Jaunumi

Valsts prezidents atbalsta zinātnieku centienus integrēt pētījumus ražošanā

“Lai kvalitatīvi izstrādātu un īstenotu Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas programmu, kas nospraustu galvenās prioritātes Latvijas zinātnē un pētniecībā un radītu īpašu investīciju platformu zinātnes projektiem, ļoti svarīga nozīme ir Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas paspārnē radītajai Pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomei. Tas ir labs formāts sadarbībai starp valsts pārvaldi, ekspertiem, ražotājiem un zinātniekiem, un šim formātam jāturpina strādāt,” ceturtdien, 3.decembrī, tikšanās laikā ar biedrības “Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūts” (BIRTI) pārstāvjiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents arī izteica gandarījumu par biedrības centieniem ar Eiropas Savienības (ES) finansējuma palīdzību sekmēt zinātnes un rūpniecības sadarbību un rosināja stiprināt Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) lomu lēmumu pieņemšanā par valsts atbalstu zinātnes projektos. “Latvijā, lai attīstītu uz zināšanām balstītu tautsaimniecību, ir jābūt labai sadarbībai starp uzņēmējiem un zinātni, jo modernas tehnoloģijas ir dzinējspēks, kas var celt mūsu konkurētspēju, lai mēs varētu tikt līdzi pasaules straujajiem attīstības tempiem,” norādīja Raimonds Vējonis.

Biedrības BIRTI pārstāvji izklāstīja savu redzējumu, kā veidot sektorālu investīciju platformu – speciālam mērķim veidotu līgumu vairāku projektu finansēšanai. Tas ļautu sagatavot augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas programmu iesniegšanai Eiropas Investīciju bankai un pretendēt uz Eiropas stratēģisko investīciju fonda (ESIF) līdzekļiem, kas veido pamatu Investīciju plānam Eiropai (kurš paredzēts, lai sekmētu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju).

Prof.Andrejs Ērglis skaidroja, ka ES struktūrfondos paredzētā atbalsta izmantošanai nepieciešams valsts finansējums, kurš Latvijas budžeta plānā nav paredzēts. “Lai arī iesaiste tā sauktajā Junkera investīciju plānā veicinās Latvijas attīstības projektu ilgtspēju un sekmēs valsts ekonomisko izaugsmi, zināms, ka tuvākajos gados būs nepieciešams nodrošināt līdzfinansējumu augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un veselības aprūpes infrastruktūrai 178,8 miljonu eiro apmērā, tādējādi plānoto projektu realizācijai zinātniskajām institūcijām būs jāpiesaista kredītresursi,” uzsvēra A.Ērglis, atgādinot, ka arī struktūrfondu tehnoloģiju attīstības un inovāciju infrastruktūras izveidei papildu nepieciešami vēl līdz 400 miljoniem eiro.

BIRTI pārstāvji arī atgādināja, ka pašlaik zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbība ir kritiski zemā līmenī. “Diemžēl bieži Latvijā izgudrojumi paliek tikai ‘papīru’ līmenī, jo valstī nav ražotāju, kas spētu komercializēt zinātnieku idejas. Tā kā mūsu uzņēmumiem trūkst gan prasmju, gan finansējuma, lai Latvijā radītu inovatīvo izgudrojumu prototipus, bieži strādājam citu valstu labā, izmantojot viņu laboratorijas,” norādīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Valsts prezidents iespēju piesaistīt lielākas ESIF investīcijas zinātnei novērtēja pozitīvi, uzsverot, ka Investīciju plāns Eiropai ir vienīgā iespēja nozarei saņemt līdzfinansējumu, nepalielinot budžeta deficītu. Vienlaikus atzinīgi izteicās par biedrības ideju veidot “Latvijas Tehnoloģiju institūtu”, kura kontrolpakete piederētu valstij un kam būtu svarīga loma, lai varētu notikt zinātnes pētījumu pārnese uz ražošanu.