No lasītāja vēstules: “Nesen internetā tika izplatīta kāda vēstule ar lūgumu palīdzēt. Tajā rakstīts: “Es nekad nebūtu domājis, ka dažās dienās visa mana dzīve sagriezīsies kājām gaisā. Viss sākās pēkšņi un ātri. Īsā laika posmā četras reizes kļuva slikti ar sirdi, kaut gan iepriekš par to nebiju sūdzējies. Un katru reizi ātrā palīdzība un slimnīca. Man tika noteikta diagnoze – dilatācijas kardiomiopātija. Tā ir neārstējama sirdsslimība, ar kuru var tikai censties sadzīvot. Bieži vienīgā cerība ir sirds transplantācija. Prognozes? Divas trešdaļas slimnieku ar šo slimību nenodzīvo ilgāk par pieciem gadiem, bet smagākā formā – pat gadu. Ir smagi to rakstīt un vēl smagāk apzināties un pieņemt. Es vēl nespēju pieņemt šo faktu, es tikai ļoti gribu dzīvot. Man tiešām ir grūti, jo nevaru ne mirkli par to nedomāt…” Vai, lūdzu, savā žurnāla varat izskaidrot, kas ir šī sirds kaite, un vai tā tiešām var piemeklēt pilnīgi negaidot?”

Cilvēka sirds ir dobs, muskuļots dūres lieluma orgāns, kas darbojas kā sūknis, nodrošinot asinscirkulāciju organismā. Sen zināma ir patiesība, ka par savu sirdi jārūpējas, savukārt, ja ar ir kādas problēmas, svarīgi ieklausīties profesionāļu ieteikumos un tos izpildīt. Sirds slimības ir izplatītākais nāves iemesls pasaulē – ik gadu no sirds un asinsvadu slimībām mirst miljoniem cilvēku, no kuriem daudzi ir darbspējīgā vecumā. Arī Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības iemesls. Dilatācijas kardiomiopātija ir viena no bieži sastopamām sirds problēmām.

Vaina sirds muskulī

Kardioloģe Ginta Kamzola skaidro: kardiomiopātijas ir sirds muskuļu slimības. Pamatā tās ir četru veidu – dilatācijas, hipertrofiska, restriktīva un labā kambara aritmogēna kardiomiopātija. Visbiežāk sastopama dilatācijas kardiomiopātija: sirds muskulis, īpaši kreisais kambaris, paplašinās, orgāna spēja sūknēt asinis samazinās un attīstās sirds mazspēja. Savukārt hipertrofiskas kardiomiopātijas gadījumā sirds muskuļu sieniņas ir sabiezinātas bez cita acīm redzama iemesla. Hipertrofiskas kardiomiopātijas gadījumā var attīstīties dažādi, arī dzīvībai bīstami sirds ritma traucējumi. Restriktīva kardiomiopātija sastopama retāk – šajā gadījumā miokards jeb sirds muskulis nav tik elastīgs un kreisajam kambarim ir grūtības uzpildīties, pārslodzes dēļ paplašinās priekškambari.

Var pat nenojaust

Dilatācijas kardiomiopātija visbiežāk (aptuveni 30% gadījumu) ir ģenētiski pārmantota saslimšana. Precīzāk, pacientiem ir pārmaiņas gēnos, kas kodē dažādus proteīnus, kuriem ir noteikta loma sirds muskuļu kontrakcijās. Dažos gadījumos kreisā kambara paplašināšanās jeb dilatācija var attīstīties arī citu iemeslu dēļ, teiksim, pēc pārciestām vīrusinfekcijām vai ja ir vairogdziedzera problēmas – hipertireoze jeb pastiprināta tā darbība. Tomēr tie ir sekundāri iemesli.

Primāra dilatācijas kardiomiopātija, kuras pamatā ir ģenētiskas pārmaiņas, var tikt konstatēta, jau bērniņam piedzimstot, bet sirds muskuļi mēdz paplašināties arī pakāpeniski, gadu gaitā. “Kamēr slimība nav sākusi izpausties ar simptomiem – elpas trūkumu, ātru nogurdināmību, tūsku, straujāku pulsu –, pacients pie ārsta parasti nevēršas. Tas nozīmē, ka var mierīgi dzīvot, par savu slimību pat nenojaušot,” skaidro kardioloģe. “Ja ģimenē kādam ir šī saslimšana, nereti pie diagnozes var nonākt pirms simptomu parādīšanās, mērķtiecīgi veicot izmeklējumus un pārbaudot sirdi.”

Vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kam dilatācijas kardiomiopātija nav iedzimta, sirds dobumu paplašināšanās iemesls visbiežāk ir pavisam cits, piemēram, priekškambaru mirdzaritmija vai undulācija (sirds ritma traucējumi), varbūt arī kambaru ritma traucējumi. Parasti šādos gadījumos pacients vēršas pie ārsta saistībā ar aritmiju, neregulāru sirdsdarbību. Veicot papildu izmeklējumus, tiek konstatēts, ka pacientam ir paplašināti sirds dobumi.

