Unikāla ablācijas operācija Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā!

Mūsu speciālisti veikuši Baltijas valstīs unikālu ablācijas operāciju caur augšējo dobo vēnu 53 gadus vecam mirdzaritmijas pacientam. Operācija ilga 6 stundas un bija veiksmīga!

Paldies komandai par izcilo profesionālo darbu, uzlabojot sirds un asinsvadu slimību pacientu veselību un glābjot dzīvības:

No kreisās dr. Kaspars Kupics, dr. Kristīne Jubele , prof. Andrejs Ērglis, dr. Katrīna Rutka, medicīnas māsas Lada Bumbure un Anita Mētra, tehniķis Vladislavs Goroško, radiologa asistente Madara Degtjareva.

Parasti šādas operācijas notiek caur apakšējo dobo vēnu, taču ir pacienti, kuriem anatomiskas variācijas dēļ caur apakšējo dobo vēnu sirdij piekļūt nav iespējams. Arī šim pacientam nevarēja veikt operāciju, izmantojot ierasto metodi. Tā kā mirdzaritmija ievērojami mazināja viņa dzīves kvalitāti un darbaspējas, kā arī medikamentozi sirds ritmu noturēt neizdevās, speciālisti izlēma veikt ablācijas operāciju caur augšējo dobo vēnu. Kā skaidro kardiologs Kaspars Kupics, ja operācija netiktu veikta, aritmija turpinātos un tā būtu persistējusi.

“Šādas operācijas ir tehniski sarežģītas un laikietilpīgas. Operācija ilga aptuveni sešas stundas un noritēja bez komplikācijām. Pacientam tika sniegta visaugstākā līmeņa un kvalitātes ārstēšana, tāpēc liels paldies visam iesaistītajam personālam, īpaši kardioloģei Kristīne Jubelei, anesteziologu komandai, māsām par paveikto darbu, kā arī īpašs paldies Latvijas kardioloģijas centra vadītājam profesoram Andrejam Ērglim par profesionālas vides un komandas nodrošināšanu”, uzsver K.Kupics.

Mirdzaritmija ir viena no biežākajām aritmijām pēc 40 gadu vecuma un tās ārstēšana nereti ir sarežģīta. Tikai trešdaļai pacientu izdodas noturēt nepieciešamo normālas sirdsdarbības jeb medicīniski – sinusa ritmu, lietojot antiaritmiskos medikamentus. Gadījumos, kad medikamenti nepalīdz, tiek pielietota ķirurģija.

Invazīva mirdzaritmijas ārstēšana, pielietojot ablācijas metodi (ablācijas laikā pacientam sirdī, kreisajā ātrijā no iekšpuses veic piededzināšanu noteiktās vietās), ir sevi pierādījusi pēdējos 30 gados un nu jau kļuvusi par vienu no ārstēšanas pamatmetodēm.

Ar šīs invazīvās ārstēšanas metodes palīdzību sinusa ritmu izdodas noturēt ilgtermiņā līdz pat 70 – 80 procentiem pacientu. Metode ir sarežģīta un tās pamatā ir plaušu vēnu elektriska izolācija no sirds, jo tieši plaušu vēnu atiešanas vietās no sirds rodas elektriski perēkļi, kas iniciē priekškambaru ekstrasistoles un mirdzaritmiju.