Jaunumi

05.01.2026.
Stradiņa slimnīcā atzīmē prof. Romana Lāča 80 dzīves un profesionālās izcilības gadus

Šodien, 2026. gada 5. janvārī, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiek atzīmēta profesora Romana Lāča 80 gadu jubileja un vairāk nekā piecu gadu desmitu ilgais mūžs, kas veltīts medicīnai, pacientiem un Latvijas sirds ķirurģijas attīstībai. Profesors Lācis ir veicis pirmo sirds transplantāciju Latvijā, būtiski ietekmējis sirds ķirurģijas attīstību valstī un joprojām aktīvi strādā, piedaloties profesionālās vides veidošanā, apliecinot, ka izcilība medicīnā ir ilgtermiņa atbildība.

Profesora Romana Lāča vārds ir cieši saistīts ar nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas sirds ķirurģijā. Viņa vadībā 2002.gadā tika veikta pirmā sirds transplantācija Latvijā, iezīmējot jaunu posmu valsts medicīnas vēsturē. Vairāk nekā 50 darba gadu laikā profesors Lācis ir veicis tūkstošiem sirds operāciju un audzinājis vairākas ārstu paaudzes. Ilgus gadus vadot Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centru (1998–2017), viņš to veidojis par atzītu profesionālās izcilības vidi. Viņa darbs vienmēr balstījies ne tikai precīzā ķirurga meistarībā, bet arī dziļā cieņā pret cilvēku, dzīvību un ārsta aicinājuma ētisko būtību.

"Medicīna nav tikai zinātne par diagnostiku un ārstēšanu. Tā ir arī sirdsapziņas pārbaude ik dienu. Ārsts sastop pacientu vislielākajā trauslumā, un tieši šajā saskarsmē atklājas ārsta patiesā būtība. Nevar būt labs ārsts ja, neredz cilvēku aiz diagnozes un nejūt atbildību par dzīvību, kas viņam uzticēta. Ārstam lēmumi jāpieņem ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi – tikai tad medicīna kļūst par kalpošanu, nevis amatu,” saka profesors Pēteris Stradiņš, Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs.

Kolēģi profesoru Romanu Lāci raksturo kā ārstu ar izcilu profesionālo intuīciju, prasīgumu pret sevi un citiem, kā arī spēju saglabāt cilvēcību pat vissarežģītākajās situācijās. Viņš bieži uzsvēris, ka sirds ķirurģija nav tikai tehniska prasme, bet arī saruna ar cilvēku – uzticēšanās, atbildība un klusais dialogs starp ārstu un pacientu.

Profesora Lāča dzīvesgājums ir apliecinājums tam, ka medicīna ir ne tikai profesija, bet dzīvesveids un kalpošana. Viņa ieguldījums ir paliekošs gan Latvijas medicīnas vēsturē, gan to cilvēku dzīvēs, kuriem viņš ir devis otru iespēju.

Profesors Romans Lācis ir dzimis 1946.gada 1.janvārī. Viņš arī šobrīd turpina profesionālo darbību Stradiņa slimnīcā un ir Rīgas Stradiņa universitātes profesors. Par izcilu un ilggadēju ieguldījumu medicīnā profesors Lācis ir saņēmis vairākus augstus valsts un nozares apbalvojumus – apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis Ministru kabineta balvu par nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpes attīstībā, kā arī Paula Stradiņa balvu par izcilību medicīnā. Profesora līdzšinējais darbs augstu novērtēts arī profesionālajā vidē – viņam piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora tituls un Gada balva medicīnā par mūža ieguldījumu.

Lasīt vairāk
02.01.2026.
Par nosūtījuma uz invaliditātes ekspertīzi (veidlapas Nr. 088/u) aizpildīšanu un personas nosūtīšanu uz Komisiju
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Komisija) turpina īstenot ESF+ projektu Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 ”Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana” (turpmāk – Projekts), kurā tiek īstenoti arī vairāki informatīvi pasākumi sabiedrības izpratnes veicināšanai par invaliditātes noteikšanas sistēmu.  Ņemot vērā, ka invaliditātes ekspertīzes pamatā būtisks aspekts ir ģimenes ārstu un ārstējošo ārstu (turpmāk – Ārsti) gatavotā dokumentācija un tās saturs. Lai pilnveidotu nosūtījumu sagatavošanas procesu un paātrinātu ikdienas darba gaitu, Projekta ietvaros ir izstrādāts video materiāls par nosūtījuma uz invaliditātes ekspertīzi (veidlapas Nr. 088/u) aizpildīšanu un personas nosūtīšanu uz Komisiju. Video materiālā akcents ir vērsts uz veidlapas Nr. 088/u korektu aizpildīšanu, uzsverot būtiskāko informāciju, kas katrā no nosūtījuma sadaļām jāiekļauj.  Aicinām Ārstus izmantot šo materiālu ikdienas darbā, lai nodrošinātu efektīvāku un ātrāku dokumentācijas sagatavošanu un apriti. Video materiāls pieejams Komisijas tīmekļa vietnē: https://www.vdeavk.gov.lv/lv/ekspertizei-nepieciesamie-dokumenti .  
Lasīt vairāk
02.01.2026.
Ko Latvijai ir devusi Metodiskās vadības institūciju izveide? / Nra.lv
Metodiskās vadības institūciju (MVI) izveide ir efektīvs mehānisms veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības stiprināšanai, vienlaikus tā atklājusi arī virkni sistēmisku izaicinājumu, pausts Veselības ministrijas (VM) sagatavotā informatīvā ziņojumā. No ziņojuma par sasniegto progresu vienotas profilakses, ar izstrādātajām slimību ārstēšanas metodikām pamatotas diagnostikas un digitalizētas veselības aprūpes kvalitātes sistēmas izveidē un ieviešanā izriet atziņas gan par nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu, gan mērķtiecīgāk izmantot resursus. Ziņojumā uzsvērts, ka 2025. gads bijis pirmais pilnvērtīgais MVI darbības gads, kurā galvenais uzsvars likts uz pamatsistēmu izveidi - datu apkopošanas un analīzes modeļiem, kvalitātes kritēriju un klīnisko algoritmu izstrādi, kā arī digitālu rīku ieviešanu. Latvijā MVI statuss piešķirts vairākās veselības aprūpes jomās. Metodiskās vadības institūcija onkoloģijā un radioloģijā izveidota Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kardioloģijā - Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, psihiatrijā - Nacionālajā psihiskās veselības centrā, savukārt pediatrijā un bērnu psihiatrijā - Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Ģimenes medicīnas jomā šis statuss piešķirts Rīgas Stradiņa universitātei, traumatoloģijā un ortopēdijā - Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, bet rehabilitācijā - Nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari". Ginekoloģijas un dzemdniecības jomā MVI statuss patlaban nav piešķirts, jo uz to pretendēja vairākas kritērijiem atbilstošas institūcijas, bet vienošanās par vienu vadošo iestādi netika panākta. Tā kā vienas MVI noteikšana katrā jomā ir būtiska skaidras atbildības, vienotas pieejas, resursu efektīvas izmantošanas un kvalitātes vadības nodrošināšanai, kā arī normatīvais regulējums nepieļauj vairāku MVI apstiprināšanu vienā jomā, pie esošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem neesot bijis iespējams pieņemt lēmumu par statusa piešķiršanu kādai no iesniegtajām kandidatūrām, skaidrots ziņojumā. MVI darbības uzsākšana notikusi atšķirīgā tempā, jo daļa institūciju darbu sāka tikai 2025. gada otrajā