29. septembris ir Pasaules Sirds diena. To 1999. gadā radīja Pasaules Sirds federācijas prezidents Antonijs Baie de Luna, un šī diena tika atzīmēta katra gada septembra pēdējā svētdienā kopš 2000. gada, bet 2012. gadā tika pārcelta uz katra gada 29. septembri. Šīs globālās iniciatīvas mērķis ir vairot izpratni par sirds slimībām un veicināt profilaktiskos pasākumus sirds un asinsvadu slimību apkarošanai. Sirds slimības ir galvenais mirstības cēlonis visā pasaulē, un šī diena ir būtisks atgādinājums par sirds veselības nozīmi.

2023. gada tēma ir “Lietojiet sirdi, iepazīstiet sirdi” (Use Heart, know Heart), tā mudina izmantot sirds emodži kā simbolu. Emodži ir universāls saziņas veids, kas pārvar valodas barjeras, padarot tos par spēcīgu līdzekli svarīgu vēstījumu nodošanai. Sirds emodži kalpo kā vizuāls sirds mīlestības, sirds aprūpes un sirds uzmanības pievēršanas simbols.

Tomēr manuprāt nozīmīgāks virziens ir “iepazīsti sirdi” (Know Heart), kas uzsver zināšanas par sirds veselību. Nereti cilvēkiem trūkst būtiskas informācijas par sirds un asinsvadu veselību. Veicinot izpratni un izglītojot cilvēkus par viņu sirdi, zināšanas dod cilvēkiem iespēju kontrolēt savu labsajūtu. Kad cilvēki zina vairāk par savu sirdi, viņi var pieņemt informētus lēmumus un veikt aktīvus pasākumus sirds veselības saglabāšanai.

Sirds un asinsvadu slimības ik gadu globāli prasa vairāk nekā 20 miljonus dzīvību. Nozīmīgu daļu no šiem nāves gadījumiem izraisa infarkti, insulti un sirds mazspēja. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis visā pasaulē, un tās izraisa 30–35 % no visiem nāves gadījumiem pasaulē.

Latvijā Pasaules Sirds dienas aktivitātes organizē Latvijas Kardiologu biedrība un Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrība, bet darba lielāko smagumu ceļ un apjomu veic pacientu biedrība “ParSirdi.lv”. Pacientu biedrība “ParSirdi.lv” apvieno sirds un sirds asinsvadu slimību pacientus, kā arī viņu tuviniekus un atbalstītājus. Manuprāt, šodien tieši pacientu biedrība “ParSirdi.lv” jāizceļ un jālavē. Pulcējot domubiedrus un sirds veselības entuziastus, šī biedrība izveidota 2011. gadā. Biedrības virsuzdevums ir mazināt sirds un sirds asinsvadu slimību izplatību Latvijā, veicinot sabiedrības izglītošanu un uzlabojot veselības aprūpes pieejamību. Biedrību vada “ParSirdi.lv” cilmes šūna (tieši tā viņa pati sevi dēvē) Inese Mauriņa, un man reti dzīvē gadījies sastapt tādu mūžīgo dzinēju (Perpetum mobile), kurā apvienotas zināšanas, organizatora dotības un publicista prasmes.

Es šodien vēlos pateikties visiem Latvijas kardiologiem, kardioķirurgiem, kardioreanimatologiem, invazīvajiem kardiologiem, aritmologiem, internistiem un ģimenes ārstiem. Tieši šie ārsti katru dienu glābj daudz vairāk dzīvību nekā kopumā bija apdraudējis „Covid–19”. Uzskaitīt un ar slavinājuma tekstu atzīmēt visus kardiologus ir neiespējami, taču man gribas pieminēt trīs dižos profesorus (Profesores Magnifices), kas mūs šodien māca, kas paši ikdienā strādā, operē, veic manipulācijas, konsultē pacientus, nozīmē terapijas, ziņo pasaules dižākajos kongresos un ar savām publikācijām cildina Latvijas vārdu pasaulē – Andreju Ērgli, Oskaru Kalēju un Pēteri Stradiņu. Visiem daudzajiem kardiologiem, ko pazīstu kā izcilus savas jomas speciālistus un sabiedriski aktīvus cilvēkus, šoreiz jāiztiek bez sava vārda publikācijas, jo visus nekad nosaukt nevar.

