Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Veselības inspekciju ir uzsācis pētījumu “Medicīniski novēršamas mirstības mazināšanas iespējas pacientiem ar kardiovaskulārajām saslimšanām”, kas tiek realizēts Valsts pētījumu programmas ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu. Šobrīd Latvijā un pasaulē piecu gadu mirstība pēc kāju asinsvadu revaskularizācijas pārsniedz 50%, neskatoties uz straujo medikamentu attīstību un pielietošanu. Pētījuma mērķis ir izvērtēt jaunu tehnoloģiju sirds-asinsvadu patoloģijas noteikšanai pacientiem pēc kāju asinsvadu revaskularizācijas. Pacientiem, kuriem iepriekš nav bijušas sirds-asinsvadu operācijas un koronāras sūdzības, tiks veikts neinvazīvs datortomogrāfijas izmeklējums sirds asinsvadiem. Pēc tam šis izmeklējums tiks apstrādāts projekta partnerorganizācijā HeartFlow (Kalifornija, ASV) ar superdatoru, iegūstot pilnu sirds-asinsvadu karti, kas parādīs ne tikai iespējamos asinsvadu bojājumus, bet arī šo bojājumu ietekmi uz sirds muskuli. Pacientiem, kuriem speciāli izveidota speciālistu komanda lems par nepieciešamību sirds-asinsvadu revaskularizācijai atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, tiks nodrošināts “zaļais koridors” patoloģijas tūlītējai ārstēšanai. Pētījums notiek Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī pētījuma sadarbības slimnīcās Lietuvā, Dānijā, Holandē, Polijā un ASV. Kopā pētījumā plānots iesaistīt līdz 600 pacientu, lai pierādītu šīs tehnoloģijas un pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas efektivitāti. Pētījums tiks veikts, sadarbojoties multidisciplinārai speciālistu komandai: asinsvadu ķirurgiem, radiologiem, kardiologiem, invazīvajiem kardiologiem, anesteziologiem un sirds ķirurgiem. Iepriekšējā pilotprojektā ar šo pacientu ārstēšanas tehnoloģiju, kura pirmo reizi pasaulē tika pielietota Latvijā, piecos gados pēc perifēro asinsavadu operācijas, kardiovaskulārā mirstība un miokarda infarktu skaits samazinājās par vairāk nekā 85%, būtiski samazinot arī kopējo pacientu mirstību. Pētījuma zinātniskais vadītājs prof. Dainis Krieviņš par pētījumu saka: “Šis pētījums pacientiem, ārstiem un valstij kopumā būs liels ieguvums! Pirmkārt, ieviesīsim jaunu tehnoloģiju, kas neinvazīvā veidā spēj diagnosticēt “slēptu” sirds-asinsvadu patoloģiju un, otrkārt, izveidosim iespējamos pacientu ceļus, lai, savlaicīgi atpazīstot problēmu un ārstējot sirdi, mēs izvairītos no priekšlaicīgas pacientu nāves vai saslimšanas ar miokarda infarktiem. Ja šis pētījums apstiprinās mūsu iepriekšējos novērojumus, tas varētu mainīt arī starptautiski vispārpieņemtās vadlīnijas asinsvadu patoloģijas pacientu menedžmentā.” Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselības" apstiprinātā projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējums, kardiovaskulārās un onkoloģijas mirstības mazināšana pacientiem ar perifēro asinsvadu patoloģiju multidisciplinārā komanda” ietvaros. Projekta numurs: VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2023/3-0004.                            

