Kardiologs par sirdstrieku risku: vecumā izplatītāka, bet jauniem cilvēkiem – bīstamāka. Oskars Kalējs / Delfi.lv

Sirdstrieka jeb miokarda infarkts parasti tiek asociēts ar gados vecākiem cilvēkiem, un tas joprojām ir viens no biežākajiem miršanas iemesliem Latvijas iedzīvotāju vidū. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka 2017. gadā aptuveni 11 procentos gadījumu ar sirdstrieku bojā gājuši jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 59 gadiem. Turklāt statistika rāda, ka biežāk miokarda infarktu piedzīvo tieši vīrieši. Cēloņus tam, kāpēc sirdstriekas piedzīvo jauni cilvēki, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors un kardiologs Oskars Kalējs.

Kas ir miokarda infarkts?

“Miokarda infarkts nozīmē sirds muskuļa šūnu bojāeju,” skaidro kardiologs. Asinsvadu sienās sāk veidoties nosacīti uzkalni un arī bedres jeb aterosklerotiskās izmaiņas, kas veido sašaurinājumus līdz pat nopietniem plūsmas ierobežojumiem asinsplūsmai. Asinsvadam sašaurinoties, izmaiņas var kļūt riskantas un šie “uzkalni” plīst. Ja tā notiek, asinsvados izplatās trombotiskā masa, kas nosprosto asinsriti pilnīgi vai daļēji. “Miokarda šūnas tajā brīdī ieslēdz automātisko izdzīvošanas režīmu, lai saglabātu sevi, ierobežo darbību. Tātad pasliktinās sirds saraušanās, kopējā plūsma un cirkulācija,” atklāj kardiologs. Tālāk notiek sniega lavīnas fenomens – vēl vairāk pasliktinās plūsma un asins apgāde. Ja šūnām vairs nav resursu, tās iet bojā. Kalējs piemin, ka noslēgti asinsvadi ne vienmēr izraisa miokarda infarktu. Par miokarda infarktu izsakās tad, ja sirds muskuļa daļa ir gājusi bojā.

Jo labāka medicīna, jo cilvēki dzīvo ilgāk

Kalējs norāda, ka šobrīd sabiedrība paliek vecāka. “Mēs visi gribam dzīvot ilgi un vēlams normāli – jo labāka medicīna, jo cilvēki dzīvo ilgāk,” skaidro kardiologs. Viņš piemin, ka būtiski uzlabojusies arī diagnostika un palīdzības sniegšanas iespējas, tomēr eksistē arī paradokss – ja vecākam cilvēkam notiek kāda nelaime ar sirds muskuli, ņemot vērā, ka, visticamāk, kādas saslimšanas jau pamatā ir un šis nav pirmais notikums, viņa adaptācijas spējas šajos gadījumos ir labākas.

Savukārt aptuveni 40 procentos gadījumu jauniem cilvēkiem vecumā līdz 50 gadiem pirmā nopietnā kardiālā katastrofa ir arī pēdējā, jo adaptācijas mehānismi ir daudz mazāk izteikti, kardiologs atsaucas uz Amerikas Kardioloģijas koledžas (American College of Cardiology) un Pasaules sirds ritma asociācijas (Heart Rhythm Society) datiem. Izdzīvošanas iespējas jaunu cilvēku vidū, piedzīvojot akūtu miokarda infarktu, ir mazākas, jo miokards jeb sirds muskulatūra nav pieradusi kompensēt šādu izdzīvošanas režīmu, nav sastapusies ar pastāvīgām krīzes situācijām vai nav darbojusies hroniskā sistēmas apgādes badā.

Kardiologs uzsver, ka viens no mūsdienu medicīnas ieguvumiem ir palīdzības iespēju un diagnostikas uzlabošanās. Tādējādi ir arvien vairāk cilvēku, kurus var izglābt. “Tas ir visu sadarbības dienestu progresīvs solis. Šī iespēja “atgriezt cilvēkus” ir daudz vairāk uzlabojusies – tas ir tas ieguvums,” piebilst Kalējs. Tomēr viņš saskata arī trūkumus – liela daļa notikumu, piemēram, sirdstriekas jauniem cilvēkiem, notiek sabiedriskās vietās. Šiem un arī citiem, tai skaitā gados vecākiem cilvēkiem varētu daudz efektīvām palīdzēt, ja būtu iespēja laikus uzsākt atdzīvināšanas procesus. Kardiologs kā piemēru min Atlantas lidostu, kur ierīkoti aptuveni 22 automātiskie ārējie defibrilatori – medicīniskas ierīces, kuras spēlē izšķirošu lomu cilvēka veselības krīzes situācijās.

