[Ojārs Spārītis]: Kā vakar notikušu priecīgu brīdi atceros saulaino 2022. gada 9. septembra pēcpusdienu, kad pakalnā aiz Sunākstes baznīcas tika atklāts tevis rosinātais un izlolotais, tēlnieka Ojāra Feldberga izgatavotais un ar Sēlijas pašvaldību darbinieku gādību uzstādītais gara gaismai, apgaismībai, Vecajam Stenderam (Gothards Fridrihs Stenders 1714.–1796.) kā pirmajam nozīmīgākajam latviešu izglītības rosinātājam un tavam tēvam Jānim Stradiņam (1933.–2019.) kā mūsu laika izglītības, zinātnes, kultūras un nacionālās atmodas jundītājam veltītais vieduma simbols “Gaismas vārti”. Par tēlniecību runāsim vēlāk, bet man imponēja tevis sacītie vārdi atklāšanā, kas ļāva tevī saskatīt ne tikai šīs viedvietas inciatoru un veidotāju, ne tikai kardioķirurgu, bet parādīja tevi kā cilvēku ar valstsvīra domāšanu. Cik lielā mērā tas ir jūsu dzimtai raksturīgās akadēmiskās vides un izcilo vecāku audzināšanas rezultāts un cik – tavs paša nopelns? Ko tu saki kā ārsts – vai “pie vainas” ir ģenētiskā atlase vai kultivēšana?

Cilvēka dzīves gaitu un viņa spēju dot sabiedrībai ietekmē daudzi faktori. Liela nozīme ir audzināšanai ģimenē, apkārtējai videi bērnībā un jaunībā, kura dod ievirzi tālākai dzīvei. Tas ir ļoti svarīgi. Tālāk daudzi apstākļi ir atkarīgi no paša cilvēka, no viņa izvēlētā dzīves ceļa, arī no dažādām sakritībām. Nereti mēs nejauši satiekam spilgtas personības vai kļūstam par lieciniekiem notikumiem, kas maina visu dzīvi. Ar daudziem tā ir noticis un arī ar mani. Ceļš ir kustība uz priekšu, bet apstāšanās nozīmē atkāpšanos atpakaļ. Ja man ir laiks un pietiek enerģijas, mēģinu izmantot visas iespējas, lai paplašinātu savu redzesloku un ieklausīties gudros cilvēkos.

Mūsu ģimenē vienmēr ir bijis pašsaprotami apspriest notikumus Latvijā un pasaulē un savu līdzdalību tajos. Tieši un netieši esmu sekojis, kā mans tēvs aizrāvās ar Sēlijas atdzimšanas ideju. Pēc viņa aiziešanas mūžībā jūtu pienākumu iesākto turpināt, un arī viedvieta “Gaismas vārti” ir daļa no šī turpinājuma. Kaut arī administratīvā reforma Sēliju ir sadalījusi vairākos novados, priecājos, ka valstiski tā ir atzīta par pilntiesīgu piekto vēsturisko zemi līdzās Kurzemei, Latgalei, Vidzemei un Zemgalei, un to ir izdevies atainot arī heraldiski ar karogu un ģerboni. Mēģinu būt noderīgs un atbalstīt Sēlijas attīstību gan kultūrtelpā, gan sabiedriskajā dzīvē.

Ar domubiedru atbalstu jau četrus gadus decembrī, tēva dzimšanas dienas mēnesī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā organizējam konferenci – akadēmiķim Jānim Stradiņam veltītus zinātniskos lasījumus. Konferences mērķis ir turpināt zinātnes popularizēšanu sabiedrībā, aptverot dažādas nozares, un rosināt uz diskusiju. Starp citu, pirmo lasījumu tēma bija fokusēta tieši uz Sēlijas robežām laikā, telpā un sabiedrības apziņā.

AICINĀM VISU RAKSTU LASĪT ŠEIT

Zinātnes Vēstnesis. 2024. gada 29. jūlijs.