Cilvēka šūnās atrasta neparasta DNS forma ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju. Šis ir viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē Latvijas Zinātņu akadēmijas vērtējumā.

Latvijas zinātnieki, vienkāršiem vārdiem sakot, ir atklājuši jaunu DNS formu, kas nākotnē varētu kalpot dažādu slimību ārstēšanai.

Pētījumi veikti Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, sadarbojoties Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem. Cilvēka organisms sastāv no šūnām, un viena no šūnas sastāvdaļām ir DNS. Jau ļoti sen ir atklāts, ka DNS sastāv no dubultas spirāles ar A formu un B formu. B forma līdz šim ir pētīta salīdzinoši daudz, bet A forma krietni mazāk.

“Mēs atklājām, ka, spriežot pēc mūsu datiem, A formai ir vieta šūnas kodolā, specifiskās vietās. Tā nosaka iepakojumu un, iespējams, tai ir transporta funkcija,” skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Jekaterina Ērenpreisa.

Tādējādi Latvijas zinātniekiem izdevies atklāt jaunas formas DNS cilvēka organismā. Līdz šim tā bija zināma tikai vīrusos un sausajā raugā. To apliecina LU Medicīnas fakultātes asociētais profesors Tūrs Selga: “Tas ļoti īpatnējais ir DNS iesaiņojums no ārpuses.

Par šāda veida DNS nebija zināms, ka tas attiecas uz cilvēkiem.

“Šī A forma ir cietāka, kristāliskāka un var veidot struktūru, kas līdzīga zobratam. Mums ir daži novērojumi, kas liecina, ka tas var griezties ap kodolu un izvadīt sadalītu DNS uz tvertni, kur tā tiek sagremota citoplazmā,” skaidro Ērenpreisa.

“Šis pētījums mums ļauj spriest par to, kā funkcionē ģenētiskās informācijas pārnese, kā tā tiek regulēta šūnas kodolā,” norāda LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Tālivaldis Freivalds.

Kā jau tas nereti gadās, zinātne par šo atklājumu var izteikt pateicību nejaušībai. “Pie mums bija ieradušies reklamēt mikroskopu ražotāju pārstāvji. Mēs tikko bijām veikuši eksperimentu un aiznesām šūnas uz mikroskopu izpētīt,” stāsta Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laborants Jēkabs Krīgerts.

Uzņemot bildes, paraugi vēl īsti nebija gatavi, tie nebija nožāvēti, bet tieši tajā brīdī zinātniekiem izdevās veikt pārsteidzošo atklājumu. Veicot tālākus pētījumus, jauniegūtos datus nākotnē varētu  izmantot vēža ārstēšanai vai pret ģenētiskām saslimšanām.

LSM.LV, 8. JANVĀRIS, 2019