PAOS ietekmē visbiežāk tiek nosprostotas tieši kāju artērijas. Simptomātika iekļauj sūdzības par sāpēm staigājot, kuras rimst apstājoties, var parādīties čūlas uz pēdas, zilgana un aukstā āda un citi simptomi. Šī slimība ne tikai ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, bet arī komplicējoties var radīt gangrēnu un kājas amputāciju. Tāpēc šos pacientus nereti jāārstē ar ķirurģiskām metodēm. Savukārt MAOS sašaurina un nosprosto galvenās artērijas, kas apasiņo galvas smadzenes un ir atbildīga par daudzu smadzeņu insulta rašanos. Smadzeņu insults ir dziļi invalidizējoša patoloģija ar augstu mirstību. Arī MAOS savlaicīga ķirurģiska ārstēšana ir efektīvākais insulta profilakses veids.
Tajā pat laikā novērots, ka pacientiem ar PAOS un MAOS nereti paralēli norit arī sirds asinsvadu slimība (SAS), kas ir atbildīga par pacientu mirstību gan perioperatīvajā periodā, gan arī tālākos dzīves gadus, sasniedzot 48% septiņu gadu periodā (Dānijas Nacionālā reģistra dati, 2015). Bieži šo kardiovaskulāro slimību atklāšana mēdz būt novēlota, jo pacientiem klīniskie simptomi var nebūt, un pašlaik nav pierādīta efektīva neinvazīva diagnostikas metode sirds asinsvadiem. Speciālisti uzsver, ka dažādi kardiovaskulāri notikumi perioperatīvajā periodā var būtiski ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Perioperatīvais periods ietver dažādu veselības stāvokļu ietekmi uz gaidāmo operāciju. Tas iekļauj pacienta pirmsoperācijas izglītošanu, ķirurģiskā riska izvērtēšanu, atbilstošu perioperatīvo un tālākā pēcoperācijas perioda kardiovaskulāro ārstēšanu.
LU fonda mecenāts atbalsta pirmo unikālo metodi pasaulē sirds asinsvadu slimību jomā
Projekts tiek īstenots, pateicoties mecenāta SIA “Mikrotīkls” ziedojumam. Piešķirto 80 tūkstošu eiro finansējumu administrē LU fonds. Projekta mērķis ir izstrādāt metodi un inovatīvu stratēģiju, lai neinvazīvi ar daudzslāņu datortomogrāfijas angiogrāfijas (CTA) palīdzību, apstrādājot datus ar “superdatoru”, varētu izvērtēt sirds asinsvadu bojājumu nozīmīgumu un atbilstoši ārstēt pacientus. Līdz šim pēc CTA veikšanas varēja izvērtēt tikai sirds asinsvadu attēlus, pie kam ar nosacījumu, ka tie nav pārāk pārkaļķojušies. Šis anatomiskais asinsvadu atspoguļojums varēja tikt kļūdaini interpretēts, jo nedeva priekšstatu par mehāniskā bojājuma nozīmīgumu miokarda apasiņošanā. Redzot sirds asinsvadu bojājumu, pacienti bija jāsūta uz invazīvu izmeklēšanu (koronarogrāfiju), lai lemtu par tālāko ārstēšanas taktiku. Dažādu pētījumu rezultāti pierāda, ka pēc CTA datiem netiek novērtēti un līdz ar to arī netiek aizsūtīti tālākai ārstēšanai aptuveni 56% pacientu. No otras puses, nepamatota hiperdiagnostika, kad pacientiem tiek veiktas nevajadzīgas invazīvas sirds izmeklēšanas, ir pat līdz 25%. Ņemot vērā precīzas sirds izmeklēšanas pašreizējo metožu invazivitāti un neinvazīvo izmeklējuma metožu trūkumu, pacientiem bez klīniskiem simptomiem sirds izmeklēšana netiek rutīnā rekomendēta ne starptautiskajās, ne vietējās vadlīnijās.
Pateicoties jaunajai metodei (frakcionētās plūsmas rezervei pēc koronārās CTA angiogrāfijas – FFRCT), ievērojami samazinās pacientu skaits, kas ir jāsūta uz tālāku invazīvu sirds izmeklēšanu. Ar šo metodi tiek precīzāk atlasīti pacienti, kuriem ir nepieciešama tālāka ārstēšana. Šī ir pirmais unikālais paņēmiens pasaulē, kas ar neinvazīvām metodēm var precīzi noteikt ne tikai sirds asinsvadu bojājuma anatomiju, bet arī hemodinamisko nozīmīgumu.
Palīdzēs novērst pacientu mirstību un invaliditāti no miokarda infarkta
Pilotprojekts ilgs 5 gadus, no kuriem pirmos trīs gadus tiks veikti novērojumi un ievākti dati. Jau šobrīd projekta īstenotājs, LU Medicīnas fakultātes profesors, asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš ir piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs, kur prezentējis pirmo sešu mēnešu rezultātus, izvērtējot sirds asinsvadus pacientiem, kuriem nepieciešama perifēro asinsvadu rekonstrukcija. “Ir svarīgi šos rezultātus izdiskutēt starptautiskā sabiedrībā, lai rodas labāks kopskats par projekta tālāko virzību un lai saprastu, vai ir iespējami uzlabojumi. Starptautisku konferenču apmeklējums ir īpaši svarīgs, lai latviešu zinātnieki parādītu inovāciju, lai saņemtu kritiku, tādējādi virzoties pareizajā virzienā,” stāsta D.Krieviņš. Šī brīža pirmie rezultāti apstiprina zinātnieku komandas sākotnējo hipotēzi – pacientiem, kuriem ārstē tikai kāju vai smadzeņu asinsvadus un nav kardiālu sūdzību, vairāk kā 66% gadījumos tomēr tiek identificēta kāda sirds asinsvadu slimība un tiek atklāta kompleksa saslimšana. Tāpat tiek secināts, ka, agresīvi ārstējot pacientus (ne tikai iesakot ievērot pareizu dzīvesveidu – nesmēķēt, sportot, veselīgi ēst, atrasties piemērotā vidē, izvairīties no stresa, bet arī mērķtiecīgi nozīmējot medikamentus, kas slimību mazina vai mazina tās izraisītās komplikācijas un nepieciešamības gadījumā aktīvi pacientus novirzot pie invazīvajiem kardiologiem un kardioķirurgiem, lai veiktu sirds asinsvadu bojājumu labošanu), var novērst pacientu mirstību un invaliditāti no miokarda infarkta.
