12. decembrī Liepājas Olimpiskajā centrā tika atklāts Sirds veselības gads. Pasākuma laikā Latvijas Kardioloģijas centra māsas un LU Rīgas Medicīnas koledžas studenti liepājniekiem un citiem pasākuma viesiem mērīja asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni asinīs un ķermeņa masas indeksu.

Pievēršot sabiedrības uzmanību sirds veselībai un to ietekmējošo sirds un asinsvadu slimību riska faktoru izplatībai – augstam asinsspiedienam, neveselīgiem uztura paradumiem un mazkustīgam dzīvesveidam, Veselības ministrija nākamo, 2013. gadu, pasludināja par Sirds veselības gadu.

Par ieguldījumu kardioloģijas attīstībā tika apbalvoti Liepājas reģionālās slimnīcas kardiologi Dr. Alfreds Lībiņš, Dr. Ojārs Rūja, Dr. Iveta Šime, Dr. Ausma Vīva, Dr. Ilze Rozentāle un kardioloģijas māsas Miroslava Lavreņina un Ieva Lāčkoka.

Vairāk par Sirds veselības gadu aicinām skatīties šeit

un TV Kurzeme sagatavotajā sižetā

Veselības ministrija ir sagatavojusi īstermiņa politikas attīstības plānošanas dokumenta projektu „Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013. – 2015.gadam” (turpmāk – plāns), kas izstrādāts saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam. Plāna mērķis ir samazināt saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.

Projekts „Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013. – 2015.gadam”

Sirds un asinsrites sistēmas slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma Latvijā un viena no nozīmīgākajām visā pasaulē. To apliecina arī augstie mirstības, saslimstības un hospitalizācijas rādītāji. Turklāt, jāmin, ka mirstības rādītāji asinsrites sistēmas slimību dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (54,1% no visiem mirušajiem, 2010.gada dati). Ir vērojama tendence, ka pirmreizēji reģistrēto sirds un asinsvadu saslimšanas gadījumu skaits gadu no gada palielinās un kopumā Latvijā saslimstība ar tām ir ļoti augsta. 2010. gadā no visām sirds un asinsrites sistēmas slimībām vadošo vietu ieņēma hipertensīvās slimības – 40,2%, cerebrovaskulārās slimības – 9,1 %, stenokardija – 10,3 % un hroniskas sirds išēmiskās slimības – 5,4% (SPKC dati).