[Ojārs Spārītis]: Kā vakar notikušu priecīgu brīdi atceros saulaino 2022. gada 9. septembra pēcpusdienu, kad pakalnā aiz Sunākstes baznīcas tika atklāts tevis rosinātais un izlolotais, tēlnieka Ojāra Feldberga izgatavotais un ar Sēlijas pašvaldību darbinieku gādību uzstādītais gara gaismai, apgaismībai, Vecajam Stenderam (Gothards Fridrihs Stenders 1714.–1796.) kā pirmajam nozīmīgākajam latviešu izglītības rosinātājam un tavam tēvam Jānim Stradiņam (1933.–2019.) kā mūsu laika izglītības, zinātnes, kultūras un nacionālās atmodas jundītājam veltītais vieduma simbols “Gaismas vārti”. Par tēlniecību runāsim vēlāk, bet man imponēja tevis sacītie vārdi atklāšanā, kas ļāva tevī saskatīt ne tikai šīs viedvietas inciatoru un veidotāju, ne tikai kardioķirurgu, bet parādīja tevi kā cilvēku ar valstsvīra domāšanu. Cik lielā mērā tas ir jūsu dzimtai raksturīgās akadēmiskās vides un izcilo vecāku audzināšanas rezultāts un cik – tavs paša nopelns? Ko tu saki kā ārsts – vai “pie vainas” ir ģenētiskā atlase vai kultivēšana? Cilvēka dzīves gaitu un viņa spēju dot sabiedrībai ietekmē daudzi faktori. Liela nozīme ir audzināšanai ģimenē, apkārtējai videi bērnībā un jaunībā, kura dod ievirzi tālākai dzīvei. Tas ir ļoti svarīgi. Tālāk daudzi apstākļi ir atkarīgi no paša cilvēka, no viņa izvēlētā dzīves ceļa, arī no dažādām sakritībām. Nereti mēs nejauši satiekam spilgtas personības vai kļūstam par lieciniekiem notikumiem, kas maina visu dzīvi. Ar daudziem tā ir noticis un arī ar mani. Ceļš ir kustība uz priekšu, bet apstāšanās nozīmē atkāpšanos atpakaļ. Ja man ir laiks un pietiek enerģijas, mēģinu izmantot visas iespējas, lai paplašinātu savu redzesloku un ieklausīties gudros cilvēkos. Mūsu ģimenē vienmēr ir bijis pašsaprotami apspriest notikumus Latvijā un pasaulē un savu līdzdalību tajos. Tieši un netieši esmu sekojis, kā mans tēvs aizrāvās ar Sēlijas atdzimšanas ideju. Pēc viņa aiziešanas mūžībā jūtu pienākumu iesākto turpināt, un arī viedvieta “Gaismas vārti” ir daļa no šī turpinājuma. Kaut arī administratīvā reforma Sēliju ir sadalījusi vairākos novados, priecājos, ka valstiski tā ir atzīta par pilntiesīgu piekto vēsturisko zemi līdzās Kurzemei, Latgalei, Vidzemei un Zemgalei, un to ir izdevies atainot arī heraldiski ar karogu un ģerboni. Mēģinu būt noderīgs un atbalstīt Sēlijas attīstību gan kultūrtelpā, gan sabiedriskajā dzīvē. Ar domubiedru atbalstu jau četrus gadus decembrī, tēva dzimšanas dienas mēnesī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā organizējam konferenci – akadēmiķim Jānim Stradiņam veltītus zinātniskos lasījumus. Konferences mērķis ir turpināt zinātnes popularizēšanu sabiedrībā, aptverot dažādas nozares, un rosināt uz diskusiju. Starp citu, pirmo lasījumu tēma bija fokusēta tieši uz Sēlijas robežām laikā, telpā un sabiedrības apziņā. AICINĀM VISU RAKSTU LASĪT ŠEIT Zinātnes Vēstnesis. 2024. gada 29. jūlijs.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Dzemdību namu un citām Latvijas ārstniecības iestādēm ir uzsācis pētījumu “Instrumenta izstrādāšana un validēšana pēcdzemdību depresijas riska faktoru novērtēšanai”, kas tiek realizēts Valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu. Pētījuma mērķis ir radīt un validēt vienotu instrumentu savlaicīgai pēcdzemdību depresijas risku identificēšanai Latvijas populācijā. Tas tiks paveikts, adaptējot pasaulē plaši izmantoto Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu un papildinot to ar saociāldemogrāfiskiem un specifiskiem jautājumiem par jauno māmiņu pieredzi un veselību. Pētījums notiks V, IV, III un II līmeņa medicīnas iestādēs, kur tiks nointervētas 400 jaunās māmiņas. Intervijās iegūtie dati tiks anonimizēti un tos analizēs pētniecībā pieredzējuši epidemiologi un dzemdību speciālisti. Pētījuma rezultātā iegūsim Latvijai piemērotu un validētu Edinburgas pēcdzemdību depresijas anketu. Pētījuma vadošā eksperte un Stradiņa slimnīcas dzemdību speciāliste dr. Zane Krastiņa par pētījumu saka: “Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 10% līdz 20% sieviešu grūtniecības laikā un pēc dzemdībām piedzīvo psihiskus un uzvedības traucējumus, no kuriem visbiežāk novēro tieši pēcdzemdību depresiju! Latvijā ar šo diagnozi 2022.gadā pie speciālistiem nonākušas tikai 38 sievietes un mēs nezinām, cik sieviešu vēl būtu nepieciešama palīdzība. Instruments, kuru