Godātie kolēģi!

Aicinu Jūs uz Latvijas Ārstu biedrības pilnsapulci 15. novembrī plkst. 15:00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā. Tā būs atkārtota sapulce, kurā katram sapulces  dalībniekam būs izšķiroša loma izlemt, kas vadīs un organizēs Latvijas Ārstu biedrības darbu nākošajos četros gados. Esmu piekritis pretendēt uz Latvijas Ārstu biedrības prezidenta amatu nākamajos četros gados un mani sarūgtina, ka pretendenti ir  tikai divi – Latvijas Ārstu biedrības prezidente pašlaik Ilze Aizsilniece un es. Biju cerējis, ka ambīcijas vadīt biedrību iesniegs kāds jauns, enerģiskāks kolēģis, tad labprāt viņam būtu  devis priekšroku. Savu iespējamo atgriešanos Latvijas Ārstu biedrības prezidenta amatā uzskatu par iespēju meklēt un atrast jaunus līderus tālākam biedrības darbam.

Varu teikt atklāti – mani sarūgtināja Latvijas Ārstu biedrības kurss šajos četros gados, jo no biedrības vadības tika izstumti gados jaunākie kolēģi, kā arī zinoši profesori – savas jomas līderi. Sarūgtināja tas, ka Latvijas Ārstu biedrību vairs nedzird nekad un nekur, ka Latvijas Ārstu biedrībai zudusi ietekme. Pēdējos  četros gados Saeima un valdība ir atklāti ignorējusi jebko, ko piedāvājusi biedrības prezidente.

Tālajā 1989. gadā, uzņemoties žurnāla „Latvijas Ārsts” galvenā redaktora pienākumus, es sev definēju misiju – dot platformu katram Latvijas ārstam runāt un rakstīt, paust savu viedokli, mācīt kolēģus un Latvijas iedzīvotājus medicīnā un veselības pratībā, un – darīt to labskanīgā latviešu valodā. Šo savu misiju esmu turējis kā karogu augstu – gan rediģējot žurnālu, gan grāmatas, gan strādājot televīzijā un sociālajos tīklos – vēlos iespējami daudz kolēģiem dot iespējas viņu zināšanas un pieredzi parādīt un pierādīt. Droši vien esmu Jums apnicis ar uzmācīgajiem aicinājumiem rakstīt rakstus žurnālam vai mācību grāmatas, bet neviens jau par ārstiem un medicīnu nerunās, ja mēs paši to nedarīsim.

Piekrītot balotēties Latvijas Ārstu biedrības prezidenta amatam, mans virsuzdevums ir nodrošināt, ka Latvijas Ārstu biedrība ir ārstu balss Latvijā – tā  ir daudzu kolēģu, savas jomas līderu un speciālistu viedoklis. Ārstu balss ir daudzu ārstu raksti un runas, ko Latvijas Ārstu biedrībai jānes līdz valdībai un tautai, tā, lai tā tiktu sadzirdēta.

Latvijas Ārstu biedrības viedoklis nedrīkst būt vienas prezidentes viedoklis, bet tam ir jābūt plašas ārstu sabiedrības viedoklim, ko biedrības valde virza un atbalsta.

Otrs būtiskais iemesls, kāpēc es piekritu balotēties – es vēlos atgriezt dzīvību Latvijas Ārstu biedrības namā. Pēdējos trīs gadus biedrības nams pārvērsts par atsevišķu biedrības darbinieku rosīšanās vietu, kurā ārsti ierodas tikai pēc sertifikāta un arī tad nejūtas gaidīti. Mans mērķis ir šim namam atjaunot „Domus Medicus” funkciju, inteliģenci un auru. Es vēlos, lai katrs ārsts šajā namā būtu mīļi gaidīts, nāktu ar prieku un iespējami bieži. Es zinu, kā to veikt.

Trešais arguments – neefektivitātes pierādījums, jo iepriekšējos četros gados Saeima un valdība ne reizi nav pieņēmusi nevienu Latvijas Ārstu biedrības priekšlikumu. Lai gan atalgojuma un finansējuma pieaugums medicīnā ir noticis, nekādas tiešas saistības ar jebkādu Ārstu biedrības darbību tur nav pat, ja Latvijas Ārstu biedrības prezidente to paziņo par savu panākumu. Latvijas Ārstu biedrības valdes sēdes kļuvušas par garlaicīgu diskusiju klubu, lai atbildētu vien uz iestāžu vēstulēm, nevis otrādi.

