Medijos

Pulmonālo hipertensiju atklāj vēlu. Andris Skride / nra.lv

KOPĀ. Rīgas Pašvaldības policijas ūdenslīdēji Pasaules Pulmonālās hipertensijas dienā ir kopā ar pulmonālās hipertensijas pacientiem. No Daugavas dzelmes viņi izvilka lādi, kurā atradās Pulmonālās hipertensijas biedrības karogs, ko pacienti un draugi simboliski nesa gājienā cauri Vecrīgai

Pulmonālā hipertensija attīstās ļoti ātri, un, ja laikus neuzsāk ārstēšanu, cilvēkam var būt atlicis dzīvot vien piecus gadus. Latvijā pašlaik reģistrēti 123 pieaugušie pacienti ar pulmonālo hipertensiju un slimība atklāta arī divdesmit bērniem.

Atzīmējot Pasaules Pulmonālās hipertensijas dienu, pacienti un ārsti kārtējo reizi aktualizē šo grūti diagnosticējamo slimību, jo tai nav specifisku simptomu, taču, tieši laikus to atklājot, pacientam ir izredzes saņemt palīdzību. Slimības laikus diagnosticēšana joprojām ir liela problēma Latvijā, jo, kā Neatkarīgajai stāsta Stradiņa slimnīcas kardiologs, pulmonālās hipertensijas speciālists Andris Skride, vismaz pusē gadījumu pacienti pie viņa atnāk ar draugu un paziņu ieteikumu pārbaudīt veselību, nevis ar ārstu norīkojumu. «Ģimene, draugi ir dzirdējuši par šādu slimību, lasījuši un iesaka vērsties pie speciālista, jo pamanījuši tieši tās slimības pazīmes, par kurām mēs daudz runājam sabiedrībā, raksturojot pulmonālās hipertensijas būtību, taču arī mediķiem būtu jāatpazīst retās slimības simptomi un jādod saviem pacientiem iespēja saņemt ārstēšanu.»

Šogad noteikti daudz iedzīvotāju un viesi pamanīja rosību Daugavas krastmalā, kur Rīgas Pašvaldības policijas ūdenslīdēji upes dzelmē meklēja pazudušo lādi. Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Ieva Plūme norāda, ka ūdenslīdēji dzelmē elpo ar skābekļa aparātu un tas ir līdzīgi tam, kā ikdienā jādzīvo daudziem pulmonālās hipertensijas pacientiem, kuri nevar paelpot slimības dēļ. Ūdenslīdēju atbalsts ir simbolisks.

Atklāj novēloti

Pulmonālās hipertensijas dienā Rīgā biedrība vāca ziedojumus Veselības un apmācību nometnei pulmonālās hipertensijas pacientiem (dienas laikā tika savākti 160 eiro). Biedrība ik gadu 30 līdz 40 cilvēkiem rīko nometni, kurā sniedz atbalstu ģimenēm ar bērniem, kam ir īpašas vajadzības, mazturīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ar invaliditāti. Ieva Plūme Neatkarīgajai stāsta, ka Latvijā reģistrēti 123 pacienti ar pulmonālo hipertensiju, sievietes šī slimība skar biežāk – 73 procenti pacientu ir tieši sievietes. «Diemžēl pārsvarā visi konstatētie gadījumi tiek diagnosticēti jau ar trešās un ceturtās pakāpes sirds mazspēju, ceturtā klase ir pēdējā un visbīstamākā,» norāda I. Plūme. Pēc aplēsēm par slimības izplatību sabiedrībā, neatklātu gadījumu varētu būt aptuveni puse, tas nozīmē, ka kopumā šīs slimības pacientu skaits Latvijā ir 200-250. Pasaules Pulmonālās hipertensijas diena ir svētki ikvienam pulmonālās hipertensijas pacientam, kurš iemācījies sadzīvot ar šo diagnozi. «Ārkārtīgi smagi ir uzzināt par kārtējā pacienta pāragru aiziešanu no dzīves slimības dēļ, kad adekvāta pieeja veselības aprūpei atrisinātu daudzas problēmas. Apziņa, ka tava dzīve var ilgt piecus gadus, liek uzdot ļoti personīgus jautājumus, kas skar ne vien pašu, bet arī tuviniekus un sabiedrību kopumā,» saka I. Plūme, «tāpēc mēs darām to, ar ko varam palīdzēt, proti, organizēt atbalstu jomās, kas ir atstātas «pelēkajā zonā» jeb uz pašu cilvēku pleciem, – fizioterapija, profesionāls emocionālais atbalsts, pacientu izglītošana, skābekļa atbalsta terapija mājās.»

Bez elpas

«Pagājušajā nedēļā mums izdevās atklāt pulmonālo hipertensiju agrīnā stadijā kādai sievietei ap 40, jo viņa pati gāja pie ārstiem elpas trūkuma dēļ. Viņa nevarēja uzkāpt līdz ceturtajam stāvam. Par laimi, viņai gadījās labs, zinošs pulmonologs, kurš šo sievieti norīkoja pie manis, un slimību atklājām ļoti agrīnā stadijā,» stāsta kardiologs A. Skride. Viņš atzīst, ka nereti pacienti atnāk pie ārsta, jo paši sapratuši vai draugi norādījuši, ka viņu veselības problēmas varētu liecināt par šo reto slimību. Biežākie pulmonālās hipertensijas simptomi ir elpas trūkums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi, lūpu cianoze (zilgana nokrāsa). Slimība visbiežāk tiek atklāta tieši jauniem cilvēkiem, jo vecāka gadagājuma cilvēkiem tā ir kā pamata slimība kādai citai kaitei. Raksturojot slimību, kardiologs tēlaini aicina iedomāties sevi mazā istabā, kur tev ir pārāk maz skābekļa, lai tu varētu paelpot. Slimības atklāšana nozīmē, ka pacientam var nodrošināt medikamentu, kas palīdz mazināt slimības izpausmi, taču situācijās, kad medikamenti nelīdz, pacientiem var palīdzēt vien plaušu transplantācija.

Laimīgi izglābta

Zanei Lazdiņai no Ērgļiem šogad aprīlī apritēja divi gadi, kopš viņai veica plaušu transplantāciju. Martā viņa bijusi Vīnē uz kārtējām pārbaudēm – visi mērījumi, analīzes ir kā veselam cilvēkam. «Sirds man bija ļoti slima, bet tagad viss ir atjaunojies. Pašai ir neticamības moments, ka sirds ir pilnīgi vesela. Kad gulēju pieslēgta pie skābekļa, ārsti prognozēja, ka man atlikušas divas nedēļas,» saka Zane. Diemžēl joprojām Latvijā plaušu transplantāciju valsts budžets neapmaksā. Arī skābekļa terapija pacientiem, kuriem ikdienā jāizmanto skābekļa koncentrators, netiek apmaksāta…

Atveram mazu lodziņu

Kardiologs sarunā norāda arī uz problēmu ar medikamentiem – valsts kompensējamo medikamentu grozā ir tikai viens medikaments pulmonālās hipertensijas pacientiem, taču pacientiem visbiežāk vajag vismaz divus, un šo otru medikamentu, kas ir dārgs, valsts finansē tikai individuālas kompensācijas ietvaros, kas nozīmē noteiktu izmaksu ierobežojumu. Jaunākos medikamentus, kas būtiski palīdz pacientiem, Latvijā vispār nekompensē. Ja pacients ir bagāts, zāles viņš var iegādāties… «Mēs pacientiem varam atvērt tikai mazu lodziņu šajā istabā, kurā nav, ko elpot,» saka A. Skride.

Atbalstītāji