Augustā spēkā stāsies Ministru kabineta noteikumi “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei”, ar kuriem iecerēts veicināt agrīnu veselības risku noteikšanu un novēršanu. Pērn sirds un asinsvadu slimību dēļ miruši 15 838 cilvēki, un šīs kaites ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā.

Saskaņā ar 24. jūlijā apstiprinātajiem MK noteikumiem “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei” papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pie ģimenes ārsta pacientam 40, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā vienu reizi tiks novērtēts sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE metodei. Pirms tam paredzēts veikt arī sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa asinīs noteikšanu, kā arī sirds un miega artēriju auskultāciju.

Vadoties no iegūtā sirds un asinsvadu saslimšanu riska novērtējuma, ģimenes ārsts organizēs pacientam papildu nepieciešamos izmeklējumus – elektrokardiogrammu, ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju.

Papildus izstrādātas arī detalizētas rekomendācijas pacientu aprūpei un terapijai, ņemot vērā noteiktos riskus – pacienta dzīvesveida paradumu maiņai, nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentozajai terapijai, kardiologa konsultācijai un turpmākajai uzraudzībai pie ģimenes ārsta.

Pacientiem, kurus profilaktiskās apskates rezultātā ģimenes ārsts nosūtīs izmeklējumu veikšanai vai uz konsultāciju pie speciālista, saskaņā ar MK noteikumiem šie pakalpojumi jānodrošina savlaicīgi (laika periodā, skaitot no dienas, kad pacients vērsies ārstniecības iestādē):

• elektrokardiogrammu – trīs mēnešu laikā vai viena mēneša laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku;
• ehokardiogrāfiju – sešu mēnešu laikā vai trīs mēnešu laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku;
• miega artēriju ultrasonoskopiju – sešu mēnešu laikā vai trīs mēnešu laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku;
• veloergometriju – trīs mēnešu laikā;
• speciālista (kardiologa, asinsvadu ķirurga) konsultāciju – viena mēneša laikā, ja pacientam ir noteiktas indikācijas pakalpojuma saņemšanai.

Jāievēro, ka jaunā kārtība veselības aprūpes pakalpojumiem sirds un asinsvadu slimību profilaksei neattiecas uz augsta un ļoti augsta riska pacientiem. Šiem slimniekiem jau tiek nodrošināta veselības aprūpe atbilstoši medicīniskām indikācijām un nav lietderīgi profilakses ietvaros konstatēt jau zināmu saslimšanu.

Saskaņā ar noteikumiem augsta un ļoti augsta riska grupā ir pacienti ar šādām kaitēm:

• kardiovaskulāra slimība ar kādu no noteikumos uzskaitītām pazīmēm;
• pirmā vai otrā tipa cukura diabēts;
• smaga vai mērena hroniska nieru slimība;
• ģimenes jeb primāra hiperlipidēmija.

Sirds un asinsvadu slimību profilakses programmas realizācijai šā gada otrajā pusgadā atvēlēts finansējums 2 miljonu eiro apmērā, 2019. gadā – 2,6 miljoni eiro, 2020. gadā – 3,2 miljoni eiro. Kā preses brīfingā skaidroja veselības ministre Anda Čakša, šajās izmaksās iekļauta arī papildu samaksa ģimenes ārstiem par pacientu profilaktisko apskati, kā arī papildu līdzekļi izmeklējumu veikšanai.

Kā teikts Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu anotācijā, līdz ar sirds un asinsvadu slimību profilakses programmas ieviešanu, ģimenes ārstiem nedaudz palielināsies administratīvais slogs. Taču, ņemot vērā, ka arī līdz šim, lai arī ne pēc vienotas metodikas, ģimenes ārsti tāpat veica pasākumus iedzīvotāju sirds un asinsvadu saslimšanu diagnostikai un ārstēšanai, tādējādi administratīvā sloga palielinājums vērtējams kā neliels,” secināts dokumentā.

Jāpiebilst, ka Veselības ministrija turpina darbu pie vienota normatīvā akta izstrādes, lai noteiktu Veselības aprūpes finansēšanas likumā iekļautajam deleģējumam atbilstošu veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Tāpēc aprakstītie MK noteikumi zaudēs spēku līdz ar vienotā regulējuma pieņemšanu. Tomēr ministrija sola, ka noteiktie sirds un asinsvadu slimību profilakses principi saglabās spēku, jo tie tiks iekļauti topošajā vienotajā normatīvajā aktā.