Šūnu terapija nemitīgi attīstās – norāda pētnieki un ārsti visā pasaulē. Latvijā vairāki simti pacientu jau ir saņēmuši šūnu terapiju, taču nabassaites cilmes šūnas mūsu valstī vēl netiek izmantotas. Tomēr daļa vecāku izvēlas saglabāt savu jaundzimušo mazuļu nabassaites cilmes šūnas un noglabāt tās speciālās cilmes šūnu bankās, lai nepieciešamības gadījumā tās izmantotu sava bērna vai tuvinieku ārstēšanā. Skaidrojām, vai šūnu terapija patiešām ir brīnumlīdzeklis, kas spēj atrisināt visu, vai arī pašlaik tā tomēr vēl ir tikai pētījumu stadijā.

Attīstīta kaula smadzeņu cilmes šūnu pētniecība

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons norāda, ka cilmes šūnu izpēte Latvijā notiek jau teju desmit gadu un šo gadu laikā vairāki simti pacientu ir saņēmuši šūnu terapiju.

“Mēs strādājam ar kaula smadzeņu molekulārajām šūnām, līdz ar to pats pacients, kurš saņem šīs šūnas, ir arī donors. Šo materiālu var paņemt jebkurā pacienta dzīves posmā, kad rodas tāda nepieciešamība. Šūnas tiek paņemtas, izmantojot kaulu smadzeņu punkciju. Ar speciālu instrumentu kaulu smadzenes tiek paņemtas no iegurņa kaula. Ortopēds veic šo procedūru aptuveni 15 minūšu laikā, bet mēs vēlāk sākam strādāt ar iegūto paraugu,” stāsta Šūnu transplantācijas centra vadītājs.

Viņš norāda, ka kaulu smadzeņu šūnu terapija pašlaik Latvijā visvairāk tiek izmantota kardioloģijā un ortopēdijā. Runājot par nabassaites cilmes šūnām, Ēriks Jakobsons norāda, ka sākotnēji uz nabassaites cilmes šūnu banku darbību Latvijā raudzījās daudz pozitīvāk. Šūnu transplantācijas centrā vismaz pagaidām tās pētītas netiek.

“Tā ir katra paša izvēle – saglabāt nabassaites cilmes šūnas vai tomēr ne. Arī vienam no maniem bērniem savulaik tika paņemtas nabassaites cilmes šūnas un noglabātas, bet pirms pāris gadiem nolēmām tās ziedot pētniecībai. Pašlaik nabassaites cilmes šūnas pārsvarā tiek izmantotas dažādu asins vēžu ārstēšanā, taču arī tā nav pamatmetode, bet tiek izmantota kā papildu deva tajā gadījumā, ja ir šūnu saderība ar to saņēmēju. Jāsaprot, ka paņemtais paraugs nav liels, līdz ar to tehniski dažādu slimību ārstēšanai to varētu arī nepietikt. Latvijā šo metodi šobrīd vēl neizmanto,” skaidro Ēriks Jakobsons.

Viņš arī norāda, ka Latvijā tuvākā vai tālākā nākotnē būtu jāizveido publiskā nabassaites cilmes šūnu banka, kas ļautu tās izmantot nepieciešamības gadījumā. Jakobsons norāda, ka pašlaik nabassaites cilmes šūnu paraugi Latvijā ir ierobežotā daudzumā – tie varētu būt aptuveni seši tūkstoši, un nav iespējams apgalvot, ka tuvākā vai tālākā nākotnē šo šūnu izmantojums Latvijā būs iespējams.