Izcili latviešu izcelsmes sirds asinsvadu ķirurģi visā pasaulē
Projekts ir starptautisks, noris sadarbība ar Silīcija ielejas (Kalifornija, ASV) medicīnisko tehnoloģiju uzņēmumu HeartFlow, Ltd., kuram viens no līdzdibinātājiem ir latviešu izcelsmes izcilais asinsvadu ķirurgs, LU mecenāts, Stenforda Universitātes emirētais profesors Kristaps Zariņš. Šis uzņēmums nodrošina datu apstrādi un analīzi ar “superdatoru”, no iegūtajiem datiem izveidojot koronāro artēriju 3D modeli un plūsmas pietiekamības karti miokardam.
Nozīmīga bijusi dalība Starptautiskajā Kardiovaskulārās datortomogrāfijas biedrības (SCCT) rīkotajā 13. ikgadējā konferencē, kas norisinājās Dalasā, ASV. Konferencē ik gadu vienuviet satiekas ārsti un veselības aprūpes speciālisti, visaptveroši prezentējot jaunākos sasniegumus sirds un asinsvadu slimību profilakses jomā. Zīmīgi, ka konferences laikā D.Krieviņš saticis Kristapu Zariņu. Tāpat bijusi iespēja tikties ar Dr. Arturu Agatstonu. Viņš ir vēsturiska persona, kura vārdā ir nosaukta CTA izmeklējuma izvērtēšana – Agatstona pakāpe (angļu: Agatston score). Tas ir mērīšanas pakāpes princips, kas mēra kalciju ar koronāro datortomogrāfiju. Interesants ir fakts, ka Agatstona vectēvs bijis latvietis.
Pamats medicīniskam algoritmam un vadlīnijām
Komanda, kas veido projektu un izdara galvenos secinājumus, ir multidisciplināra no specialitāšu viedokļa, apvienojot gan asinsvadu ķirurgus, anesteziologus (tai skaitā Dr. Edgars Zellāns), gan Latvijas vadošos kardiologus (P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas kardiologi prof. Andrejs Ērglis, prof. Gustavs Latkovskis, docents Indulis Kumsārs un Dr.med. Sandra Jēgere), sirds ķirurgus (tai skaitā asoc.prof. Pēteris Stradiņš), gan radiologus (tai skaitā Dr. Ligita Zvaigzne). Tāpat projektā ir iesaistīti medicīnas studenti, doktoranti, kā arī medmāsas. “Pēc pirmo konferenču apmeklēšanas tiek izrādīta ārkārtīgi liela interese no citu valstu kolēģiem, jo līdz šim konkrētajā sfērā nekas līdzīgs nav darīts. Mūsu pētniecības rezultāti var sniegt ļoti lielu pievienoto vērtību – tiek izglābtas ļoti daudzas cilvēku dzīvības, palielinot viņu dzīvildzi un dzīves kvalitāti,” stāsta D.Krieviņš, kurš plāno projektu ievirzīt starptautiskā plaknē. Jau šobrīd interesi par sadarbību ir izrādījuši nozares speciālisti no Dānijas, Dienvidkorejas, Japānas, Vācijas un Nīderlandes. Projekta īstenotāji vēlas sekmīgi īstenot projektu un vēlas, lai projekta rezultāti tiek iekļauti starptautiskajās vadlīnijās un starptautiskajā apritē.
Projekts ir nozīmīgs ar to, ka līdz šim vēl nav veikts izvērtējums un rezultātu interpretācija ar FFRCT palīdzību operētiem pacientiem ar PAOS un KAOS. Līdz ar to nav zināma precīza koronārās sirds slimības incidence un izteiktība šiem pacientiem Latvijā. Šis ir sākums jaunas, neinvazīvas metodes pielietošanas iespēju izvērtēšanai pacientiem ar asinsvadu bojājumiem. Veicot FFRCT, perioperatīvajā periodā būtu būtu iespējams laicīgi diagnosticēt un efektīvi ārstēt sirds asinsvadu patoloģiju, tā samazinot pacientu mirstību gan agrīnajā pēcoperācijas periodā, gan arī vēlākajā laika periodā. Tajā pat laikā, būtu iespējams izvairīties no liekām invazīvām diagnostiskām koronarogrāfijām, tā ietaupot būtisku finansu resursus medicīnas budžetā un pacientam izvairoties no iespējamām komplikācijām invazīvas izmeklēšanas laikā.
Ja projekts noritēs sekmīgi, tas var kalpot par pamatu medicīniskā algoritma un vietējo un starptautisko vadlīniju izmaiņām pacientiem, kuriem veic KAOS un MAOS revaskularizācijas operācijas.