Dakteri, runājot par sirdskaišu iedzimtību, norāda, – svarīgi atcerēties, ka tā nav vecāku vaina, ja bērnam ir iedzimta sirdskaite. Lielākajā daļā gadījumu (aptuveni 90% gadījumu) cēlonis nav skaidri zināms. Sirdskaiti nosaka iedzimtība un vides ietekme kopumā. Bērna sirds veidojas pašā grūtniecības sākumā, pirmajās 10 nedēļās, kad sieviete, iespējams, vēl nezina par grūtniecību. Dažas vīrusu infekcijas, piemēram, masaliņas grūtniecības laikā var izraisīt augļa sirds anomālijas. Arī mātes diabēts palielina risku iedzimtai sirdskaitei. Sirdskaiti bieži sastop bērniem ar ģenētiskiem sindromiem, piemēram, Dauna un Tērnera sindromu. Zināms, ka smēķēšana, pārmērīga alkohola vai medikamentu lietošana var būt bērna sirdskaites cēlonis. Lielākajā daļā gadījumu cēloņi tomēr nav atrodami vecāku iedzimtībā vai rīcībā. Ārsti atzīmē, ka iedzimtas sirdskaites ir ļoti dažādas, un katra bērna gadījums var būt pilnīgi atšķirīgs.
Potēšana
Ļoti svarīgi, lai bērns ar iedzimtu sirdskaiti tiktu vakcinēts atbilstoši valsts noteiktajam vakcinācijas kalendāram, līdzīgi kā ikviens vesels bērns. Izņēmumi pieļaujami tikai akūtu saslimšanu gadījumos.
Kā attīstās bērns ar iedzimtu sirdskaiti
Bērna attīstība atkarīga no sirdskaites smaguma. Bērni ar iedzimtu sirdskaiti parasti ir normāli garīgi attīstīti, taču nereti mazuļi var sākt sēdēt un staigāt nedaudz vēlāk. Lielākā daļa bērnu ar iedzimtu sirdskaiti var apmeklēt normālu skolu un piedalīties visās ikdienas aktivitātēs. Bērni ar zilā tipa sirdskaiti reizēm sliktāk panes aukstu laiku. Bērniem, kuriem ir elpas trūkums, jāļauj atpūsties, kad tie noguruši. Bērni parasti paši izjūt savas iespējas un ierobežo pārmērīgu fizisku slodzi. Dažu sirdskaišu gadījumā (nozīmīga aortas stenoze, pulmonāla hipertensija, hipertrofiskā kardiomiopātija) vecākiem bērniem jāatturas no sacensībām un cīņas sporta veidiem. Tiem ieteicama vingrošana vai peldēšana (savu iespēju robežās – nepārspīlējot fizisku slodzi un nepiedaloties sacensībās).
Risks nākamajās grūtniecībās
Risks, ka vecākiem, kuriem ir bērns ar iedzimtu sirdskaiti, nākamajam bērnam arī būs sirdskaite ir aptuveni viens gadījums pret 50.
Ja kādam no vecākiem ir iedzimta sirdskaite, risks bērnam ir no sešiem līdz 10%, taču lielāka varbūtība, ka bērnam iedzims sirdskaite ir gadījumos, ja tāda ir mammai.
Izmeklējumi
Kardiologi norāda, ka mūsdienās iespējams pārbaudīt augļa sirdi, veicot augļa ehokardiogrāfiju, un tas jādara laikā no 14.līdz 18.grūtniecības nedēļai.
Lai noteiktu sirdskaites diagnozi, tiek veikti dažādi izmeklējumi. Troksnis un sirds ir skaņa, ko ārsts izklausa ar fonendoskopu un kas ir atšķirīga no normāliem sirds toņiem, arī dažādi trokšņi var būt raksturīgi dažādām sirdskaitēm. Bērnam ārsts veiks ehokardiogrāfiju-sirds ultrasonogrāfiju, kas sniedz iespēju apskatīt sirdi no iekšpuses, izvērtēt, kā darbojas sirds muskulis, vārstuļi. Ārsts var ieraudzīt defektus (caurumus) sirds kambaru vai priekškambaru starpsienā. Sirds formas un plaušu asinsrites izvērtēšanai tiek veikta rentgenogramma. Savukārt elektrokardiogrammu veic, lai izvērtētu sirdsdarbības ritmu, tā traucējumus.
Kāda saistība zobu higiēnai un sirdij?
Pacienti, kuri nerūpējas par zobiem un smaganām un kuriem attīstījies kariess, košļājot veicina baktēriju iekļūšanu asinīs. Tas ir īpaši bīstami bērniem ar iedzimtu sirdskaiti, jo var būt par cēloni endokardītam. Ir svarīgi rūpēties par bērna zobiem jau no mazotnes. Atturieties no saldu ēdienu un dzērienu došanas bērnam starp ēdienreizēm vai pirms gulētiešnas. Lietojiet fluoru saturošas zobu pastas un kārtīgi tīriet zobus divas reizes dienā (pēc brokastīm un vakariņām), īpaši vakaros pirms gulētiešanas. Zobu tīrīšana jāuzsāk, līdz ko bērnam parādījušies pirmie zobiņi. Regulāri apmeklējiet zobārstu (noteikti sāciet apmeklēt zobārstu līdz trīs gadu vecumam). Uzrādiet zobārstam endokardīta profilakses karti. Konsultējieties ar zobārstu vai ģimenes ārstu par fluora tablešu lietošanu bērnam.