Komentējot satraukumu, kas radies jaunās infekciju slimības – Ebolas vīrusa – izplatīšanās dēļ, Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate norādīja, ka tā vietā, lai satrauktos par saslimstību, kuras dēļ potenciāli varētu mirt aptuveni viens cilvēks gadā, Latvijā ir jācīnās ar labi zināmām un izplatītām slimībām, kuru dēļ ik dienas Latvijā mirst aptuveni 40 cilvēki.

Šodien notikušajā Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatas prezentācijā Šmate uzsvēra, ka Latvijā joprojām cilvēki visbiežāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām – 2013.gadā no asinsrites sistēmas slimībām nomira 812 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šādu nāves cēloņu kopskaits nedaudz, bet tomēr pieaudzis.

Tāpat diagnoze – ļaundabīgais audzējs – pērn Latvijā bija katram piektajam mirušajam. Tomēr, kā norādīja Šmate, pieaudzis to pacientu skaits, kuriem ļaundabīgo audzēju izdodas diagnosticēt vēl tā pirmajā vai otrajā stadijā, tādējādi atvieglojot cilvēku ārstēšanu. Vēža pirmajās stadijās pie ārsta vēršas aptuveni puse slimnieku, kas ir divreiz vairāk nekā pirms vairākiem gadiem.

Saslimstība ar onkoloģiskām slimībām ir stabila ar nelielu ikgadēju pieaugumu, jau ceturto gadu pēc kārtas tā pārsniedz 11 000 jaunus saslimšanas gadījumus. Latvijā saslimstība ar onkoloģiskām slimībām ir līdzīga kā vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs – 2011.gadā vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs saslimstība bija 567 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā 2013.gadā tie bija 576,3 gadījumi, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, un nedaudz augstāka nekā vidēji Eiropas reģionā.

Statistika liecina, ka ir samazinājies iedzīvotāju ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem – salīdzinājumā ar 2012.gadu apmeklējumu skaits sarucis par aptuveni 1,5 miljoniem – ambulatoro apmeklējumu skaits 2013.gadā pie ārstiem – 12 755 995. Šādus rādītājus Šmate raksturoja kā sliktus, jo pie ārstiem svarīgi vērsties jau ar sākotnējiem slimību simptomiem, nevis gaidīt, «kamēr pie ārsta atvedīs ar ātro palīdzību». Tādējādi palielinās to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama stacionāra aprūpe.

Pērn samazinājies arī hospitalizāciju skaits – 2013.gadā hospitalizācija bija nepieciešama aptuveni 18,7% iedzīvotāju.

Hospitalizāciju kritums ir vērtējams pozitīvi, tomēr Šmate uzsvēra, ka nereti cilvēki mirst, pat nenonākot slimnīcā.

Kā liecina pērnā gada statistika, samazinājies arī ārējo nāves cēloņu skaits – no tādiem 2013.gadā bojā gāja aptuveni 8,9% iedzīvotāju. Turklāt, kā norādīja Šmate, ja nebūtu notikusi pērnā gada novembra traģēdija Zolitūdes veikalā «Maxima», procents būtu vēl mazāks.

Izplatītākais ārējais nāves iemesls ir tīšs paškaitējums – pašnāvības. Tādā veidā dzīvību pagājušajā gadā zaudēja aptuveni 1,7% iedzīvotāju. Kā uzsvēra neirologs Andrejs Millers, pašnāvības visbiežāk veic tieši vīrieši. Tāpēc būtu nepieciešams pievērst uzmanību ne tikai vīriešu fiziskās veselības, bet arī garīgās un emocionālās veselības stāvoklim. Tomēr, kā liecina dati, pašnāvību skaits 2013.gadā bija mazākais pēdējo astoņu gadu laikā.

Visretāk cilvēki zaudē dzīvību vardarbības dēļ.

Latvijā 2013.gadā praktizēja 6624 ārsti, kas ir aptuveni 33,1 ārsts uz 100 000 iedzīvotājiem – šie rādītāji ir auguši, salīdzinot ar pēdējo trīs gadu datiem. Tomēr, kā norādīja Šmate, ārstu vidējais vecums ir diezgan augsts. Turklāt jauno ārstu pagaidām nav tik daudz, lai nākotnē aizvietotu pensionējušos ārstus, īpaši ņemot vērā faktu, ka pensijas vecumu sasniegušo ārstu īpatsvars ir aptuveni 16,5%.

2013.gadā pieauga dzemdību skaits – tādu pērn bija 20 094, pārsniedzot 2002.gada rādītājus. Visbiežāk dzemdē sievietes vecumā no 20 līdz 29 gadiem. Tomēr pieaudzis arī to sieviešu skaits, kuras izvēlas dzemdēt arī pēc 39 gadu vecuma. Šmate uzsvēra, ka pozitīva ir tendence, ka samazinās to jauno meiteņu skaits, kuras dzemdē līdz 17 gadu vecumam.

Pozitīvi vērtējama arī zīdaiņu mirstības samazināšanās – tā ir zemākā pēdējo 13 gadu laikā.