Ieilgušas kaites novājina – smēkēšana kā zaļā gaisma koronavīrusam / veselam.la.lv


Statistikas dati liecina, ka vīrusu izraisītās elpceļu infekcijas bieži vien izraisa smagas komplikācijas pacientiem, kuri cieš no hroniskām sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimībām, cukura diabēta, ļaundabīgiem audzējiem.

Lai no tā izvairītos, saziņā ar savu ārstu jākontrolē saslimšanas, bet ārstniecības iestādes jāapmeklē tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Laiks atmest smēķēšanu

“Jo labāk kompensētas būs plaušu, sirds un asinsvadu un citas hroniskās slimības, jo mazāks nelabvēlīgas koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 norises risks. Ķīnas pieredze rāda, ka īpaši augsts tas ir hroniski obstruktīvās plaušu slimības pacientiem,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists profesors Alvils Krams.

Hroniski obstruktīvai plaušu slimībai jeb HOPS raksturīgs elpceļu iekaisums, kuru izraisa kaitīgo daļiņu jeb gāzu ilgstoša ieelpošana – visbiežāk smēķējot. Tādēļ sašaurinās elpceļi, tiek bojātas plaušu alveolas jeb gaisa maisiņi, samazinās gaisa plūsma un tiek traucēta skābekļa piegāde organismam.

“Pirmkārt, mazgāt rokas. Otrkārt, ievērot sociālo distancēšanos un divu metru attālumu vienam no otra. Treškārt, hronisku slimību, it īpaši bronhiālās astmas un hroniski obstruktīvās plaušu slimības gadījumā konsekventa ārsta rekomendāciju ievērošana, tostarp regulāra un pareiza medikamentu lietošana. Ceturtkārt, šis patiešām ir īstais brīdis, lai beidzot atmestu smēķēšanu!” iesaka profesors Alvils Krams. Kāpēc ir tik svarīgi atmest smēķēšanu, tas attiecas arī uz elektroniskajām cigaretēm?

Cigarešu dūmos ir 7000 vielu, no kurām vismaz 250 ir toksiskas, bet 70 kancerogēnas jeb audzējus izraisošas, nemaz nerunājot par brīvajiem radikāļiem, kuri nokļūst organismā ar katru ieelpoto cigaretes dūmu. “Nav neviena vesela smēķētāja, visiem elpceļos un plaušu audos ir iekaisums.

salīdzina speciālists. “Smēķētājiem novēro augstāku AKE-2 receptoru, ar kuriem saistās jaunais koronavīruss, ekspresiju uz šūnām. Kādā no interneta vidē rīkotajām konferencēm tika minēts fakts, ka Covid-19 pneimonijas gadījumā smēķētājiem nāves risks ir daudzkārt augstāks. Galu galā, smēķējot un pieliekot rokas pie mutes, ir iespējams inficēties. Tātad arī pirms smēķēšanas rokas 20 sekundes jāmazgā ar ziepēm.”

Uz hemodialīzi ar auto vai kājām

Medicīnas sabiedrības “Gaiļezers” nefrologs Māris Pļaviņš priecājas, ka arī ārkārtas situācijā nieru mazspējas pacientiem, kuru veselību un dzīvību uztur ar dialīzes jeb mākslīgās nieres palīdzību, pilnā apmērā pieejama aizstājterapija.

“Uz šīm procedūrām slimnīcā vai hemodialīzes centrā jāierodas tāpat kā līdz šim – noteiktajā laikā un vietā. Taču ļoti uzmanīgiem jābūt pa ceļam uz procedūru. Lai izvairītos no saskares ar citiem cilvēkiem, iesaku braukt ar personisko auto vai taksometru. Ja iespējams, ejiet kaut vai ar kājām, taču nevajag izmantot sabiedrisko transportu!

Tāpat jāievēro visi pārējie profilakses pasākumi,” iesaka nefrologs. Pacientiem ar akūtas respiratoras infekcijas simptomiem – paaugstinātu temperatūru, klepu un elpas trūkumu – pirms došanās uz nieru aizstājterapiju vispirms jāsazinās ar hemodialīzes centru, kura darbinieki ieteiks, kā rīkoties tālāk.

Citiem hronisku nieru slimību pacientiem svarīgākais ir turpināt lietot ārsta parakstītos medikamentus. Ja zāles beidzas, pa tālruni vai elektroniski jālūdz ģimenes ārstam vai nefrologam izrakstīt jaunu recepti. Atgādināsim, ka ar e-recepti zāles aptiekās var izņemt ne tikai pacients, bet arī viņa pilnvarota persona, par kuru e-veselības portālā ir attiecīga norāde.

“Ja pacientam nozīmētas injekcijas un viņš pieradis tās saņemt ģimenes ārsta praksē, to iespējams turpināt, tikai tagad iepriekš jāpierakstās pa telefonu, jo dzīvās gaidīšanas rindas veidošana pašlaik nav laba doma. Apmeklējiet ģimenes ārstu tikai pieraksta dienā un laikā, lai maksimāli izvairītos no kontakta ar citiem pacientiem. Tā rīkoties iesaka arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija,” piekodina Māris Pļaviņš.

Sekot līdzi sirds ­veselībai

Sirds mazspēja ir aktuāla problēma, it īpaši vecuma grupā virs 75 gadiem, kur no tās cieš ap 7% iedzīvotāju. Tā ir sekas kādai citai sirds slimībai, piemēram, arteriālai hipertensijai vai koronārajai sirds slimībai, ja tā netiek laikus diagnosticēta un ārstēta.

Ilgstoši paaugstināta asinsspiediena dēļ sabiezē sirds muskulis, rodas kreisā kambara hipertrofija, kas izraisa sirds ritma traucējumus un mazspēju – stāvokli, kad sirds muskulis nespēj sūknēt asinis atbilstoši organisma vajadzībām. Tās simptomi: pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu, elpas trūkums, nogurums un nespēks; paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

Tieši tādēļ viņiem ieteicams vakcinēties pret gripu, pneimokoku infekciju,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes kardioloģe Ginta Kamzola. Diemžēl no jaunā koronavīrusa infekcijas izraisītajām komplikācijām vakcīnas nepasargā, tādēļ pacientiem ar hronisku sirds mazspēju, tāpat kā ar citām hroniskām saslimšanām, šobrīd jābūt ļoti piesardzīgiem.