“Ja ārstu atalgojums Latvijā no Eiropas attīstītajām valstīm atšķirtos divas reizes, to vēl varētu paciest, bet, ja tas atšķiras 20 reižu, tad ārstus Latvijā nenoturēs. Kvalificēts ārsts Anglijā dienā nopelna 100 mārciņas jeb 100 latu dienā. Tā vēl nav tā lielākā naudas summa,” laikrakstam Latvijas Avīze norādīja kardiologs, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Andrejs Ērglis.

Kardiologs uzsvēra, ka Latvijā ir lielākā daļa ļoti labi ģimenes ārsti. Tomēr ārsti un medicīnas māsas pametīs Latviju, kamēr Latvijas veselības aprūpes budžets būs vismazākais Eiropas Savienībā.

Jautāts, kā medicīnas iestādes var ietaupīt, A.Ērglis norādīja, ka ietaupīt var uz saimniecisko lietu, nevis medikamentu rēķina. “Tiklīdz sāk samazināt naudas summas medikamentu iepirkšanai, tā palielinās citi izdevumi. Pacientiem jāguļ slimnīcā ilgāk, un ārstēšana kļūst neefektīva. Iepirkumi nav atkarīgi no mums, jo cenas ir tādas, kādas tās ir,” sacīja kardiologs.

“Nekad neesmu sapratis, kā var būt, ka Latvijā medicīnai procentuāli tiek atvēlēts vismazākais finansējums gan no iekšzemes kopprodukta, gan arī kopējā valsts budžeta. Ja Igaunijā un Lietuvā veselības aprūpei piešķir vairāk nekā 4,5% no IKP, tad kāpēc Latvijā tikai nedaudz virs nieka trim procentiem? Ja, pieņemsim, 2014. gadā IKP būtu 17 miljardi un Latvijas medicīnai būtu atvēlēti vismaz 4% no IKP, tas nozīmē, ka medicīnai būtu gandrīz 700 miljoni latu. Tad nebūtu jāsūrojas par mūžīgo naudas trūkumu. Tie, kas patlaban sola sakārtot veselības aprūpes sistēmu, to nespēj izdarīt, lai arī kā gribētu, jo ir lietas, kas maksā konkrētas, cietas naudas summas,” norādīja kardiologs.

Runājot par reģionālajām slimnīcām, A.Ērglis uzsvēra, ka slimnīcām ir jānosaka līmeņi, proti, ko katrā slimnīcā līdz kādam līmenim vajadzētu darīt un finansēt. “Tas nenozīmē, ka pacientu, kuram nepieciešams pārsiet roku, vajadzētu vest uz Rīgu. Arī ļoti daudz izmeklējumu varētu veikt reģionālajās slimnīcās. Jāsaprot arī, ko šajās slimnīcās nevajadzētu darīt, lai nebūtu nelietderīgi jātērē līdzekļi,” uzskata kardiologs.

Viņaprāt, jāizvērtē arī medicīnisko iestāžu veselības pakalpojumi. “Nav arī pietiekami daudz auditu, kas izvērtētu sniegto medicīnas pakalpojumu kvalitāti. Tā izķērnātā nauda būtu jāiegulda medicīnas sistēmā. Piemēram, valstij ir jāiegulda nauda reģistru izveidē, lai precīzi noskaidrotu slimnieku skaitu pa diagnožu grupām un to, cik efektīvi katra medicīnas iestāde šīs slimības ārstē,” domā A.Ērglis.