciju pārstāvji;
- slimnīcu un citu ārstniecības iestāžu vadītāji, administrāciju pārstāvji, veselības aprūpes organizāciju un asociāciju pārstāvji;
- ārstniecības personāls, veselības aprūpes politikas veidotāji, pētnieki un citi interesenti.