Tomēr tam ir arī otra puse – ne visi zina, kā pareizi jāsniedz palīdzība. Turklāt tam nepieciešami resursi, uz ko Kalējs atsaucas retoriski: “Bet cik izmaksā viena cilvēka dzīvība?” Viņš norāda, ka neviens nav pasargāts no nelaimes. Kardiologs piemin arī riska faktorus, kādi ir neskaitāmiem jauniem cilvēkiem, piemēram, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīga pārtika: “Te rodas tas, ka daļai cilvēku, kuri jau no mazotnes ir tendēti uz mazkustīgu dzīvesveidu, sāk pieaugt dažādi kardiovaskulārie riski jau no jaunības. Sports (tam nebūt nav obligāti jābūt profesionālā vai sacensību līmenī) ir lielisks līdzeklis, kā pasargāt sevi no dažādām kardiovaskulārām un ne tikai kardiovaskulārām problēmām, kā arī attālināt to brīdi, kad regulāras tabletes kļūst par ikdienas sastāvdaļu.”

Vēl viens aspekts ir ģenētiskais mantojums – arī tas var ietekmēt lielāku sirdstriekas risku jaunā vecumā. “Paraugāmies atpakaļ uz saviem senčiem – vai viņiem nav bijušas kādas agras saslimšanas. Ja paaudzēs kādi senči ir miruši jauni, novēroti agri diabēti, augsti asinsspiedieni, agrīni infarkti – tā ir zīme, par ko jāpiedomā,” skaidro Kalējs. Viņš uzsver, ka vienreiz apēsta karbonāde, nekā ļauna nenodarīs, tomēr problēmas rodas, ja trekna pārtika tiek gatavota un patērēta katru dienu.

Miokarda infarktu vīrieši piedzīvo biežāk

Kalējs apstiprina, Latvijā jaunākais cilvēks, kurš cietis no miokarda infarkta, bijis 21 gadu vecs vīrietis. Iemesli tam var būt dažādi – ģenētiski pārmantotas sirds un asinsvadu izmaiņas, kā arī tā saucamie “kokaīna infarkti”. Taujāts par to, kāpēc vīrieši biežāk piedzīvo miokarda infarktu, kardiologs norāda uz jēdzienu “neirohumorālā regulācija”. “Mūsos ir dažādas bioķīmiskas sistēmas un šīm bioķīmiskām sistēmām ir jābūt līdzsvarā.” Viņš piemin arī adaptācijas mehānismus, kas sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgi jau no dabas. Tāpat vīriešiem atšķiras regulācijas sistēmas, kā arī vairāk raksturīgi riska faktori, kas veicina sirdstrieku rašanos. Savukārt sievietes lielākā vecumā tiek pakļautas, piemēram, lielākam trombozes riskam.

Pārslodze dara savu

Savā stāstā dalās arī celtniecības jomā strādājošais Lauris Riekstiņš, kuram ir 41 gads. Viņš nav cietis no miokarda infarkta, bet gan asinsvadu aizsprostojumiem. Lauris atzīst, ka pie vainas ir lielās slodzes darbā un arī smēķēšanas ieradums. “Nebija tā, ka galīgi krīti gar zemi, bet vienkārši tāda sajūta kā sliktums. Aizbraucu uz slimnīcu – asinis necirkulē. Es domāju, kāpēc visu laiku kājas sāp, rokas tirpa – asinsrites nav,” viņš atklāj.

Vienā no asinsvadiem Laurim ielikts stents, lai uzlabotu cirkulāciju. Tomēr pastāv risks, ka aizsprostojumi veidosies citur. “Neviens nav pasargāts no tā jebkurā vecumā,” piebilst vīrietis, “Visiem jau kaut kas sāp, bet uzmanību nepievērš.” Lauris uzskata, ka pie vainas ir arī nekvalitatīva pārtika, kā arī ilgstošs sēdošs darbs. Pirms pieciem gadiem viņš no Īrijas atgriezies Latvijā, bet šobrīd vēlas piebremzēt ar slodzi darbā. “Nauda laimi nenes, tikai veselību bendē,” uzskata Lauris.