Konferencē, kura norisinājās viesnīcā “Radisson Blu Hotel Latvija”, speciālisti aicināja vīriešus erekcijas traucējumu gadījumā nekautrēties un pēc iespējas ātrāk meklēt urologa palīdzību. Šo problēmu iespējams sekmīgi ārstēt, vienlaikus novēršot koronārās sirds slimības attīstību, kas saistīta ar paaugstinātu miokarda infarkta risku.
“Tā ir ļoti nopietna lieta, par ko mēs šodien runājam. Erektīlo disfunkciju mēs varam lietot gandrīz kā marķieri koronārās sirds slimības attīstībai,” sacīja profesors Ērglis. “Pētījumi liecina – ja konstatēta erektīlā disfunkcija, aptuveni divu trīs gadu laikā, atkarībā no disfunkcijas pakāpes, var parādīties koronārās sirds slimības izpausmes.”
Koronārā sirds slimība ir aterosklerozes process jeb holesterīna izgulsnēšanās sirdi apasiņojošajās artērijās, kā rezultātā tās sašaurinās un asiņu plūsma samazinās. Protams, ateroskleroze ir process, kas noris visos asinsvados.
“Jāatceras, ka dzimumlocekli apasiņojošās artērijas ir vienas no vismazākajām, to diametrs ir ārkārtīgi neliels, tādēļ tās parasti ir pirmās, kur ir sajūtamas aterosklerozes sekas. Tikai tālāk seko koronārās (sirds) artērijas, un vēl tālāk – karotīdās (miega) un femorālās (iegurņa) artērijas,” skaidroja daktere Mintāle.
Kā zināms, erekciju nodrošina asins pieplūdums dzimumloceklim, taču, ja artērijās aterosklerozes dēļ izveidojušies nopietni sašaurinājumi, asins pieplūde ir traucēta un erekciju sasniegt neizdodas.
Jāpiebilst – kāda epizode, kad erekciju neizdodas panākt, var gadīties katram vīrietim. Iemesls var būt, piemēram, liels nogurums vai alkohola lietošana. Par atsevišķām šādām epizodēm nav jāuztraucas. Taču, ja mēģinājums mīlēties atkārtoti beidzas ar neveiksmi trīs vai vairāk reizes pēc kārtas, kaut ir patiesa vēlme pēc tuvības, vajadzētu aiziet pie urologa aprunāties, jo aiz pastāvīgiem erekcijas traucējumiem ļoti bieži slēpjas ateroskleroze.
Erekcijas traucējumi – pirmā aterosklerozes izpausme
“Erektīlā disfunkcija var būt pirmā aterosklerozes izpausme. Kā ar aterosklerozi saistītas sūdzības parasti tiek minētas sāpes krūtīs, galvassāpes paaugstināta asinsspiediena dēļ un tā tālāk. Taču sākotnēji ateroskleroze noris asimptomātiski – mēs neko nejūtam, bet slimība klusām dara savu darbu,” skaidroja Mintāle. “Erektīlā disfunkcija ir viena no lietām, kurai ārstiem būtu jāpievērš vairāk uzmanības – jāvedina pacientus par to runāt, lai agrīni varētu atklāt aterosklerozi un agrīni sākt to ārstēt.”
Neārstētai sirds vainagartēriju aterosklerozei var būt ļoti nopietnas sekas – miokarda infarkts un pat nāve. “Skatoties statistiku, mēs redzam, ka Latvijā vecumā virs 50 gadiem ir aptuveni 180 tūkstoši vientuļu sieviešu, kaut arī zinām, ka vairāk dzimst puiku. Kur pazūd mūsu vīrieši laikā no dzimšanas līdz 50 gadu vecumam?” aizdomāties aicināja urologs Vilnis Lietuvietis.
“Galvenais vīriešu nāves cēlonis joprojām ir sirds un asinsvadu slimības. Pēc tam seko sadzīves traumas un ceļu satiksmes negadījumi, onkoloģiskās slimības, smēķēšana un plaušu slimības, bet pirmajā vietā ir un paliek sirds slimības. No tām vīrieši mirst četrreiz biežāk, nekā sievietes.
Pētījumi pierāda, ka erekcijas kvalitāte atspoguļo vīrieša sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli. Tāpēc vīriešiem būtu jāsaprot, ka vienlīdz svarīgi ir rūpēties gan par sirds veselību jeb veselību virs jostasvietas, gan veselību zem jostasvietas, vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs lietas ir savstarpēji saistītas. Veselā “mājā” ir vesels gars, un māja ir vesela tikai tad, ja visos stāvos vada kārtība jeb veselība.”
Atbildība arī uz sievietes pleciem
Liela problēma joprojām ir vīriešu kautrēšanās runāt par problēmām zem jostasvietas. “Ikviens vīrietis ir gatavs pastāstīt, ka viņam ir ielikti divi, trīs vai cik tur stenti sirdī, bet runāt par erekcijas lietām vairās un pat urologa kabinetā izteikti kautrējas, lai gan runa taču ir par tām pašām – asinsvadu – problēmām,” stāsta urologs.