Vajadzīga ehokardiogramma

Parastā elektrokardiogramma, uz kuru norīko ģimenes ārsts, aizdomas par dilatācijas kardiomiopātijas diagnozi, visticamāk, neradīs. To pietiekami precīzi ļauj noteikt ehokardiogramma – izmeklējums ar ultraskaņu sirds anatomijas un funkcijas izvērtēšanai. Nepieciešamības gadījumā veic arī datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.

Gaidāmā mazuļa sirdij tiek pievērsta uzmanība jau grūtniecības laikā – nepieciešamības gadījumā topošajām māmiņām izdara augļa ehokardiogrammu. Konstatējot pārmaiņas, pēc piedzimšanas bērnam atkārtoti veic ehokardiogrammu.

Jāiemācās sadzīvot

“Ja ir dilatācijas kardiomiopātija, padarīt to par neesošu nav iespējams. Ar to jāiemācās sadzīvot,” akcentē ārste Gunta Kamzola. Ja pacients ievēro režīmu un lieto zāles, turpmāku stāvokļa pasliktināšanos var ja ne gluži novērst, tad vismaz aizkavēt.

Neārstējoties slimība var izraisīt nopietnu sirds mazspēju, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Runājot par ieteicamo dzīves un darba režīmu, viss atkarīgs no tā, kādā stadijā slimība atklāta, kāda ir sirds funkcija. Slimības gadījumā sirds muskuļa pārmaiņas var būt no vieglām līdz ievērojamām. Dzīves un darba režīms atkarīgs no sirds mazspējas simptomiem un no muskuļa pārmaiņu lieluma. Ja pacientam sirds mazspējas simptomu nav un ehokardiogramma uzrāda tikai paplašinātu sirds muskuli ar nedaudz samazinātu funkciju, var turpināt ikdienas aktivitātes un arī strādāt, taču noteikti jālieto medikamenti. Savukārt, ja sirds mazspēja ir izteikta, viss atkarīgs no veicamā darba apjoma. Lielas slodzes, pārslodzes nav ieteicamas.

Dilatācijas kardiomiopātijas, tāpat kā jebkuras sirds slimības, gadījumā liela nozīme ir pareizam uzturam, nepieciešamas arī mērenas fiziskās aktivitātes. Noteikti nevajadzētu smēķēt. Par daudz alkohola var pasliktināt slimības gaitu, it īpaši, ja tā lietošana ir varbūtējais kardiomiopātijas iemesls.

Jāuzmana arī asinsspiediens un holesterīna līmenis.

Bez medikamentiem neiztikt

Pēc kardioloģes teiktā, nav speciālu medikamentu tieši dilatācijas kardiomiopātijai. Pacientam parasti izraksta zāles sirds mazspējas ārstēšanai. Katrā no medikamentu grupām ir zāles, kas iekļautas valsts kompensējamo preparātu sarakstā. Izmaksas to iegādei tiek segtas izmaksas 75% apmērā.

Ja slimība laikus atklāta un pacients lieto ārsta ieteiktos medikamentus, pēc dakteres Kamzolas teiktā, ar dilatācijas kardiomiopātiju var nodzīvot pat 20–30 gadu.

Smagos gadījumos ar izteiktiem sirds mazspējas simptomiem vienīgais risinājums tik tiešām var būt sirds transplantācija. Ja sirgstošais uzņemts gaidītāju rindā, tā var pienākt pēc nedēļas, bet tikpat labi varbūt jāgaida gadu un vairāk, pat piecus gadus. Lai sagaidītu iespējamo donora orgānu, sirds darba atvieglošanai sevišķi izteiktas mazspējas gadījumā izmanto mehāniskas palīgcirkulācijas ierīces. Ja pacientam ir vadīšanas traucējumi un mehāniska disinhronija, var tikt implantēta sirds resinhronizācijas iekārta.

Ieteikumi, kas jāņem vērā

Ginta Kamzola iesaka: ja cilvēks jūt pastiprinātu, neizskaidrojamu nogurumu, nedrīkst tam nepievērst uzmanību – jāapmeklē vismaz ģimenes ārsts, lai varētu veikt turpmākas pārbaudes. Nogurums raksturīgs daudzām saslimšanām. Ārsts, uzklausījis pacienta sūdzības, ieteiks sirds vai citus izmeklējumus. Ja ir aizdomas, ka nogurums tomēr saistāms ar sirdi, pacientam tiks ieteikti papildu izmeklējumi – elektrokardiogramma, jau minētā ehokardiogramma, iespējams, slodzes tests, kas visbiežāk būs veloergometrija, arī pilna asinsaina.

Atsevišķos gadījumos nepieciešams noteikt vairogdziedzera hormonus.

Izmeklējumus ārsts izvēlēsies atkarībā no tā, kas pacientu traucē visvairāk.

36,6 °C konsultante GINTA KAMZOLA, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe