Maija vidū Latvijas Pensionāru federācijas biedri tika iepazīstināti ar jauno tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto pētījumu “Pensijas vecuma cilvēku iespējas samaksāt par veselības aprūpi”. Tā rezultāti bija tik satraucoši, ka jautājumu par problēmām veselības aprūpes nodrošināšanā senioriem 10. jūnijā plānots skatīt paplašinātā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Visvairāk tērē zālēm

Pētījums rāda, ka mājsaimniecībās, kurās ir tikai viens vai divi pensionāri (cilvēki, kas vecāki par 62 gadiem), desmit gadu laikā izdevumi veselības aprūpei ievērojami palielinājušies. 2002. gadā viens pensionārs vidēji šim mērķim tērēja 97 latus jeb 138 eiro gadā, bet 2012. gadā jau 350 latus jeb 498 eiro. Visvairāk – no 114 līdz 364 eiro gadā – auguši izdevumi zāļu iegādei un par ārstēšanos slimnīcā (no 8 līdz 54 eiro). Arī par ambulatorajiem izmeklējumiem un par vizīti pie speciālista seniori 2012. gadā izdeva piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Saskaņā ar pētījumu visus tēriņus par nepieciešamajiem medikamentiem paši varēja segt tikai 1% senioru, 62% daļu zāļu varēja nopirkt paši, bet daļu tikai ar bērnu vai citu tuvinieku atbalstu, bet 36% atzina, ka bez citu palīdzības paliktu vispār bez zālēm. Trešā daļa senioru atzina, ka pēdējā gada laikā kādas no ārsta izrakstītajām zālēm nav lietojuši vai arī samazinājuši to devas, jo tās bijušas pārāk dārgas. Visvairāk šādu cilvēku bija Rīgā un Latgalē.

Trešā daļa pansionāru pēdējā gada laikā nav arī apmeklējuši speciālistu un veikuši nepieciešamās veselības pārbaudes. No tiem 54% nav varējuši to atļauties, 21% atturējusi garā gaidīšanas rinda, bet 30% cerējuši, ka kaite pāries pati no sevis.

SKDS veiktajā pētījumā piedalījās 511 seniori no visiem Latvijas reģioniem, no tiem 215 vecumā no 62 līdz 70 gadiem, 203 – no 70 līdz 80 gadiem, bet 93 – vēl vecāki.

“Ierindas pensionāra” 
veselība rūp maz

Paralēli pētījumam vairāk nekā desmit nevalstiskās organizācijas, tostarp arī Rīgas aktīvo senioru alianse, Latvijas senioru alianse, Rīgas Politiski represēto apvienība, Latvijas Lauku sieviešu apvienība un Pacientu ombuds nākušas klajā ar memoranda projektu, kurā aicina valdību no 2015. gada ik gadu palielināt veselības aprūpes budžetu vismaz par 15%, bet zāļu kompensācijas apjomu – par 20 miljoniem eiro.

Nacionālā Veselības dienesta dati liecina, ka kompensējamie medikamenti šobrīd nepieciešami ap 500 000 Latvijas iedzīvotāju. Kamēr pie mums valsts kompensējamiem medikamentiem vienam iedzīvotājam gadā vidēji tērē 57 eiro, Lietuvā tie ir – 78, bet Igaunijā 80 eiro. Daudzām pacientu grupām joprojām nav palielināts krīzes laikā “apcirptais” zāļu kompensācijas apjoms. Piemēram, sirds un asinsvadu slimniekiem par zālēm šobrīd pašiem jāpiemaksā 25%, Parkinsona slimības – 75%, Alcheimera un citu demenču pacientiem – 50%, osteoporozes – 50%, arī par pieaugušo autiņbiksītēm, kuras ik dienu vajadzīgas guļošam slimniekam, valsts apmaksā tikai pusi, bet viens iepakojums maksā 15 – 20 eiro. Tādēļ memorandā iekļauta prasība paaugstināt šo kompensācijas apjomu.

Pensionāri uzskata, ka, plānojot izdevumus kompensējamiem medikamentiem, vajadzētu nodalīt pacientus ar retām, ļoti smagām slimībām, kuriem nepieciešamas zāles, kas maksā simtiem vai pat tūkstošiem eiro, no “ierindas pensionāra”, kuram ik mēnesi augsta asinsspiediena, sirdsdarbības vai cukura līmeņa normalizēšanai zāles, turklāt pašas lētākās, kompensē vien pāris eiro apjomā.

Maksai par slimnīcu 
ņem kredītu

Daudzus pensionārus šobrīd uztrauc pārāk lielās pacienta iemaksas par ārstēšanos slimnīcā. Vājš mierinājums, ka pēc noteikumiem kopējā pacientu iemaksu summa par katru ārstēšanās reizi slimnīcā nedrīkst pārsniegt 355,72 eiro (bet viena kalendārā gada ietvaros pacienta iemaksu kopējā summa nedrīkst pārsniegt 569,15 eiro, un no turpmākās maksas pacienti ir atbrīvoti). Pensionāram tā ir astronomiska summa, bet daudziem pat divu mēnešu pensija. Kā stāsta paši seniori, daži viņu paziņas pat bijuši spiesti ņemt kredītu, lai izvairītos no parādu piedziņas, jo nav varējuši samaksāt par slimnīcā pavadītajām dienām, tādēļ arī prasība samazināt maksu par stacionāro ārstēšanos iekļauta memoranda tekstā.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš, kas arī bija uzaicināts uz memoranda projekta apspriešanu, pastāstīja, ka ministrija plāno jau 2015. gadā pacienta līdzmaksājumu par ārstēšanos slimnīcā no līdzšinējiem 13,52 eiro samazināt līdz 7 eiro, bet no 2016. gada līdz pat 5 eiro par dienu.

VIEDOKĻI

Rīgas aktīvo senioru alianses biedrs Bruno Barons: “Pētījuma rezultāti, manuprāt, ir šokējoši. Trešā daļa pensionāru, kuriem pēdējā gada laikā bija jālieto medikamenti, to nebija darījuši, jo tie bija dārgi un nebija naudas to iegādei, bet daļai pat nebija naudas pacientu līdzmaksājumam par kompensējamiem medikamentiem.”

Saldus pilsētas pensionāru biedrības vadītājs Kārlis Sergejevs: “Mūsu biedrībā senioriem vidējā pensija ir no 180 līdz 250 eiro mēnesī. Kad visi komunālie maksājumi samaksāti, maz kas paliek pāri zālēm vai medicīnas pakalpojumiem. Pensionāri nevar pavilkt šo maksājumu slogu, neiet pie ārsta, un slimības tiek ielaistas. Pētījuma rezultāti mani nepārsteidz. Uzskatu, ka pensionāriem vajadzētu būt vismaz 50% atlaidei visām zālēm – gan recepšu, gan bezrecepšu, bet tiem, kas pensionējušies līdz 2000. gadam, šādai atlaidei vajadzētu būt arī par ārstēšanos slimnīcā.”