Aicinām skatīt semināra lekciju “Akūts koronārs sindroms. Tematisko pārbaužu rezultāti un rekomendācijas.” Rezultātus un rekomendācijas prezentē: prof. Sanda JĒGERE, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas invazīvā kardioloģe, MVI KJ vadošā eksperte.

Ekspertīzi sniedza MVI KJ direktors metodiskajā darbā profesors Andrejs ĒRGLIS un eksperti: Dr. Artis KALNIŅŠ, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs; Dr. Deniss VASIĻJEVS, Daugavpils Reģionālās slimnīcas invazīvais kardiologs; Dr. Valters STIRNA, Liepājas Reģionālās slimnīcas invazīvais kardiologs.

Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) rezultātiem un turpmākajiem uzdevumiem AKS aprūpes uzlabošanā ziņoja NMPD Medicīniskās kvalitātes vadības centra vadītājs Igors BOBROVS.

Veselības inspekcijas (VI) redzējumu pauda Kalvis LATSONS, VI Vidzemes kontroles nodaļas vadītājs.

Savukārt par līdz šim sasniegto veselības aprūpes uzlabošanā kardioloģijas jomā ziņoja un ceļa vārdus turpmākajiem uzdevumiem teica Sanita JANKA, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore.

Prof. Sanda Jēgere, prezentējot rekomendācijas, definēja kontrolsarakstus ar uzdevumiem, kas ir jāievēro un jāuzlabo gan prehospitālajā ārstēšanā, gan diagnostikā un sekundārajā profilaksē, kā arī ieteikumus ārstniecības iestādēm un valsts institūcijām turpmākajiem soļiem datu pieejamības un ārstēšanas kvalitātes uzlabošanai. Prof. Jēgere uzsvēra: “Sniedzot rekomendācijas šodien, mums ir jāsaprot, ka tās nekad nebūs gatavas. Medicīna strauji attīstās un ir jābūt gataviem mainīties tai līdzi. Šobrīd strādājam pie Akūta koronāra sindroma ārstēšanas algoritmu un klīnisko ceļu aktualizēšanas – ar tiem iepazīstināsim jau rudenī. Nākamgad gaidāmas jaunas Eiropas Akūta koronāra sindroma ārstēšanas vadlīnijas, kas, visticamāk, atnesīs atkal jaunas rekomendācijas.”

Metodiskās vadības institūcijas Kardioloģijas jomā vadītāja Iveta Bajāre teica: “Metodisko centru uzdevums ir pastāvīgi monitorēt veselības aprūpes kvalitāti un sniegt priekšlikumus tās uzlabošanai atbilstoši pierādījumiem un jaunākajām vadlīnijām. Vienlaikus mūsu uzdevums ir rast iespējami labākos risinājumus tieši Latvijas apstākļos, tāpēc esam uzsākuši sarunas ar Veselības ministriju un Digitālās veselības centru par vienotas Akūta koronāra sindroma datu bāzes izveidi, lai varētu nodrošināt nevis fragmentāru, bet pastāvīgu aprūpes kvalitātes monitoringu un varētu analizēt aprūpes pēctecību katram konkrētam pacientam.”

Prof. Andrejs Ērglis, noslēdzot semināru, sacīja: “Pirmkārt, esmu ļoti pateicīgs visiem semināra dalībniekiem, kuri plašā lokā šajā saulainajā piektdienas pēcpusdienā piedalījās tik nopietnā sarunā. Otrkārt, milzīgs paldies gan ārstiem un ārstniecības iestādēm, gan Veselības ministrijai, Veselības inspekcijai, NMPD un citām iestādēm par iesaisti daudzu jautājumu risināšanā – auditu veikšanā, rekomendāciju ieviešanā, Sirds plāna* veidošanā un virzīšanā. Daži saka – tas ir tikai uz papīra… Bet tā nav – tas paliek mūsu prātos un realizējas darbos – mēs to redzam katru dienu.”

Seminārā piedalījās vairāk nekā 200 ārstu, māsu, ārstu palīgu, veselības jomas valsts iestāžu un institūciju pārstāvju, ārstniecības iestāžu vadītāju un administrāciju pārstāvju.

* Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.–2027. gadam (https://www.vestnesis.lv/op/2026/56.8)