šobrīd validējam, palīdzēs identificēt iespējamus pēcdzemdību depresijas riskus, sievietei esot jau grūtniecības periodā. Tas ir ļoti nepieciešams, lai dzemdību speciālisti, ģimenes ārsti un citi kolēģi spētu savlaicīgi sniegt psiholoģisku vai medicīnisku palīdzību sievietēm un jaunajām māmiņām, kurām tas ir nepieciešams.” Ar pēcdzemdību depresiju saistītie riski un iespējamās sekas: atkārtotas depresijas epizodes dzīves laikā; bipolāri afektīvi traucējumi; paaugstināts kardiovaskulāro saslimšanu risks; traucēta mātes un bērna kontakta veidošanās; kavēta bērna fiziskā attīstība un augšana; paaugstināts psihisko saslimšanu (biežāk depresijas, ar trauksmi saistītu saslimšanu) risks bērnam; agresīva un vardarbīga uzvedība bērnam; sievietes pašnāvība; zīdaiņa pēkšņas nāves sindroms u.c. Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselības" apstiprinātā projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējums, kardiovaskulārās un onkoloģijas mirstības mazināšana pacientiem ar perifēro asinsvadu patoloģiju multidisciplinārā komanda” ietvaros. Projekta numurs: VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2023/3-0004. Projekta ietvaros tiek realizēti trīs apakšudevumi: 1) noskaidrot medicīniski novēršamas mirstības mazināšanas iespējas pacientiem ar kardiovaskulārajām saslimšanām; 2) veikt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošo novērtējumu ārstniecības iestādēs prioritārajās jomās (sirds-asinsvadu, onkoloģijas, māte-bērns) ņemot vērā sniegto pakalpojumu un speciālistu darba apjomu un citus kritērijus; 3) radīt un validēt instrumentu savlaicīgai pēcdzemdību depresijas risku identificēšanai Latvijas populācijā.                

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Dzemdību namu un Veselības inspekciju ir uzsācis pētījumu “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošais novērtējums ārstniecības iestādēs sirds-asinsvadu, onkoloģijas un mātes-bērna veselības jomās”, kas tiek realizēts Valsts pētījumu programmas ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu. Pētījuma mērķis ir izvērtēt stacionārajās ārstniecības iestādēs sniegtās veselības aprūpes kvalitāti un atbilstību vadlīnijām un identificēt veselības aprūpē esošos trūkumus sekojošās veselības aprūpes jomās: sirds un asinsvadu slimību ārstēšana, onkoloģija, mātes un bērna veselība. Pētījums notiks V, IV, III un II līmeņa medicīnas iestādēs, kur tiks izanalizētas 1500 Nacionālā Veselības dienesta nejaušināti atlasītas slimību vēstures. Medicīnas dokumentāciju analizēs pētniecībā pieredzējuši ārsti pēc iepriekš ekspertu izstrādātiem parametriem katrā jomā. Pētījuma rezultātā tiks identificēti veselības aprūpē nepieciešamie uzlabojumi un izstrādāti ieteikumi veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai katrā no trīs veselības aprūpes jomām. Pētījuma vadošais pētnieks profesors Andrejs Ērglis saka: “Šis pētījums pacientiem, ārstiem un valstij kopumā būs liels ieguvums. Pirmkārt, identificēsim un statistiski pierādīsim trūkumus trīs svarīgās veselības aprūpes jomās. Otrkārt, sagatavosim ieteikumus, kas būtu maināms un uzlabojams, lai šos trūkumus novērstu. Un, treškārt, sapratīsim, ko darām labi, jo gan mediķiem, gan pacientiem ir svarīgi apzināties ne tikai Latvijas veselības aprūpes trūkumus, bet arī kvalitātes. Datu analīzi veiks pieredzējuši ārsti, tāpēc pētījuma rezultāti kalpos kā vadlīnijas veselības aprūpes attīstībai tuvākā nākotnē.” Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselības" apstiprinātā projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējums, kardiovaskulārās un onkoloģijas mirstības mazināšana pacientiem ar perifēro asinsvadu patoloģiju multidisciplinārā komanda” ietvaros. Projekta numurs: VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2023/3-0004. Projekta ietvaros tiek realizēti trīs apakšudevumi: 1) noskaidrot medicīniski novēršamas mirstības mazināšanas iespējas pacientiem ar kardiovaskulārajām saslimšanām; 2) veikt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošo novērtējumu ārstniecības iestādēs prioritārajās jomās (sirds-asinsvadu, onkoloģijas, māte-bērns) ņemot vērā sniegto pakalpojumu un speciālistu darba apjomu un citus kritērijus; 3) radīt un validēt instrumentu savlaicīgai pēcdzemdību depresijas risku identificēšanai Latvijas populācijā.