Es aicinu Jūs ierasties 15. novembrī Rīgas Stradiņa universitātes aulā, iepriekš izvirzot savu asociāciju līderus darbam Latvijas Ārstu biedrības darbā. Manuprāt, Latvijas Ārstu biedrības viedokli vēža diagnostikā un ārstēšanā būtu jāpauž onkologam,  psihiatrijā – psihiatram, sieviešu slimībās – ginekologam, bērnu slimībās – pediatram u.tml. bet Latvijas ārstu biedrības valdei būtu jābūt neformālai galveno speciālistu padomei un sava politika jābalsta katras asociācijas pozīcijā. Es būšu gatavs kopā ar katras asociācijas līderiem klauvēt pie visām ministru kabineta, ministriju un iestāžu durvīm lai risinātu katras medicīnas jomas problēmas – esmu no tiem, kas ne tikai pieklauvē, bet arī tās atver.

Labi saprotu, ka Jūs vēlaties īsu un konkrētu uzrunu, bet Latvijas Ārstu biedrības prezidenta amats nozīmē uzstādījumus četru gadu darbam. Es Jums uzrakstīšu tikai 10 punktus, kaut pats esmu definējis un precizējis ļoti garu veicamo darbu programmu un arī izmērāmus padarāmā darba rezultātus:

1. Globālās tendences medicīnas ētikā un filozofijā par prioritāti nosaka globālo tendenču ienešanu Latvijā. Pasaules Ārstu savienība (WMA) oktobrī izdevusi jauno Medicīnas ētikas kodeksu, kas jau ir tulkots. Pēc pilnsapulces apņemos šo kodeksu no tehniska tulkojuma pārvērst labskanīgā latviešu valodā, publicēt, kā arī aiznest līdz katra Latvijas ārsta domām un sirdij. WMA un CPME ir pieņēmusi vairākas nozīmīgas deklarācijas, viedokļrakstus, vadlīnijas un ieteikumus dažādās medicīnas ētikas, zinātnes un  prakses jomās, kuriem nepieciešama tālākvirzība arī Latvijas tiesiskajā regulējumā;

2. Šobrīd Latvijā un visā Eiropā novērojamā, ļoti bīstamā tendence ir ārstu profesionālās brīvības ierobežojumi. Ārstu profesionālā rīcības brīvība un ētikas  pienākums uzņemties atbildību par pacientu labbūtību ir kvalitatīvas pacientu aprūpes pamatnosacījums. Pacientu tiesības tiek ierobežotas, ja administratīvie mehānismi liek ārstiem domāt tikai tirgus ekonomikas dimensijās un rīkoties saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem. Daudziem pacientiem Latvijā ir augsts risks nonākt nabadzībā augstā tiešmaksājumu īpatsvara dēļ. Latvijā ir katastrofāli zems medicīnas māsu skaits. Nepiedodami zema ir medicīnas darbinieku darba apmaksa. Līdz ar to Latvijas apstākļos cieša sadarbība ar LVSADA medicīnas finansējuma palielināšanas prasībās, kā arī juridiska ārsta profesionālās brīvības nostiprināšana tiesiskajā regulējumā ir prioritāra joma.

3. Sabiedrības veselībā tikai Latvijas Ārstu biedrība var uzņemties līderību un virzīt nepieciešamās, bet biznesa interesēm sāpīgās reformas un likumdošanas iniciatīvas. Savulaik, parstāvot Latvijas Ārstu biedrību, man izdevās ieviest  virkni smēķēšanas ierobežojumu. Diemžēl pēdējos četros gados alkohola un tabakas ierobežošanas nebija – tieši pretēji – pandēmijas laikā, kad bija daudzu preču tirdzniecības ierobežojums, nekontrolētai alkohola un tabakas tirdzniecībai tika atvērti vārti internetā.

No Pasaules Ārstu asociācijas viedokļa šobrīd svarīgākie izaicinājumi sabiedrības veselībā ir klimata pārmaiņas, globālais ķīmiskais piesārņojums, vienas veselības (One world, one health) princips un antimikrobiālā rezistence (t.sk. ar nekontrolētu pesticīdu lietošanu, kas izraisījusi nozīmīgas bakteriālās un fungālās floras izmaiņas), veselības sistēmu noturības nostiprināšana, bet veselības aprūpē pacienorientētu, izmaksu efektīvu, taisnīgi pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana. Pēcpandēmijas apstākļos īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu un jauniešu fiziskām aktivitātēm, hronisku slimnieku ārstēšanai un līdzestībai ārstēšanā – gan veselīga dzīvesveida iedzīvināšanā, gan līdzestīgā medikamentu lietošanā.

