Kā nepalaist garām sirds slimību, īpaši, ja smēķē / veselam.la.lv

Saskaņā ar “Eirobarometra” datiem par 2014. gadu Latvijā ikdienā smēķē ap 30% iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem. Taču tendence ir cerīga, jo divu gadu laikā, kas pagājuši kopš iepriekšējā pētījuma, pīpmaņu skaits mūsu valstī sarucis par 6%. Tas nozīmē, ka šā kaitīgā ieraduma izplatības ziņā Eiropas Savienības valstu vidū no pirmā trijnieka esam noslīdējuši līdz “godpilnajai” sestajai vai septītajai vietai, ko dalām ar tādu pīpmaņu zemi kā Ungārija. Pilnīgi iespējams, ka jaunie pretsmēķēšanas pasākumi vēl vairāk deldēs cigarešu draugu pulku.

Nebaida pat kājas amputācija

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģiskās infekcijas klīnikas ķirurģijas nodaļas vadītājam Jurim Nikolajenko ikdienā nākas saskarties ar smēķētājiem, kuriem ielaistas perifēro artēriju slimības dēļ jānoņem kāja. Asinsvadi tā nosprostojušies, ka apstājusies asinsrite un sākusies audu atmiršana – gangrēna. Kad pirksti vai pat visa pēda jau kļuvusi melna, vienīgais, uz ko pacients var cerēt, – kāju amputēs pēc iespējas zemāk. Ārsts novērojis, ka visbiežāk šāds liktenis piemeklē vīriešus pensijas gados ar ievērojamu smēķētāja stāžu.

Smēķēšana rada izmaiņas asinsvadu sieniņās, veicinot aterosklerotisko plāksnīšu veidošanos. Asinsvadi kļūst šaurāki vai pat slēdzas pavisam, un kādai ķermeņa daļai vairs pietiekamā daudzumā nepieplūst asinis. Ja asins apgāde pārtrūkst, audi pakāpeniski sāk atmirt. Daļai smēķētāju vairāk cieš galvas un kakla artērijas, tostarp miega artērija, radot insulta draudus, daļai – kāju (perifēro artēriju slimība) asinsvadi, vēl citiem – sirds artērijas, izraisot koronāro sirds slimību un miokarda infarktu.

Ja smēķē gados jauna sieviete, kas vienlaikus lieto arī hormonālās kontracepcijas līdzekļus, pieaug iespēja, ka kādu no asinsvadiem pēkšņi aizsprostos trombs. Trombs var izveidoties gan kāju dziļajos asinsvados, gan sirds vai smadzeņu asinsvados, bet retos gadījumos arī citās vietās, piemēram, acī, izraisot daļēju vai pat pilnīgu redzes zudumu.

“Pēkšņas sāpes, diskomforts krūtīs var liecināt par nepietiekamu asins un līdz ar to arī skābekļa piegādi miokardam – miokarda išēmiju. Daļai pacientu var būt arī netipiski simptomi, piemēram, sāpes rokā, žoklī, vēderā, pēkšņs elpas trūkums,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds un asinsvadu slimību klīnikas vadītājs Artis Kalniņš. Viņš norāda, ka visbiežāk ar akūtām sirds veselības problēmām slimnīcas uzņemšanas nodaļā nonāk 40 – 50 gadus veci vīrieši, kas daudz smēķē un nekontrolē savu svaru, asinsspiedienu un holesterīna līmeni.

“Ja parādījušies kādi sirds slimības simptomi, piemēram, sirds ritma paātrināšanās, vajag konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kurš izlems, kādi izmeklējumi nepieciešami. Laikus neatklāta un neārstēta sirds slimība, ko papildina veselībai kaitīgi ieradumi, var izraisīt ļoti nopietnas veselības problēmas, iespējams, pat ar neatgriezeniskām sekām,” atzīst kardiologs.

Viena cigarete, un ķirurga darbs vējā

“Mūsu slimnīcas telpās ir aizliegts smēķēt. Šo aizliegumu katrā nodaļā kontrolē medicīnas personāls. Taču regulāri jāsaskaras ar sabiedriskās kārtības pārkāpējiem smēķētājiem pie slimnīcas Konsultatīvās nodaļas ieejas un autobusu pieturas. Lai gan mūsu darbinieki tiem regulāri aizrāda, slimnīcai nav administratīvu pilnvaru sodīt smēķētājus, tādēļ rezultāti nav manāmi,” pastāstīja Liepājas Reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Viena lieta, kad dūmu uzvelk kāds no pacientu tuviniekiem, bet pavisam cita, kad to dara pacients, kas smagā stāvoklī ievietots slimnīcā. Ķirurgi stāsta neticamus gadījumus par nelaimē cietušajiem, kuriem pēc stundām ilgām sarežģītām operācijām izdevies veiksmīgi piešūt amputētos pirkstus, pēdas vai citas ķermeņa daļas. Taču viss ārstu darbs izrādījies veltīgs, jo pirmais, ko pacients paveicis, atjēdzies no narkozes, – izgājis uzpīpēt. Smēķēšana tiešā veidā ietekmē asinsvadus – tie saraujas, kas būtiski ietekmē apkārtējo audu apgādi ar asinīm. Īpaši kaitīgi tas ir tad, ja operācijas laikā sašūti asinsvadi. Smēķēšana kavē arī citu brūču, piemēram, trofisko čūlu, dzīšanu un lauztu kaulu vai pārrautu saišu saaugšanu.

“Pirmkārt, smēķējošiem pacientiem ilgāk dzīst brūces, tādēļ arī šuves pēc operācijas tiek noņemtas vēlāk nekā nesmēķētājiem. Otrkārt, veicot sarežģītas operācijas, komplikāciju, piemēram, trombožu risks ir daudz lielāks. Smēķēšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi ne tikai uz audu apgādi ar skābekli, bet arī asinsriti sīkajos asinsvados un to reakcijām. Tieši tādēļ, gatavojoties mikroķirurģiskai operācijai, vismaz mēnesi pirms tam jāpārtrauc smēķēt,” uzsver plastikas ķirurgs Olafs Libermanis.

Kaitīgais ieradums turklāt samazina arī skābekļa daudzumu asinīs, kas var radīt grūtības ar elpošanu operācijas laikā. Tāpēc pacientiem iesaka atturēties no smēķēšanas dažas nedēļas pirms un pēc operācijas vai vismaz samazināt izsmēķēto cigarešu skaitu un pēdējo izpīpēt – kā nu kurā klīnikā noteikts – 2 – 12 stundas iepriekš.