Ideāls pulss miera stāvoklī ir vidēji 60 jeb no 50 līdz 70 sitieniem minūtē. Pārāk ātri sirdspuksti nogurdina sirdi, tā noveco daudz straujāk un vieglāk ļaujas dažādām slimībām.

Vāji nervi un citas slimības

“Ja sirds pukst ātri, tā nesaraujas, kā nākas, nenotiek pilnīga organisma apasiņošana un rodas neliela hipoksija jeb skābekļa trūkums, ātrāk zūd asinsvadu elasticitāte, asinsvadu sieniņas kļūst daudz jutīgākas un rodas tā saucamā endotēlija disfunkcija. Tas nozīmē, ka uz tām daudz vieglāk var izgulsnēties holesterīns, paverot ceļu aterosklerozei. Ja turklāt vēl ir paaugstināts asinsspiediens, pakāpeniski mainās sirds dobumu izmērs, tilpumi, sieniņu biezums, ietekmējot arī sirds vārstuļus, kas sāk darboties sliktāk,” skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra ambulatorās un diagnostikas nodaļas vadītāja Iveta Mintāle.

Paātrinātu sirdsdarbību nereti var izraisīt ar sirdi un asinsvadiem nesaistītas slimības, piemēram, pastiprināta vairogdziedzera hormonu darbība, anēmija jeb mazasinība, kad pazeminātā hemoglobīna līmeņa dēļ organisms netiek pietiekami apgādāts ar skābekli un sirds, paātrināti darbojoties, cenšas sagādāt vajadzīgo skābekļa daudzumu.

Piemēram, jaunām sievietēm veģetārietēm ar laiku rodas sūdzības par paātrinātu sirdsdarbību. Paātrināts pulss var būt arī gadījumos, kad ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi – tad cilvēks ir viegli uzbudināms, ātri uztraucas, grūti panes stresu, fiziskas slodzes, mokās ar bezmiegu. Visnelabvēlīgāk sirdsdarbības ātrumu ietekmē ilgstošs bezmiegs, kas turklāt var izraisīt arī asinsspiediena paaugstināšanos.

Vairogdziedzera saslimšanas, anēmiju un citas saslimšanas var atklāt, dodoties pie ģimenes ārsta un veicot analīzes.

Jāpārbauda 
sirds veselība

Ja citas kaites nav atrastas, jādodas pie kardiologa un jāpārliecinās, vai sirds darbība ir ritmiska, jo aiz strauja pulsa reizēm var slēpties aritmija. Jāveic sirds izmeklējumi – ultrasonogrāfija jeb ehokardiogrāfija, slodzes tests, kura laikā ārsts reģistrē pacienta asinsspiediena un sirds frekvences maiņu atkarībā no slodzes lieluma, vai Holtera monitorēšana jeb 24 stundu elektrokardiogramma. Ja izmeklējumi uzrādīs kādas pārmaiņas sirds asinsvados, pacientam būs jālieto medikamenti vai jāveic invazīvas manipulācijas, bet koronāras sirds slimības gadījumā – arī zāles, kas bremzē sirdsdarbību. Ja paātrinātas sirdsdarbības iemesls ir veģetatīvās nervu sistēmas darbība, palīdz dzīvesveida pārmaiņas un mērena, bet regulāra (vismaz trīs četras reizes nedēļā pa 30 – 40 minūtēm) fiziska slodze.

Viedoklis

Augu valsts sirdszāles

Fitoterapeits Artūrs Tereško: “Nervu sistēmu nomierina baldriāna saknes, dižzirdzenes saknes, vīgriezes lakstu uzlējums. Paātrinātai sirdsdarbībai nervu spriedzes brīžos var palīdzēt apiņa ziedu, lucernas lakstu, sarkanā āboliņa ziedu, anīsa sēklu, raudenes lakstu tēja. Sirdsdarbību palēnina vilkābeles ziedi un augļi, māteres laksti, vaivariņa laksti. No visām šīm augu grupām ņem vienādas daļas un no šā maisījuma vienu ēdamkaroti aplej ar divām glāzēm karsta ūdens, ļauj ievilkties 10 minūtes, lieto pa 2/3 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas. Rudenī vilkābeles augļus svaigā veidā var ēst pa saujai vai divām dienā. Tas palēnina sirdsdarbību, paplašina asinsvadus un pazemina asinsspiedienu.”

Uzziņa

Kā pareizi mērīt pulsu

Ne ātrāk kā 20 minūtes pēc fiziskas slodzes.

Vispirms 5 – 6 minūtes mierīgi pasēdēt, tad atbalstīt roku pret galdu vai kādu citu virsmu un mērīt, piespiežot pirkstus pie radiālās artērijas plaukstas pamatnē. Pulsu var mērīt arī uz kakla, kur dalās miega artērijas.

Pulsu mēra vienu minūti.

Pats ērtākais veids – ar pusautomātisko spiediena mērītāju, kam ir arī pulsa noteikšanas funkcija un neregulāra sirds ritma indikators.