4. Medicīnas darbinieku līderības veicināšana. Pēdējos gados veselības aprūpē vadošajos amatos celti tikai cilvēki bez medicīniskās izglītības, bez pieredzes veselības aprūpē un zināšanām sabiedrības veselībā, kas sistēmiski nodrošina tikai un vienīgi komercializāciju. Latvijas Ārstu biedrības spēkos ir iestāties par slimnīcu, valsts padotības iestāžu un citu veselības aprūpes struktūru vadītājiem – ārstiem un medicīnas jomas līderiem. Pienācis laiks iestāties par digitālās līderības principu iekļaušanu tālākizglītības programmās, veicinot ārstu zināšanas, kompetences un prasmes. Izpratne par vērtībās balstīto veselības aprūpi nedrīkst tikt izmantota lai attaisnotu nepamatotas ārstniecības līdzekļu cenas. Ārstu izdegšana un  profesionālas slimības lielā mērā ir saistītas ar valsts un lokālās medicīnas vadības neprasmi un nezināšanām. Ārstu biedrības nākotne ir atgriezties katra ārsta veselības un labbūtības sardzē.

5. Latvijas iedzīvotāju veselības pratībai ir atkal jākļūst par biedrības prioritāti. Mūsu pieredze pandēmijas laikā liek Latvijas Ārstu biedrībai atjaunot savu līderību, izglītojot Latvijas iedzīvotājus, bet jo īpaši – atjaunojot veselības apmācību skolas vecuma bērniem. Moderna veselības pratība nenozīmē kampaņas un nodrukātus bukletus. Moderna veselības pratība nozīmē plašu darbības lauku iedzīvotāju izglītībā un informēšanā. Ārstu biedrības uzdevums ir sadarboties ar visām organizācijām, bet īpaši speciālistu asociācijām, kas nodarbojas un atbalsta veselības izglītotību.

6. Latvijas Ārstu biedrības mērķis ir veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pastāvīga pilnveidošana. Latvijas Ārstu kongresu un starpdisciplināro konferenču mērķis ir dot Latvijas medicīnas profesionāļiem tribīni, lai runātu par Latvijas medicīnas un Latvijas veselības aprūpes situāciju un problēmām, kā arī ārstu, medicīnas māsu, citu medicīnas profesionāļu tiesībām un pienākumiem, vietu sabiedrībā, profesionālām izaugsmes problēmām, medicīnas ētiku, darba kvalitātes rādītājiem, un citām situāciju raksturojošām problēmām, skatīt to ES kontekstā, risināt aktuālus jautājumus savā specialitātē un dot priekšlikumus medicīnas attīstībā. Kongress un starpdisciplinārā konference dod ārstiem labu informāciju, ceļ viņu pašcieņu, ļauj savstarpēji apmainīties ar informāciju un diskutēt. Un vēl – kongresi un konferences ir vieta, kur atjaunot pazīšanos ar saviem kolēģiem un tikties ar citiem, iespējams – vienkārši savā starpā komunicēt. Mērķis – pacelt augstāk Latvijas Ārstu biedrības kongresu un starpdisciplināro konferenču latiņu, lai šie pasākumi sniegtu patiesi nopietnu pienesumu ārstu kvalifikācijas pastāvīgai pilnveidošanai.

7. Nevalstiskai profesionālai organizācijai pasaulē tiek atvēlēta sargsuņa loma. Nedrīkst būt situācija, ka Saeima un valdība pieņem likumdošanas vai normatīvos aktus, kas ir pretrunā ar ārstu vai sabiedrības veselības interesēm. Sadarbībai ar Saeimas Sociālo un darblietu komiteju, sadarbībai ar Veselības, Labklājības, Izglītības ministrijām ir jākļūst  par Ārstu biedrības ikdienu, taču šai sadarbībai ir jābūt abpusējai, cieņpilnai un līdzvērtīgai. Ārstu biedrības pozīcijas nostiprināšana jebkurā ar veselības jomu saistītā diskusijā un disputā, ir nekavējoši veicams uzdevums. Ja par ārstu, medicīnas darbinieku un pacientu tiesībām neiestāsies Ārstu biedrība, tad šīs tiesības tiks ignorētas. Ja neveiksmīgs likumdošanas vai normatīvais akts ir pretrunā ārsta interesēm un kaut kādā mērā apdraud ārsta tiesības vai iespējas veikt savus pienākumus pacientu labā, jāmaina likumdošanas akts, nevis jānostājas pret kolēģi. Šādai pašai attieksmei jābūt arī pret Ārstu biedrības iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.

8. Tikai kopā ar profesionālām asociācijām katrā veselības jomā Ārstu biedrībai ir iespējams sasniegt savus mērķus – kvalitatīvu diagnostiku, ārstniecību, rehabilitāciju, profilaksi – un iedzīvotāju ilgus, veselīgi nodzīvotus mūža gadus. Ja kāda no asociācijām pamatoti virza kādas jaunas metodes, jaunu ārstniecības līdzekļu, skrīninga, diagnostikas vai citas aktualitātes, Ārstu biedrībai jāuzņemas šīs struktūras atbalsta funkcija. Nepieciešama daudz ciešāka sadarbība ar profesionālajām asociācijām un atbalsts tām viņu profesionālo mērķu sasniegšanai.

9. Cieņpilna atieksme pret dažādu paaudžu ārstiem, dažādu paaudžu ārstu iesaiste Ārstu biedrības darbā ir veiksmīgas biedrības darba pamatā. Ārstu biedrības cieņpilnu attieksmi nodrošina gan atbalsts rezidentiem, gan pensionējušiem kolēģiem. Ārstu biedrības uzdevums ir atbalstīt Jauno ārstu asociāciju, jauno ārstu centienus, jaunu kolēģu vēlmi apgūt zināšanas un virzīt jaunas atziņas. Tai pašā laikā tieši ārstu biedrībai jāuzņemas rūpes par vecāka gadagājuma kolēģiem, jāsniedz atbalsts skolotājiem, jātur  cieņā un godā, jāpēta  un jāpublicē Latvijas medicīnas vēsture.

10. Katrs Latvijas ārsts ir Latvijas ārstu biedrības lepnums un gods. Latvijas Ārstu biedrība vienlīdz labvēlīgi attiecas pret dažādās sistēmās strādājošiem ārstiem – valsts un pašvaldību stacionāros un rehabilitācijas iestādēs, privātās ambulatorās un stacionārās institūcijās, arī militārā dienestā, izglītības jomā un sociālajā sfērā strādājošiem kolēģiem. Latvijas Ārstu biedrība īpašu vērību pievērš ģimenes ārstu dienesta stiprināšanai, primārās palīdzības atbalstam, veselības jomas digitālo sistēmu pilnveidei un korektai attieksmei pret sabiedrības veselības mērķiem.

Mīļie kolēģi!

Es ceru, ka vismaz daļa no Jums izlasīja manu priekšrakstu līdz galam. Esmu gatavas atgriezties Ārstu biedrībā un strādāt. Uzsvars ir tieši uz manu apņēmību strādāt pilnu darba laiku ārstu biedrībā lai sasniegtu šos un arī citus mērķus. Mana priekšrocība ir lielas darba spējas, pietiekami liels zināšanu un informācijas krājums, spēja atrast jebkuru vajadzīgo informāciju pasaules žurnālos un literatūras avotos. Kas ies mazumā? Diemžēl man būs mazāk laika lasīt un rakstīt, līdz ar to publicistikā būšu redzams retāk. Pilnīgi noteikti savienošu Ārstu biedrības prezidenta amatu ar žurnāla „Latvijas Ārsts” veidošanu un rediģēšanu, žurnāls ir daļa no manas dzīves. Tos jautājumus, kas Ārstu biedrībā šobrīd vairāk vai mazāk veiksmīgi tiek risināti kā sertifikācija, tālākizglītība, darbs ētikas komisijā un arodtiesā – es virzīšu un risināšu pēc rūpīgas iepazīšanās ar komisiju darbu, bet manuprāt – tieši šobrīd un tūlīt tur nekādas būtiskas izmaiņas nav veicamas.

Vai es uzrakstīju šeit visu – ko un kā darīšu? Nē. Septembrī un oktobrī esmu apmeklējis vairākas Skandināvijas un Centrāleiropas valstu Ārstu biedrības lai mācītos jaunu pieredzi un uzzinātu jaunas iespējas nevalstiskajam sektoram. Mana dzīves pieredze liecina, ka nekas nav jāizgudro no jauna – allaž var atrast piemēru un labu padomu. Vislabākos padomus parasti sniedz kolēģi paša zemē.

Es pateicos tiem ārstiem, kas ar saviem parakstiem mani virzīja Latvijas Ārstu biedrības prezidenta amatam, un solu viņus nepiekrāpt – būt par visas ārstu saimes atbalstu –  cik vien Ārstu biedrībai atbalstam spēka pietiks.

Ar cieņu,

Pēteris Apinis,