Un tomēr – atzīmējot Pasaules Sirds dienu, es vēlos noslēpties aiz Mg.sc.sal. Ineses Mauriņas vārda un zināšanām un saīsinātā veidā publicēt viņas izcilu publikāciju. Lieta tāda, ka nevajag rakstīt labas lietas, ja kāds to jau ir uzrakstījis labāk nekā tu pats jebkad spētu.

Inese Mauuriņa: lielāks finansējums sirds veselībai – vairāk izglābtu dzīvību

Kā atklāj 2023. gada rudenī publiskotais Eiropas Kardiologu biedrības (EKB) un Oksfordas Universitātes kopīgais pētījums, sirds un asinsvadu slimības (SAS) Eiropas Savienībai (ES) 2021. gadā izmaksāja aptuveni 282 miljardus eiro.

Šī summa ir līdzvērtīga aptveni 2% no ES iekšzemes kopprodukta un pārsniedz visu ES budžetu, kas paredzēts pētniecības, lauksaimniecības, infrastruktūras un enerģētikas finansēšanai.

Pētījuma ietvaros SAS izraisītie izdevumi 27 dalībvalstīm tika sadalīti trīs kategorijās:
1. Veselība un sociālā aprūpe. Šī kategorija veido 155 miljardus eiro (55%) no kopējām izmaksām un atbilst 11% no ES kopējiem veselības aprūpes izdevumiem.
2. Neformālā jeb tuvinieku aprūpe. Radinieki un draugi sniedza aptuveni 7,5 miljardu stundu neapmaksātu aprūpi personām, kuras skārušas SAS. Pārrēķinot šīs stundas darba izmaksās, “neformālā” jeb tuviniekiem sniegtās aprūpes izmaksas visā ES sastādīja vismaz 79 miljardus eiro.
3. Produktivitātes zudums. Zaudētie vai potenciāli negūtie ienākumi sirds-asinsvadu slimību dēļ visā ES veidoja 15 miljardus eiro. SAS priekšlaicīgas nāves rezultātā tika zaudēti 1,3 miljoni darba gadu un radīti produktivitātes zaudējumi 32 miljardu eiro apmērā.

Pētījuma ietvaros apkopotie dati par Latviju liecina, ka SAS slogs uz vienu iedzīvotāju 2021.gadā vidēji veidoja 516 euro.
Inese Mauriņa: vai “viss ir slikti” kardioloģijā?

Šī ir bezkaislīga statistika – faktiskie apmēri visdrīzāk pāsniedz šos skaitļus, jo ne visās valstīs ir pieejami detalizēti slimību reģistri, informācija par sociālajām izmaksām un zināmi individuālie izdevumi. Tomēr aiz katra skaitļa stāv cilvēka dzīvība un veselība. Un mēs Latvijā ik gadu zaudējam daudz par daudz cilvēkus, kuru sirdis pārstāj pukstēt priekšlaicīgi. Sirds veselības izpratnē esam augsta riska valsts. Latvijā 62% iedzīvotāju ir paaugstināts “sliktā” jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis, 36% paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs ir 27% Latvijas iedzīvotāju, bet paaugstināts ķermeņa masas indekss ir 63% iedzīvotāju. Nemaz nerunājot par to, ka esam līderos ar mirstību no SAS, kā arī ar vismazāk veselībā nodzīvotiem gadiem ES (sievietēm – 53,7 gadi, vīriešiem – 51 gads).

Kad jautājam mūsu pacientiem, kādas ir biežākās problēmas sirds un asinsvadu ārstēšanā Latvijā, tiek nosaukta sliktā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība – gan fiziskā (garās rindas, speciālistu un izmeklējumu trūkums reģionos), gan finansiālā pieejamība, kā arī medikamentu pieejamība un līdzmaksājumi vai pilna maksa par jauniem nekompensētiem medikamentiem. Nav noslēpums, ka vairāk nekā 40% izdevumu par veselības izmeklējumiem cilvēki sedz no savas kabatas. Tāpat par medikamentiem līdzmaksājumos, kā arī maksājot pilnu summu par inovatīvām un valsts nekompensētām zālēm sakrājas summas virs 100 un vairāk eiro mēnesī.

Inese Mauriņa: kāda ir vakcīna pret sirds slimību epidēmiju?

Atšķirībā no citām slimībām, līdz pat 80% no SAS iespējams vai nu novērst, vai krietni attālināt ar izmaiņām dzīvesveidā. Tātad mūsu “sirdsspēju” veicina veselīgs uzturs (daudz dārzeņu un augļu, pilgraudu produkti, zivis, olīveļļa u.c.), regulāras fiziskās aktivitātes, atsacīšanās no kaitīgiem ieradumiem, īpaši smēķēšanas, veselīgs miegs, kā arī stresa mazināšana un mentālās veselības uzlabošana.

Tomēr, pieaugot cilvēku vecumam, palielinās arī hronisko slimību risks, un šiem pacientiem jau šobrīd nepietiek ar veselīgu dzīvesveidu, bet nepieciešami arī regulāri veselības izmeklējumi, ārstu konsulācijas, medikamenti, operācijas un procedūras, rehabilitācija utt.

Inese Mauriņa: lielāki valsts izdevumi iedzīvotāju veselībai – zemāki mirstības rādītāji

Analizējot sirds un asinsvadu slimību mirstības rādītājus Eiropas valstīs, apstiprinās sakarība – jo lielāki veselības sektora izdevumi un augstāks IKP un iedzīvotāju ienākumu līmenis, jo zemāka ir novēršamā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat arī ir pierādījumi tam, ka lielāki izdevumi profilaktiskajai aprūpei nozīmē zemāku mirstību no profilaktiski novēršamajām sirds un asinsvadu slimībām. Pasaules Veselības organizācijas un OECD datu analīze pierāda arī to, ka zemāka mirstība vērojama tur, kur ir labāka veselības aprūpes speciālistu pieejamība, lielāki budžeta izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju, lielāki ieguldījumi veselības profilakses pasākumos un lielāki izdevumi stacionārajai un ambulatorajai veselības aprūpei.

Inese Mauriņa: sirds un asinsvadu veselība – Latvijas prioritāte nr. 1

Nevar noliegt to, ka Eiropā kopumā sasniegts ievērojams progress mirstības mazināšanā no sirds un asinsvadu slimībām. Jāatzīst, ka šo kritumu pamatā ietekmējusi savlaicīgu veselības aprūpes pasākumu pieejamība (recepšu medikamenti, medicīniskās ierīces u.c.). Pateicoties zinātnei un tehnoloģijām, kardioloģiskā aprūpe strauji attīstās, un arī Latvijā arvien vairāk ir pieejamas mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī inovatīvi un efektīvi medikamenti, kas ļauj dzīvot ne tikai ilgāk, bet arī būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un pašsajūtu. Mēs regulāri dzirdam par pasaulē unikālām operācijām, ko veikušas mūsu sirds ķirurgu un invazīvo kardiologu komandas, atgriežot smagiem pacientiem viņu veselību un dzīvību. Mums arvien vairāk ir pacientu, kuri var turpināt dzīvot aktīvu dzīvi, rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem, pat ja bijis infarkts, diagnosticēta sirds mazspēja vai veikta sirds transplantācija. Taču tas iespējams tikai ar vienu lielu nosacījumu – ja veselības aprūpe savlaicīgi ir pieejama pacientiem gan fiziski, gan finansiāli.

Šobrīd Veselības ministrijā ir uzsākts nopietns darbs pie Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna izstrādes 2025. –2027. gadam. Šajā plānā, sadarbojoties nozares vadošajiem ārstiem, sabiedrības veselības ekspertiem un pacientu organizācijām, tiek apkopoti priekšlikumi un risinājumi Latvijas iedzīvotāju sirds veselības uzlabošanai. Tam nepieciešamas gan investīcijas, gan politikas veidotāju iedziļināšanās. Ar sirds un asinsvadu slimībām saistītās mirstības samazināšanos var panākt tikai ar kompleksu pieeju, veicinot gan dzīvesveida izmaiņas (uztura, asinsspiediena, holesterīna, glikozes līmeņa un tabakas patēriņa kontrole), gan uzlabojot veselības aprūpes pieejamību.

Tikai tad, ja būsim fiziski un garīgi stipri un veseli, varēsim parūpēties par sevi un saviem tuvajiem, varēsim aizsargāt mūsu valsti, veicināt labklājību un izaugsmi.

la.lv