Valdība atbalsta Veselības ministrijas (VM) izstrādāto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos. Patlaban kūciņās, bulciņās, cepumos, frī kartupeļos, kebabos, margarīnā un citos produktos var būt rūpnieciski ražotās transtaukskābes, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanos un vēzi.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ministriem uzsvēra, ka ļoti daudzi ražotāji ir apzinīgi un noteikumu virzība jau padarīs pārtiku kvalitatīvāku un labāku. «Mēs daudz naudas aiztaupīsim uz pacientu ārstēšanas rēķina,» piebilda ministrs.

Attieksies arī uz sabiedrisko ēdināšanu 

Noteikumi paredz, ka vispārējā gadījumā maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.

Savukārt produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir mazāks par 20%, transtaukskābes nedrīkstēs pārsniegt četrus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma, bet produktos ar kopējo tauku daudzumu mazāku par 3% – desmit gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.

Noteikumi attieksies gan uz Latvijā ražotiem produktiem, tostarp tiem, kurus pasniedz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, gan no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm ievestiem produktiem.

Tie tiks attiecināti uz pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes, kas radušās četros pārtikas ražošanos tehnoloģiskajos procesos – hidrogenējot eļļas, spiežot eļļas augstā temperatūrā, eļļās cepot un karsējot pārtikas produktus, kā arī taukus saturošus pārtikas produktus cepot un grilējot.

Tomēr noteikumos atrunātās prasības neattiektos uz dzīvnieku izcelsmes taukiem un produktiem, kuru sastāvā transtaukskābes radušās dabiski un nav pievienotas pārtikas ražošanas procesos.

Var uzlabot cilvēku veselību 

VM speciālisti skaidro, ka līdz ar šiem noteikumiem plānots ierobežot pārtikas produktu ar augstu transtaukskābju saturu patēriņu un pieejamību sabiedrībā, uzlabojot Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus un sabiedrības veselības rādītājus ilgtermiņā.

Viņi norāda, ka transtaukskābju izmantošana pārtikas produktu ražošanā notiek jau gandrīz gadsimtu, tomēr pēdējos gados pētnieki ir atklājuši vairākas sakarības saistībā ar to lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu un veselību. Ir pierādīts, ka transtaukskābes negatīvi ietekmē veselību un var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, aptaukošanos un pat atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecību un augļa attīstību.

Visaugstākais transtaukskābju saturs ir dažādos saldumos un konditorejas izstrādājumos, kuru ražošanai tiek izmantotas rūpnieciski ražotas transtaukskābes, uzsver VM pārstāvji.

Ja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatēs pārkāpumus attiecībā uz pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, PVD  varēs izdot pārtikas uzņēmumam rakstveida brīdinājumu, kā arī apturēt vai ierobežot pārtikas uzņēmuma darbību,

tostarp tā struktūrvienības vai atsevišķu iekārtu darbību.

Tāpat VM un Zemkopības ministrija (ZM) neplāno, ka, aizstājot transtaukskābes saturošās taukvielas ar veselīgākām alternatīvām, būtiski pieaugs pārtikas produktu cenas.

Divu gadu pārejas periods 

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī, vienlaikus nosakot pārejas periodu, ka pārtikas produktus, kuros ir pārsniegts noteiktais transtaukskābju daudzums, drīkstēs izplatīt ne ilgāk kā līdz 2018.gada 1.janvārim. VM sākotnēji gan vēlējās pārejas periodu noteikt līdz 2017.gadam.

Pārejas periods divu gadu garumā tiek dots, lai neradītu pārtikas ražošanas uzņēmumiem finansiālos zaudējumus, iznīcinot sagatavoto marķējumu, un dotu pietiekamu laiku tā izmantošanai un jauna marķējuma izstrādei, kā arī dotu iespēju pārveidot pārtikas produktu sastāvu un arī iztirgot saražoto produkciju.

Tāpat katru gadu transtaukskābju pārbaužu veikšanai būs nepieciešami papildu 64 383 eiro.

Noteikumu projektu VM izstrādājusi atbilstoši valdībā apstiprinātajam Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānam 2013.-2015. gadam, kas cita starpā paredz ierobežot neveselīgu pārtikas produktu patēriņu un pieejamību sabiedrībā, tādējādi uzlabojot Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus un sabiedrības veselības rādītājus.