Nabassaites cilmes šūnu transplantācijas Latvijā vēl nenotiek

LYL BioBank, kas pārstāv lielāko privāto nabassaites cilmes šūnu banku Apvienotajā Karalistē, vadītāja Zane Roga uzskata, ka situācija Latvijā uzlabosies un nabassaites cilmes šūnu izmantošana ārstēšanā kļūs biežāka: “Uz rokas pirkstiem ir skaitāmas tās Latvijas ģimenes, kas līdz šodienai ir atļāvušās izmantot sava mazuļa cilmes šūnas ārstnieciskos nolūkos. Iemesls ir transplantācijas augstās izmaksas ārpus mūsu valsts robežām. Lai šo pakalpojumu padarītu pieejamu, mūsu banka radīja garantijas fondu, kas apmaksās mazuļa ārstēšanas procesu, ja tāda nepieciešamība būs. Cilmes šūnu izmantošana ir standartterapija tādu saslimšanu ārstēšanā kā dažādas leikēmijas formas, ļaundabīgi audzēji, piemēram, neiroblastoma, limfomas, anēmijas, asins vēzis, smags kombinēts imūndeficīts, kaulu smadzeņu vēzis, piemēram, mieloma,” stāsta Zane Roga.

Viņa norāda, ka cilmes šūnu paņemšana no nabassaites asinīm un audiem ir vienkārša procedūra, kas noris, tiklīdz mazulis ir piedzimis: “Procedūra nav nedz sāpīga, nedz kaitīga mazulim un mammai. Uzreiz pēc tam paraugi tiek ievietoti transportēšanai paredzētā konteinerā un nogādāti laboratorijā, kur tiem veic pārbaudes un atbilstību. Vēlāk šūnas tiek sasaldētas un saglabātas.”

Interese pieaug

Cilmes šūnu banka ir Latvijā vecākā šī pakalpojuma nodrošinātāja, un tās pārstāve Inese Bolmane stāsta, ka kopumā sabiedrība kļūst izglītotāka, informācijas apritei noritot straujāk, arī interese par pakalpojumu – cilmes šūnu saglabāšanu – pieaug.

“Iespēja saglabāt cilmes šūnas cieši saistīta ar zināšanām un ekonomisko situāciju ģimenēs, kas pakāpeniski uzlabojas gadu gaitā. Latvijā apmēram 0,2 procenti cilvēku izvēlas šo pakalpojumu. Patlaban tūkstošiem vecāku visā pasaulē izmanto šo vienas vienīgās reizes iespēju. Ja runājam par Latviju, esam tik maza populācija, ka nopietnus statistikas datus vispār nevaram iegūt, jārunā vismaz Eiropas kontekstā. Polijā, kur atrodas mūsu māteskompānija, no katrām 10 transplantācijām četrās tiek izmantotas ģimenes bankā noguldītās šūnas. Runa ir par sarežģītām slimībām un tehnoloģijām, kas būtu iespējamas arī Latvijā, bet tam nepieciešams valsts atbalsts. Retrospektīvi skatoties, arī Latvijā ir bijušas situācijas, kad šāda ārstēšanas metode būtu bijusi noderīga, un pēdējos gados arvien biežāk iespējams meklēt ārstēšanās iespējas citu valstu klīnikās,” situāciju Latvijā skaidro Inese Bolmane.

Cilmes šūnu bankām ir jābūt akreditētām

Cilmes šūnu bankas klientu nabassaites šūnas tiek uzglabātas Polijā Polski Bank Komorek Macierzysych bankā, kas ir viena no piecām bankām Eiropā, kurai piešķirts Amerikas Asins banku asociācijas sertifikāts, kas nodrošina stingrāko kvalitātes standartu ievērošanu visā pasaulē.

Savukārt LYL BioBank klientu cilmes šūnas tiek uzglabātas Future Health Biobank, kas ir visvairāk akreditētā laboratorija pasaulē. Akreditāciju esamība ne tikai norāda uz pakalpojumu augsto kvalitāti, bet arī nodrošina iespēju glabātās cilmes šūnas pārsūtīt uz vadošajiem transplantācijas centriem jebkurā pasaules malā, kad tās ģimenei būs nepieciešamas. Abu uzrunāto cilmes šūnu banku pārstāves norāda, ka, cilvēkiem izvēloties šo pakalpojumu, noteikti vajadzētu vērsties akreditētā iestādē, jo akreditācija garantē, ja būs vajadzība pēc cilmes šūnu izmantošanas, klīnika, kurā to paredzēts darīt, neveiks procedūru ar materiālu, kas nav atbilstoši noņemts, uzglabāts un transportēts.