Jaunumi
Nedēļas sākumā Baltimoras slimnīcas ārsti pavēstīja par vēsturē pirmo veiksmīgo ģenētiski pielāgotas cūkas sirds pārstādīšanu cilvēkam. Patlaban donora sirdi Latvijā gaida jau 16 cilvēku, – dzīvnieka orgāns būtu neatsverama iespēja.
Pārstādītas cūkas, paviāna, aitas sirdis
Zinātniskajā literatūrā atrodamas ziņas par vismaz deviņiem gadījumiem, kad cilvēkam pārstādīta cūkas, paviāna vai aitas sirds. Līdz šim nav bijuši labi rezultāti, skaidro speciālists.
Nosacīti, veiksmīgākais piemērs saistīts ar meiteni, kura ar transplantētu paviāna sirdi nodzīvoja 20 dienas. “Bet, jāņem vērā, ka šī operācija tika veikta laikā, kad vēl nebija attīstīta gēnu inženierija un moderna imūnsupresija, kas ir divi būtiski priekšnoteikumi veiksmīgam rezultātam,” piebilst Meidrops.
Tomēr aktuālais gadījums – kad cilvēkam pārstādīta īpaši ģenētiski izmainīta cūkas sirds – ir pirmo reizi. Tiesa, vēl esot daudz jautājumu, lai pateiktu, vai šī transplantācija būs aizsākums kaut kam lielam un unikālam.
“Redzam, ka vismaz īstermiņā tas tiešām var darboties. Pārstādītā cūkas sirds spēj funkcionēt cilvēka ķermenī, tā spēj pilnībā nodrošināt cirkulāciju. Un vismaz īstermiņā nenotiek pārstādītā orgāna atgrūšana.” saka Meidrops.
Cik ilgi sirds darbosies?
“Pamatjautājums ir par transplantētā orgāna spēju funkcionēt ilgtermiņā,” uzsver kardioķirurgs. Viņš atgādina, ka pirmajā veiksmīgajā sirds pārstādīšanā no cilvēka cilvēkam pacients nodzīvoja vien 16 dienas.
Saistībā ar dzīvnieka orgāna pārstādīšanu rodoties arī daudzi citi jautājumi. Piemēram, kādas zāles būtu nepieciešamas turpmākai pacienta ārstēšanai.
“Mēs arī nezinām, kā tas ietekmēs citas cilvēka orgānu sistēmas. Vai tas neradīs kādas citas izrietošas sekas? Jo nesaderīga orgāna ievietošana var izraisīt organisma atbildes reakciju, kas var izraisīt, piemēram, citas slimības. Tas prasīs vēl ilgstošu izpēti,” skaidro Meidrops.
Bioprotēzes jau plaši izmanto
Tas, visticamāk, nav vien pāris gadu jautājums, – iespējas šāda veida operācijas veikt Latvijā vērtē Meidrops: “Mums jārēķinās ar vairākiem gadiem, varbūt pat desmit gadiem, ja tiešām šī metode izrādīsies plaši pielietojama.” Un runa ir ne tikai par dzīvnieka sirdi, bet arī jebkura cita orgāna izmantošanu cilvēka veselībai vai dzīvības glābšanai.
Biomateriāli jeb dzīvnieku izcelsmes materiāli kardioķirurģijā nav jaunums. Piemēram, plaši tiek izmantoti aizvietojamie, tā saucamie, bioloģiskie sirds vārstuļi. Pamatā tie ir veidoti no cūkas aortas vārstuļa vai liellopa perikarda. Šīs protēzes tiek īpaši apstrādātas, lai neitralizētu jebkuras dzīvās šūnas un šūnu virsmas olbaltumvielas, kas var izraisīt imūno reakciju. Līdz ar to nekādu cilvēka imūno atbildi tie neizsauc.
Kā stāsta Meidrops, 90% Sirds ķirurģijas centrā veikto vārstuļu aizstāšanas gadījumu tiek izmantotas bioprotēzes. “Pirms operācijas pacientam izstāstu, ka tā ir bioloģiskā protēze. Un, ka tai diemžēl ir arī savi mīnusi, proti, tā nolietojas, un ar laiku būs jāmaina.”
Latvijā ne visi pacienti apzināti
Cilvēkiem ar beigu stadijas sirds mazspēju patlaban vislabākais risinājums ir cita cilvēka sirds transplantācija, – skaidro kardioķirurgs. Vēl cita iespēja ir mehāniskās palīgcirkulācijas ierīces jeb mākslīgā sirds kambara (LVAD – left ventricular assist device, angļu val.) implantācija.
Galējais variants ir arī pilnībā mākslīgās sirds izmantošana. Tomēr mākslīgajai sirdij trūkstot būtisku bioloģiskās (tai skaitā, dzīvnieka) sirds priekšrocību, un tā var būt saistīta ar vairākām iespējamām komplikācijām, kas vēl aizvien tās pielietošanu nepadara plaši pieejamu.
Taču Meidrops aktualizē arī citu problēmu, kas raksturīga Latvijai. Proti, nepietiekami koordinēta pacientu apzināšana: “Mēdz būt tā, kad pacienti ar ļoti smagu sirds mazspēju īsti nenonāk līdz nepieciešamajai ārstēšanai.”
Caurmērā gadā Latvijā tiek veiktas divas līdz četras sirds pārstādīšanas operācijas, apmēram tikpat – mākslīgā sirds kambara ievietošanas. Dažkārt pacientiem, kam veikta mākslīgā kambara implantācija, vēlāk seko sirds transplantācija.
”Mums ir iespējas palīdzēt, un potenciāli šādu operāciju skaits Latvijā varētu būt lielāks,” rezumē kardioķirurgs Meidrops.
Guntis Ščerbinskis / TV3 Ziņas / 13.01.2022.
