Sestdien mēs nevēlēsim Latvijas priekšstāvjus Eiropā. Mēs vēlēsim Eiropas priekšstāvjus pasaulē. Eirodeputātu kandidāti melo vai nesaprot to, ka Eiroparlaments nenodarbojas un nekad nenodarbosies ar Latvijas problēmām. Eiropas parlaments ir likumdevēja struktūra, kas aizstāv Eiropas vērtības un Eiropas iedzīvotājus, rada likumdošanas bāzi visai Eiropai.

Zināmu satraukumu man rada fakts, ka par Eiropas deputātiem no dažādām partijām gatavojas kļūt virkne manu kolēģu – ārstu. Un savādi– viņi visi sola uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, ārstniecību un sociālos apstākļus. Rodas iespaids, ka viņi nekad nav skatījuši – kādas šobrīd ir Eiropas aktualitātes.

Kolēģiem, kas gatavojas doties uz Briseli un Strasbūru, lūdzu atlikušās dienas studēt dažādas Eiropas direktīvas un citus likumdošanas aktus.

Pieņemsim, ka smēķētājam ir tiesības pašam izlemt – kā saīsināt savu dzīvi. Toties viņam nav tiesības piespiest citiem saslimt un nomirt. Tātad nedrīkst būt nekādas smēķēšanas citu klātbūtnē. Nu labi, ir cilvēki, kas piecieš smēķēšanu, atļauj to savā klātbūtnē. Bet tādā gadījumā smēķētājam ir jāprasa atļauja, nevis jāreaģē uz aizrādījumu.

Bez tam nākamajos piecos gados līdz Eiropas parlamentam nonāks dokuments, kas paģērēs aizliegt vai vismaz ievērojami samazināt transtauku sastāvu uzturproduktos. Transtauki veidojas augu eļļu rūpnieciskajā apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai. Transtaukus no uztura vajadzētu maksimāli izslēgt jo tie ir rada arteriālās pangas, bet vēlāk – insultu vai infarktu. Un deputātiem šeit nāksies izbaudīt visu lielo saldumu un piena produktu ražotāju ietekmi un lobiju – šie braši pretosies transtauku diskvalifikācijai.

Topošajiem Eiropas deputātiem nākošajā piecgadē noteikti nāksies strādāt ar vienotām Eiropas kardiālās reanimācijas vadlīnijām. Protams, šobrīd šīs vadlīnijas nosaka Eiropas anesteziologu un kardiologu asociācijas, bet pienācis laiks, lai šīs vadlīnijas ievērotu visi– vienādi, ritmiski un precīzi.

Esmu pārliecināta, ka nākamajā termiņā Eiropas parlaments ķersies klāt pie vienotas Eiropas imunizācijas programmas. Nedrīkst ilgāk pastāvēt sistēma, ka katrā valstī potēšana pret difteriju, stingumkrampjiem, poliomielītu, tuberkulozi notiek dažādos laikos ar dažādām vakcīnām. Bērni ceļo līdzi savām mammām (un Eiropas savienībā nav robežu) un šobrīd neviens Eiropā netiek gudrs, ko darīt, ja vienā valstī imunizācija kardināli atšķiras no otras valsts.

Viena lieta ir diskutabla, mēs to šo deputātu darbības laikā nesasniegsim, bet pirmo virzību iegūsim – tas ir jautājums par izlīdzinātu Eiropas zāļu tirgu. Nevar būt situācija, ka dažās Eiropas mazajās valstīs zināma daļa medikamentu nav pieejama, jo nodevas dēļ neatmaksājas medikamentu reģistrēt.

Veselības un medicīnas jautājumus mīlošiem deputātiem nāksies parūpēties par Eiropas ekoloģiju. Nāksies iesaistīties cīņā par herbicīdu (Roundups ļoti negatīvi ietekmē embriju) un pesticīdu, kā arī smago metālu reālu ierobežošanu.

Vajadzēs pacīnīties par mežu saglabāšanu ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Nāksies pretoties naftas un gāzes kompāniju, cementa ražotāju rijībai un vēlmei uzkarsēt mūsu planētu.
Domāju, ka nākamais sasaukums Eiropas parlamentā būs interesants tieši ar kopēju mērķu un rezultātu sasniegšanu tieši veselības aprūpē. Un vēl – aizmirsu piebilst – nozīmīga Eiropas problēma ir mazkustība un liekais svars. Tas ļoti draud nemākulīgam un nejēdzīgam plenārsēdē vienkārši dirnošam deputātam.