pusē, bet citās jomās metodiskās vadības pieredze pastāvēja jau iepriekš. Līdz ar to 2025. gadā liela daļa aktivitāšu bijusi vērsta uz situācijas izpēti un pamatu radīšanu turpmākai, sistemātiskākai kvalitātes vadībai. MVI darbības īstenošanai VM 2024. gadā tika piešķirti 185 020 eiro, 2025. gadā 3 882 821 eiro, bet 2026. gadam - 4 417 821 eiro. Vienlaikus daļa 2025. gadā plānotā finansējuma netika apgūta pilnā apmērā, galvenokārt neelastīgā uzdevumu saskaņošanas procesa, ekspertu piesaistes sarežģījumu un klīnisko auditu īstenošanas dēļ, kā arī tāpēc, ka vienā veselības aprūpes jomā MVI statuss netika piešķirts. VM norāda, ka galīgie 2025. gada izpildes dati būs pieejami 2026. gada janvārī, pēc visu nodevumu iesniegšanas un izvērtēšanas. Konstatēts vienotu datu avotu un rādītāju trūkums - lai gan MVI uzsāka datu analīzes sistēmu veidošanu, daļai rādītāju nav vienotas definīcijas, un datu pieejamība starp iestādēm atšķiras. Ne visas iestādes spēj nodrošināt savlaicīgu datu nodošanu, kas palēnina vienotu kvalitātes indikatoru ieviešanu. Tāpat identificēts, ka normatīvais regulējums nav pietiekami detalizēts gadījumos, kad par MVI statusu vienā jomā kandidē vairākas iestādes, un nav skaidri noteikta procedūra situācijām, kad vienošanās netiek panākta. Praktiskajā darbā atklājušies arī ierobežojumi datu izmantošanā. Lai gan regulējums paredz MVI tiesības izmantot anonimizētus datus, Latvijas iedzīvotāju skaits un atsevišķu diagnožu nelielais gadījumu apjoms ierobežo pilnīgu anonimizāciju, kas kavē pilnvērtīgu datu izmantošanu analīzei. Šī problēma norādot uz nepieciešamību precizēt anonimizācijas kritērijus mazpopulācijas gadījumos, noteikt datu nodošanas kārtību situācijās, kad pilnīga anonimizācija nav iespējama, kā arī definēt alternatīvus datu avotus vai apstrādes mehānismus, kas nodrošina gan datu drošību, gan kvalitatīvu analītiku, norādīts ziņojumā. Papildu izaicinājums ir ārstniecības personu iesaiste un vienotas pieejas ieviešana praksē. Lai gan MVI izstrādā vienotus principus un metodiskos materiālus, to ieviešana ārstniecības iestādēs notiek atšķirīgā tempā, un vairākās jomās nepieciešams papildu atbalsts speciālistu informēšanā un apmācībā. VM uzsākusi darbu pie identificēto problēmu risināšanas, tai skaitā normatīvā regulējuma pilnveides, pausts ziņojumā. VM plāno izstrādāt grozījumus MVI noteikumos, tostarp precizējot kārtību, kādā nosakāma vadošā institūcija gadījumos, kad vienai jomai kandidē vairākas atbilstošas iestādes, kā arī skaidrojot datu nodošanas, izmantošanas un anonimizācijas principus mazpopulācijas apstākļos. Tāpat paredzēts uzlabot MVI uzdevumu plānošanas un saskaņošanas mehānismus, lai nodrošinātu efektīvāku finansējuma apguvi un savlaicīgāku rezultātu sasniegšanu. VM secina, ka turpmākajos gados MVI darbības fokuss pāries no sistēmas izveides uz tās padziļinātu ieviešanu. Tiks paplašināts klīniskais auditu apjoms, nostiprināti vienoti kvalitātes indikatori, pilnveidojot digitālo infrastruktūru un izvērtējot metodiskās vadības pārklājuma paplašināšanu arī citās veselības aprūpes jomās. Ziņojumā uzsvērts, ka MVI ir ilgtermiņa instruments, kura ietekmi pilnā apmērā būs iespējams novērtēt tikai vairāku gadu perspektīvā, taču jau pirmais darbības gads apliecinot šī modeļa potenciālu nodrošināt koordinētu, caurskatāmu un uz kvalitāti balstītu veselības aprūpes sistēmas attīstību Latvijā.   nra.lv, 2.janvāris, 2026 https://nra.lv/veseliba/510440-vm-skaidro-kapec-vajadzigas-metodiskas-vadibas-institucijas.htm
Lasīt vairāk
16.12.2025.
Bērnu slimnīcā izmanto jaunu pieeju ārstēšanā, defibrilatoru nostiprinot aiz krūšu kaula

Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā šogad pirmo reizi Latvijā izmantota jauna pieeja – īpaši ieprogrammēts sirds defibrilators implantēts nevis pašā sirdī, bet nostiprināts zem krūšu kaula, kas ļaus ierīcei viegli piekļūt, kad laika gaitā to vajadzēs nomainīt.

Līdz šim izmantotais implantējamais sirds defibrilators ir ierīce, kura, tāpat kā daudziem zināmais ārējais defibrilators, spēj glābt dzīvību, ja sirds ritma traucējumu dēļ rodas kritiska situācija. Ja ierīce fiksē bīstamus sirds ritma traucējumus, tā spēj novērst pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos, atjaunojot normālu ritmu.

“Šī gada pavasarī pirmo reizi Latvijā mūsu pacientam implantējām cita veida sirds defibrilatoru, nostiprinot to zem krūšu kaula. Parasti ierīces sirdsdarbības atjaunošanai implantē tieši sirdī. Šādas operācijas bērnu un jauniešu vecumā veic pacientiem ar ģenētiski noteiktiem sirds ritma traucējumiem. Reizēm publiski izskan, ka pēkšņi miris kāds jauns sportists, jo viņam apstājusies sirds. Šādu gadījumu nav daudz, bet arī bērnu vecumā pēc pārbaužu un ģenētisko analīžu veikšanas reizēm nonākam līdz diagnozei, kad tiek pierādīts kāds no reti sastopamajiem sindromiem, kas nozīmē, ka šim pacientam draud pēkšņa nāve sirds ritma traucējumu dēļ. Šādos gadījumos veicām operācijas, apzinoties, ka intrakardinālais implants nav mūžīgs, un pacientam dzīves laikā būs nepieciešama nākamā operācija,” skaidro Valts Ozoliņš, Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs.

Ir zināma arī jaunāka tehnoloģija, kad implantējamā sirds defibrilatora elektrodus ievieto nevis sirdī, bet zem ādas. Tomēr konstatēts, ka šādi implantēta ierīce ne vienmēr darbojas precīzi nepieciešamo signālu uztveršanas traucējumu dēļ.

“Bērnu slimnīcā izmantojām pavisam jaunu pieeju, cita veida defibrilatoru nostiprinot aiz krūšu kaula. Šis implants tika iegādāts, pateicoties ziedotāju atbalstam. Ierīce atšķiras no iepriekš izmantotajām ar speciāli izstrādātu programmatūru, kas tai ļauj uztvert signālus bez elektrodu, kas ievadīti sirds asinsvados, palīdzības. Jaunā pieeja dod iespēju mūsu pacientam droši dzīvot, nedomājot par to, ka kaut kad būs jāveic sirds operācija. Protams, jebkura invazīva iejaukšanās ietekmē organisma darbību, bet, nomainot zem kaula piestiprinātu ierīci, riski ir daudz mazāki. Šī pieeja ļauj mums sākt veikt dzīvību glābjošas miniinvazīvas operācijas arī pacientiem ar nopietniem iedzimtiem sirds ritma traucējumiem,“ uzsver Valts Ozoliņš.

Jaunā pieeja tika īstenota sadarbībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas vadītāju Kasparu Kupicu.

“Šī ir jauna tehnoloģija, kas Latvijā tika pirmo reizi pielietota Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā. Ārpussirds defibrilatoriem galvenā priekšrocība ir tā, ka tie neatrodas sirdī, līdz ar to nav visas iespējamās blaknes, kādas ir iespējamas  defibrilatoriem, kurus implantē sirdī. Bērnu slimnīcā veiktajā operācijā izmantotais defibirilators ir unikāls ar to, ka ir daudz mazāks nekā citi zemādas defibrilatori, un arī elektrods tiek implantēts zem krūšukaula, kas ļauj ar šo defibrilatoru izmantot bīstamu kambaru tahikardiju ārstēšanu ar to pārstimulāciju. Šāda īpašība ir tikai šī veida defibrilatoram, līdz ar to ārstēšanas metode paver jaunas iespējas novērst dzīvībai bīstamus ritma traucējumus," atzīst Kaspars Kupics, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas vadītājs.

Īpašais defibrilators, kas Latvijā ir izmantots pirmo reizi, nav iekļauts valsts apmaksāto ierīču klāstā. Tā izmaksas palīdzēja segt ziedotāju līdzekļi, kuri pieejami ārstniecības uzlabošanai Bērnu slimnīcā caur Bērnu slimnīcas fondu.

Jaunā pieeja līdz šim ir sevi attaisnojusi, gadā beigās ļaujot kardioķirurgiem atzīt, implantējamais defibrilators, kas ievietots zem krūšu kaula, strādā nevainojami. Tas dod iespēju labāk palīdzēt bērniem un jauniešiem, veicot miniinvazīvas operācijas arī iedzimtu sirds ritma traucējumu gadījumos.

Lasīt vairāk

Atbalstītāji