Kardiologs, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Ērglis un ārsts, žurnāla „Latvijas ārsts” galvenais redaktors Pēteris Apinis ar vēstuli vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām: Valsts Prezidenta Egila Levita un viņa kundzes, ārstes Andas Levites, Ministru Prezidenta Krišjāņa Kariņa un viņa kundzes, ārstes Andas Kariņas, ārlietu ministra, jaunievēlētā Valsts Prezidenta Edgara Rinkēviča, Izglītības un zinātnes ministres, ārstes Andas Čakšas, Iekšlietu ministra Māra Kučinska, Aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces, Veselības ministres Līgas Meņģelsones, kā arī pie Saeimas Nacionālās drošības komisijas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem

ar aicinājumu nepieļaut sporta nodarbību skaita samazināšanu Latvijas skolās.

Sabiedriskā apspriešanā (sagadīšanās pēc – Jāņu un Dziesmu svētku laikā, bet iespējams – cerībā, ka neviens šo apspriešanu nepamanīs) parādījies mēģinājums reāli samazināt sporta stundu skaitu vidusskolēniem Latvijā, aizstājot sporta nodarbības ar valsts aizsardzības mācību. Ārsti Andrejs Ērglis un Pēteris Apinis valsts amatpersonām norāda, ka ir PAR militāro pamatu apmācību vidusskolēniem, bet kategoriski PRET sporta stundu samazināšanu.

Tātad – Valsts Izglītības un satura centrs (VISC, direktore Liene Voroņenko) ir radījis dokumentu TA- 23-1344

„Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” (pieejams šeit:

https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/78bc2be0-6ad7-496c-af4e-fd87baf4f4ab)

Šajā Ministru kabineta noteikumu projektā teikts, ka valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024. gada 1. septembri un ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā. Pielikuma ļoti tālā lapaspusē var izlasīt, ka to paredzēts veikt, vidusskolā samazinot sporta nodarbību skaitu par 128 stundām, atstājot vidusskolēniem sportam un tajā integrētajai veselības mācībai 187 stundas (trim gadiem). Tas nozīmē sporta stundu skaitu reducēt uz 1–2 stundām nedēļā.

Kā argumentu VISC min, ka valsts aizsardzības mācībā arī būšot fiziskās aktivitātes.

Šeit ir dokumenti – mācību programma:

1. mācību gads https://www.jc.gov.lv/sites/jic/files/document/VAM_1_MG_programma_sup.pdf
2. mācību gads https://www.jc.gov.lv/sites/jic/files/document/VAM_2_MG_programma_sup.pdf

Vienīgās paredzētās kustības militārajā apmācībā ir maršēšana ar pagriezieniem un ziņošana priekšniekam, kā arī orientēšanās elementi (kompasa iepazīšana) stadionā. Vairāk par 90% apgūstamās programmas paredzēts mācīt skolas solā.

Ārsti Pēteris Apinis un Andrejs Ērglis aicina gan valsts augstākās amatpersonas, gan mēdijus, gan visus cilvēkus Latvijā, kam rūp Latvijas bērnu veselība, rūpīgi iepazīties ar šiem dokumentiem. Tie sagatavoti patiesi viltīgi, ka uzreiz nav nolasāms, ka par 128 stundām tiek samazināts sporta nodarbību skaits (vienlaikus Latvijā nāksies samazināt sporta skolotāju skaitu).

Kā vairākkārt norādījusi ārste, Andra Levites kundze: pēc Covid–19 mājsēdes 32% Latvijas bērnu ir liekais svars vai aptaukošanās, ievērojami palielinājusies smēķēšanas, alkohola un narkotisko vielu lietošanas incidence, pieaudzis depresiju un trauksmes gadījumu skaits bērniem.

Pēc ārstu Pētera Apiņā un Andreja Ērgļa veiktajiem pētījumiem bērniem pieaug holesterīna skaitļi, cukura līmenis asinīs, parādās citi sirds un asinsvadu slimību riska faktori, kas visi tieši saistīti ar mazkustību.

Visām šīm kaitēm labākais pretlīdzeklis ir sports un fiziskās aktivitātes, un mūsu kopējais mērķis ir – lai visi Latvijas bērni sportotu katru dienu.

Sporta nodarbības uzlabo bērnu kognitīvās spējas un sekmes mācībās, ļauj apgūt dažādas prasmes un iemaņas.

Arī Pasaules Veselības organizācija norādījusi mērķi – sporta nodarbības un fiziskās aktivitātes katram bērnam vismaz stundu katru dienu (neskaitot ģērbšanos, iesildīšanos, atsildīšanos, mazgāšanos pēc nodarbībām).

Latvijas jauniešu fiziskā sagatavotība šobrīd pārlieku bieži nepieļauj viņiem kļūt par karavīriem un virsniekiem, Dzimtenes aizstāvjiem. Ārsti Pēteris Apinis un Andrejs Ērglis norāda, ka Latvijai ir vajadzīgi ne tikai labi izskoloti, bet arī fiziski aktīvi un sportiski Bruņoto spēku karavīri. Valsts aizsardzības mācība nedrīkst kļūt par cēloni bērnu nesportošanai un mazkustībai.

Ārsti Pēteris Apinis un Andrejs Ērglis ļoti lūdz valsts augstākās amatpersonas izmantot visu savu autoritāti, lai apturētu VISC plānu samazināt sporta nodarbību skaitu skolā.