Vīrietis var nesaprast, ka viņam ir kādas problēmas ar asinsvadiem, taču to, ka viņam ir traucēta erekcija, gan pamana. To noteikti pamana arī viņa dzīvesbiedre. “Šis ir tas iemesls, kad noteikti vajadzētu mudināt vīrieti aiziet pie urologa. Un arī pie kardiologa. Vīrieši Latvijā dzīvo vidēji desmit gadus mazāk, nekā sievietes. Tādēļ, mīļās latviešu sievietes, uzrunājiet savus vīriešus, mudiniet rūpēties par savu veselību, sakot, ka gribat, lai viņi būtu jums blakus veseli, stipri, varoši un atraktīvi. Lai viņi darītu jūs laimīgas un būtu ar jums kopā arī mūža nogalē, jo, ja tad nav, ar ko parunāt, tad jau arī tās laimes sajūtas nav,” spriež urologs.
Tā vietā, lai saņemtu dūšu un aizietu pie urologa, vīrieši bieži vien izvēlas ķerties pie “Viagras” vai cita erekciju stimulējoša līdzeka. Ja arī tas uzlabo erekciju, tas noteikti neārstē aterosklerozi un tā turpina progresēt. Kā jebkuras veselības problēmas, tā arī erektīlās disfunkcijas gadījumā ir svarīgi vērsties pie ārsta pēc iespējas ātrāk.
Galvenie riska faktori – novēršami
Aterosklerozes un līdz ar to arī erektīlās disfunkcijas attīstību veicina smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, paaugstināts cukura līmenis un mazkustīgs dzīvesveids. Tie visi ir faktori, kurus iespējams novērst vai mazināt.
“No brīža, kad ir konstatēta erektīlā disfunkcija, līdz simptomātiskas koronārās sirds slimības sākumam ir apmēram trīs gadu, un tas ir pietiekami ilgs laiks, lai vīrietis varētu veikt izmeklējumus, uzzināt un novērst koronārās sirds slimības riska faktorus, mainīt dzīvesveidu, attiesmi pret savu veselību un sākt ārstēšanos,” saka daktere Mintāle.
Un, ko vīrietis, kuram nekādu problēmu ar erekciju nav, var darīt profilaksei? “Nesmēķēt, regulāri sportot, pareizi ēst un uzturēt optimālu svaru, tādējādi nodrošinot normālu cukura līmeni, normālu holesterīna līmeni un normālu assinsspiedienu. Un neaizmirstam vēl ko – atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas!”
Pacientu biedrība “ParSirdi.lv” un Latvijas Kardiologu biedrība aprīlī veikusi aptauju, kuras mērķis – uzzināt, kādas ir Latvijas vīriešu zināšanas par sirds un asinsvadu veselību. Tajā piedalījušies 500 vīrieši vecumā no 35 gadiem.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vīrieši nepietiekami rūpējas par savu sirds un asinsvadu veselību: 57 procenti aptaujāto vīriešu nezina savu holesterīna līmeni, 17 procenti nezina savu asinsspiedienu un tikai 10 procenti apgalvo, ka tas ir augsts (saskaņā ar statistikas datiem paaugstināts asinsspiediens Latvijā ir 53 procentiem vīriešu).
Kā galvenos draudus sirds un asinsvadu veselībai vīrieši norāda aptaukošanos, smēķēšanu un alkohola lietošanu. Tikai 13 procenti vīriešu kā draudu min paaugstinātu asinsspiedienu un tikai 9 procenti to saista ar seksuālās veselības problēmām.
25 procenti aptaujāto vīriešu atzinuši, ka dzīves laikā ir saskārušies ar seksuālās veselības problēmām, tai skaitā erekcijas traucējumiem. Vēl 15 procenti nav vēlējušies atbildēt uz šo jautājumu, un te nu katrs var izdarīt savus secinājumus.
Galvenie sirds veselības skaitļi
Tev ir laba sirds un asinsvadu veselība, ja:
* Asinsspiediens ir 120/80 mmHg
Par paaugstinātu asinsspiedienu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 mmHg.
* Pulss miera stāvoklī ir līdz 70 sitieniem minūtē
Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 75 sitieniem minūtē
* Holesterīns ir zem 5,0 mmol/l
- triglicerīdu līmenis (tautas valodā – parastie tauki) ir zem 1,7 mmol/l
- ZBLH līmenis ir zem 3 mmol/l
Ja tev ir kāda no sirds un asinsvadu slimībām, tad ZBLH līmenim ir jābūt zem 1,8 mmol/l.
* Ķermeņa masas indekss ir 18,5–24,9
Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)²
- Tev ir liekais svars, ja ĶMI = 25–29,9
- Tev ir aptaukošanās, ja ĶMI > 30
* Cukura līmenis asinīs (tukšā dūšā) ir 3,3–6 mmol/l
Cilvēkam ar diagnosticētu cukura diabētu, saņemot terapiju, normāls cukura līmenis ir 6,1 – 6,9 mmol/l.
Šos skaitļus katram vīrietim vajadzētu zināt gluži kā reizrēķinu un regulāri pārbaudīt veselību.
Zelta likumi sirds un asinsvadu veselībai
- Nesmēķēt.
- Kontrolēt holesterīna līmeni un asinsspiedienu.
- Fiziski kustēties ar pulsu ap 120 sitieniem minūtē vismaz 30 minūtes katru dienu vai piedalīties aktīvā fiziskā nodarbībā apmēram 1 stundu 3 reizes nedēļā.
- Uzturēt veselīgu ķermeņa svaru.
- Ēst mazāk, lietot veselīgu un sabalansētu sezonai atbilstošu uzturu.
- Izvairīties no stresa.
- Vismaz reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu.